Mareko 2
1 A MAHOPE iho o ia mau la, hele hou aku la no o Iesu i Kaperenauma, a loheia'e la kona noho ana iloko o ka hale.
Un pēc kādām dienām Viņš gāja atkal uz Kapernaūmu, un ļaudis dzirdēja, Viņu esam namā.
2 A hoakoakoa koke ia mai la na kanaka he nui loa, aole loa he wahi kaawale iki, aole no hoi ma ka ipuka, a hai mai la ia i ka olelo ia lakou.
Un tūdaļ daudz sapulcējās, tā ka tiem pat ārā priekš durvīm vairs nebija rūmes, un Viņš tiem to vārdu sludināja.
3 Hele mai la lakou io na la, e halihali pu mai ana i kekahi mai lolo, i kaikaiia e na mea eha.
Un pie Viņa nāca ar vienu melmeņu sērdzīgu, ko četri nesa.
4 Aole hiki ia lakou ke komo aku io na la, no ka paapu i kanaka, nolaila wawahi lakou maluna o ka hale, ma kona wahi; a hemo ia lakou, alaila kuu iho la lakou i kahi moe i moe iho ai ka mai lolo.
Un kad tie nevarēja pie Viņa klāt tikt to ļaužu dēļ, tad tie atklāja to jumtu, kur Viņš bija iekšā, un to uzplēsuši, nolaida to gultu, uz kuras tas melmeņu sērdzīgais gulēja.
5 Ike mai la Iesu i ko lakou manaoio, olelo iho la ia i ua lolo la, E ke kamaiki, ua kalaia kou hewa.
Un redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja uz to melmeņu sērdzīgo: “Mans bērns, tavi grēki tev ir piedoti.”
6 E noho ana kekahi poe kakauolelo malaila, a ohumu iho la lakou iloko o ko lakou naau;
Bet tur bija kādi no tiem rakstu mācītājiem, tie sēdēja turpat un domāja savās sirdīs:
7 No ke aha la oia nei e olelo ai i na olelo hoino? Owai la ka meae hiki ai ke kala i ka hala, o ke Akua wale no?
“Kā Šis tā runā? Viņš zaimo Dievu. Kas var grēkus piedot, kā vien Tas Vienīgais Dievs.”
8 I ko Iesu ike koke ana ma kona naau, ua ohumu malu lakou pela, i aku la oia ia lakou, No ke aha la oukou e ohumu nei i keia mau mea iloko o ko oukou naau?
Un tūdaļ Jēzus Savā garā nomanīja, tos pie sevis pašiem tā domājam, un uz tiem sacīja: “Kam jūs tā domājiet savās sirdīs?
9 Mahea ka hiki pono o ka olelo i ka mai lolo, Ua kalaia kou hewa; a o ka olelo paha, E ala'e, e kaikai i kou wahi moe, a e hele?
Kas ir vieglāki: - vai sacīt uz to melmeņu sērdzīgo: grēki tev ir piedoti; - vai sacīt: celies, ņem savu gultu un staigā?
10 Aka, i ike oukou, he mana ko ke Keiki a ke kanaka ke kala aku i ka hala ma ka honua nei, (i ae la ia i ka mai lolo, )
Bet lai jūs zināt, ka Tam Cilvēka Dēlam vara ir virs zemes, grēkus piedot,” (Viņš sacīja uz to melmeņu sērdzīgo: )
11 Ke olelo aku nei au ia oe, E ala mai, e kaikai i kou wahi moe, a e hoi aku i kou hale.
“Es tev saku, celies, ņem savu gultu un ej mājās.”
12 Ala koke ae la ia, kaikai ae la i kona wahi moe, a hele aku la iwaho, imua o lakou a pau; nolaila, mahalo aku la lakou a pau, hoonani aku la i ke Akua, i iho la, Akahi na kakou i ike i keia.
Un tas tūdaļ cēlās un to gultu paņēmis, aizgāja visiem redzot, tā ka visi izbrīnījās un Dievu teica sacīdami: “To mēs nemūžam vēl neesam redzējuši.”
13 Hele hou aku la ia ma kapa o ka moanawai; a hele mai la na kanaka a pau io na la, a ao mai la oia ia lakou.
Un Viņš izgāja atkal pie jūras, un visi ļaudis nāca pie Viņa, un Viņš tos mācīja.
14 A i kona hele ana'e, ike iho la oia ia Levi a Alapaio, e noho ana i kahi auhau, i mai la ia ia, E hahai mai oe ia'u. Ku ae la ia, a hahai aku la ia ia.
Un garām iedams Viņš redzēja Levi, Alfeja dēlu, pie muitas sēžam un uz to sacīja: “Staigā Man pakaļ!” Un tas cēlies staigāja Viņam pakaļ.
15 Eia kekahi, i kona noho ana i ka aina iloko o kona hale, he nui loa na lunaauhau a me na mea lawehala i noho pu me Iesu a me kana poe haumana; no ka mea, ua nui loa ka poe i hahai mamuli ona.
