Luka 2
1 EIA kekahi mea ia mau la, hoolahaia'e la ke kauoha a Kaisara Augusato, e kakauia i ka palapala ko ke aupuni a pau.
Un notika tanī laikā, ka grāmatas no ķeizara Augusta tapa izsūtītas, ka visa pasaule taptu uzrakstīta.
2 I ke alii kiaaina ana o Kurenio ma Suria, ka hoomaka ana o keia kakau mua ana.
Un šī pirmā uzrakstīšana notika to brīdi, kad Kirenijus Sīrijā valdīja.
3 Pau no i ka hele i kakauia'i i ka palapala o kela mea keia mea i kona kulanakauhale iho.
Un visi nogāja, ka liktos pierakstīties, ikviens savā cilts pilsētā.
4 O Iosepa kekahi i pii ae, mai Galilaia ae, mailoko mai o Nazareta ke kulanakauhale a hiki i Iudea, i ko Davida kulanakauhale i kapaia o Betelehema, (no ka mea, no ka hale ia a me ka ohaua a Davida, )
Tad arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdu zemi, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka tas bija no Dāvida rada un cilts,
5 I kakauia'i me Maria ka wahine i hoopalauia nana, e koko ana.
Ka liktos pierakstīties ar Mariju, savu saderēto sievu, kas bija grūta.
6 A oiai laua malaila, hiki kona manawa e hanau ai.
Un notikās, tiem turpat esot, tas laiks atnāca, ka tai bija dzemdēt.
7 Hanau iho la oia i kana makahiapo kane; wahi iho la ia ia i ke kapa keiki, a hoomoe iho la ia ia ma kahi hanai holoholona, no ka mea, aole wahi kaawale no lakou maloko o ka hale hookipa.
Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un tā To ietina autiņos un To lika silē, jo tiem citur nebija rūmes tai mājas vietā.
8 Aia i kela aina he mau kahuhipa e noho ana i ke kula, a e kiai ana i ka lakou mau poe hipa i ka po.
Un gani bija ap to pašu vietu laukā pie laidariem, tie nomodā būdami naktī savus lopus sargāja.
9 Aia hoi! Kau mai la ka anela o ka Haku io lakou la, a hoomalamalama mai la ka nani o ka Haku ia lakou a puni, a makau loa iho la lakou.
Un redzi, Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti.
10 A olelo mai la ka anela ia lakou, Mai makau oukou, no ka mea, eia hoi, ke hai aku nei au ia oukou i ka mea maikai, e olioli nui ai e lilo ana no na kanaka a pau.
Un tas eņģelis uz tiem sacīja: “Nebīstaties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks;
11 No ka mea, i keia la i hanau ai, ma ke kulanakauhale o Davida, he Ola no oukou, oia ka Mesia ka Haku.
Jo jums šodien Tas Pestītājs dzimis, kas ir Kristus, Tas Kungs, Dāvida pilsētā.
12 Eia hoi ka hoailona no oukou, e loaa auanei ia oukou ke keiki ua wahiia i ke kapa keiki, e moe ana ma kahi hanai holoholona.
Un to ņematies par zīmi: jūs atradīsiet bērnu autos ietītu un silē gulošu.”
13 A emo ole mai la ka lehulehu o ka puali o ka lani me ua anela la, e hoolea ana i ke Akua, e olelo ana,
Un tūdaļ tur pie tā eņģeļa bija tas debesu draudzības pulks; tie Dievu slavēja un sacīja:
14 E hoonaniia ke Akua ma na lani kiekie loa, a he malu hoi ma ka honua; he aloha no i kauaka.
“Gods Dievam augstībā un miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.”
15 Eia hoi kekahi, a hoi aku la na anela i ka lani, mai o lakou aku, olelo iho la ua mau kanaka kiai hipa la kekahi i kekahi, Ea, e haele kakou i Betelehema e'ike aku hoi ia mea a ka Haku i hoike mai nei ia kakou.
Un notikās, kad tie eņģeļi no tiem uz debesīm bija aizgājuši, tad tie gani runāja savā starpā: ejam tad nu uz Bētlemi, raudzīt, kas tur noticis, kā Tas Kungs mums licis ziņu dot.