Un notikās, tam viņa namā pie galda sēžot, arī daudz muitnieku un grēcinieku piesēdās līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem, jo to bija daudz, un tie staigāja Viņam pakaļ.
16 A ike aku la ka poe kakauolelo, a me ka poe Parisaio ia ia e ai pu ana me ua lunaauhau, a me na lawehala, ninau ae la lakou i kana poe haumana, No ko aha la oia neie ai pu ai a inu pu hoi me na lunaauhau a me na lawehala?
Un kad tie rakstu mācītāji un farizeji Viņu redzēja ēdam ar tiem muitniekiem un grēciniekiem, tad tie sacīja uz Viņa mācekļiem: “Viņš ēd un dzer ar muitniekiem un grēciniekiem!”
17 Lohe ae la Iesu, i aku la oia ia lakou, Aole no ka poe ola ke kahuna lapaau, no ka poe mai no ia. I hele mai nei au e ao aku i ka poe lawehala e mihi, aole i ka poe pono.
Un to dzirdējis, Jēzus uz tiem sacīja: “Spirgtiem ārsta nevajag, bet vājiem. Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēciniekus.”
18 He poe hookeai na haumana a Ioane, a me na Parisaio; a hele mai la lakou, ninau mai la ia ia, No ke aha la e hookeai ai na haumana a Ioane, a me na Parisaio, aole hoi hookeai kau poe haumana?
Un Jāņa mācekļi un tie farizeji gavēja, un tie nāca un uz Viņu sacīja: “Kāpēc Jāņa un farizeju mācekļi gavē, bet Tavi mācekļi negavē?”
19 Ninau aku la Iesu ia lakou, E hiki anei i na hoa o ke kanemare ke hookeai i ka wa e noho pu ana ke kanemare me lakou? I ka wa e noho pu ana ke kanemare me lakou, aole e hiki ia lakou ke hookeai.
Un Jēzus uz tiem sacīja: “Kā kāzu ļaudis var gavēt, kamēr brūtgāns pie tiem ir? Kamēr brūtgāns pie viņiem, tie nevar gavēt.
20 Aka, e hiki mai ana no na la e laweia'ku ai ke kanemare, mai o lakou aku, alaila lakou e hookeai ai, i kela la.
Bet nāks dienas, ka tas brūtgāns no tiem taps atņemts, un tad tie gavēs tanīs dienās.
21 Aole no kekahi e pinai i ka apana lole hou, ma ka lole kahiko, o haehaeia ka mea kahiko, e ka mea hou i pinaiia, a nui aku ka nahae.
Neviens jaunas vadmalas ielāpu nešuj uz vecām drēbēm; citādi tas jaunais ielāps noplīst no tām vecām drēbēm un tas plīsums paliek jo liels.
22 Aole no hoi kekahi i ukuhi i ka waina hou iloko o ka hue ili kahiko, o nahae na hue i ka waina hou, a kahe aku ka waina, a pau pu na hue, aka, e ukuhiia no ka waina hou iloko o na hoe hou.
Un neviens jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos; citādi tas vīns tos traukus pārplēš, un vīns un trauki iet bojā, bet jauns vīns jālej jaunos traukos.”
23 Eia kekahi, i kona hele ana iwaena o na mahinaai i ka la Sabati, ako aku na haumana ana i na huhui palaoa, i ko lakou hele ana.
Un notikās, Viņam svētdienā caur labību ejot, tad Viņa mācekļi pa ceļu iedami sāka vārpas plūkt.
24 I mai la ka poe Parisaio ia ia, No ke aha la e hana nei lakou, i ka la Sabati, i ka mea ku ole ma ka pono?
Un tie farizeji uz Viņu sacīja: “Raugi, ko tie dara svētdienā, kas nav brīv?”
25 I aku la oia ia lakou, Aole anei oukou i heluhelu i ka mea a Davida i hana'i i kona wa i haiki ai i ka pololi, a me ka poe me ia?
Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs nekad neesat lasījuši, ko Dāvids darījis, kad tam bija vajadzība un tas bija izsalcis, pats un tie, kas pie viņa bija?
26 I kona komo ana iloko o ka hale o ke Akua, i ka wa o Abiatara, ke kahuna nui, a ai iho la i ka berena hoike, i ka mea ku pono ole ke ai, na na kahuna wale no, a haawi ae la no hoi na ka poe me ia.
Kā tas iegāja Dieva namā tā augstā priestera Abjatara laikā un ēda tās Dieva priekšā noliktās maizes, ko ēst nav brīv, kā tik vien priesteriem, un deva arī tiem, kas pie viņa bija.”
27 I mai la ia ia lakou, ua hanaia ka la Sabati no kekanaka, aole ke kanaka no ka Sabati.
Un Viņš uz tiem sacīja: “Svētdiena ir celta cilvēka dēļ un ne cilvēks svētdienas dēļ.
28 Nolaila, o ke Keiki a ke kanaka, oia ka Haku o ka la Sabati.
Tā nu Tas Cilvēka Dēls ir kungs arī pār svētdienu.”