16 Haele wikiwiki lakou, a ike iho la ia Maria, a me Iosepa, a me ke keiki, e moe ana ia ma kahi hanai holoholona.
Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un To bērniņu, silē gulošu.
17 A ike lakou, hoolaha aku la lakou i ka olelo i haiia mai ia lakou no ia keiki.
Bet kad tie to bija redzējuši, tad tie izpauda to vārdu, kas tiem par To bērnu bija sacīts.
18 A o ka poe i lohe a pau, mahalo iho la lakou no na mea i haiia ku ia lakou e ka poe kahuhipa.
Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par to valodu, ko tie gani tiem bija sacījuši.
19 Kaohi iho la o Maria ia mau mea a pau me ka hoomanao iho iloko o kona naau.
Bet Marija visus tos vārdus paturēja, tos savā sirdī apdomādama.
20 A hoi mai la na kahuhipa, me ka hoonani a me ka hoolea i ke Akua no ia mau mea a pau a lakou i lohe ai a i ike ai hoi, e like me ka mea i haiia mai ia lakou.
Un tie gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, kā uz tiem bija sacīts.
21 A hala na la ewalu i okipoepoeia'i ua keiki la, kapaia kona inoa o IESU, o ka ka anela hoi i kapa ai mamua i kona hapaiia iloko o ka opu.
Un kad astoņas dienas bija pagājušas, ka tas bērns taptu apgraizīts, tad Viņa vārdu nosauca Jēzu, kā no tā eņģeļa bija sacīts, pirms Viņš bija ieņemts mātes miesās.
22 A pau na la o ko laua hoomaemae ana mamuli o ke kanawai o Mose, lawe ae la lakou ia keiki i Ierusalema e haawi ia ia i ka Haku:
Un kad viņu šķīstīšanas dienas nāca pēc Mozus bauslības, tad tie Viņu nesa uz Jeruzālemi, ka To stādītu Tā Kunga priekšā.
23 (E like me ka mea i kakauia ma ke kanawai o ka Haku, o kela makahiapo kane, keia makahiapo kane, e iia'e he laa no Iehova; )
(Kā Tā Kunga bauslībā stāv rakstīts: ikviena pirmdzimtība no vīriešu kārtas lai top nosaukta Tam Kungam svēta);
24 A e haawi hoi i ka mohai i kauohaia mai ma ke kanawai o Iehova, he mau kuhukuku elua, a i ole ia, elua manu nunu opiopio.
Ka tie arī to upuri dotu, kā Tā Kunga bauslībā ir sacīts: vienu pāri ūbeļu baložu vai divus jaunus baložus.
25 Aia hoi, ma Ierusalema kekahi kanaka, o Simeona kona inoa; a he kanaka pono ia, he haipule, e kali ana i ka mea nana e kokua i ka Iseraela; aia maluna ona ka Uhane Hemolele.
Un redzi, viens cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Tas Svētais Gars bija iekš viņa.
26 A ua hoike e ia mai ia ia e ka Uhane Hemolele, aole ia e make e, a ike aku ia i ka Mesia a ka Haku.
Tam no Svētā Gara bija pasludināts, ka nāvi neredzēšot, iekams Tā Kunga Svaidīto nebūšot redzējis.
27 A hele ae la hoi ia mamuli o ka Uhane iloko o ka luakini; a lawe ae la na makua i ke keiki ia Iesu iloko, e hana aku ai nona mamuli o ka oihana o ke kanawai;
Tas nāca Dieva namā no Svētā Gara skubināts; un kad tie vecāki To Jēzus bērnu ienesa, ka ar To darītu pēc bauslības ieraduma,
28 Alaila lawe oia ia ia ma kona mau lima, a hoomaikai aku la i ke Akua, i aku la hoi,
Tad To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja:
29 Ano, e ka Haku, ke kuu nei oe i kau kauwa nei me ka pomaikai e like me kau olelo.
“Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis;
30 No ka mea, ua ike iho nei ko'u mau maka i kau Hoola,
Jo manas acis Tavu pestīšanu redzējušas,
31 Ka mea au i hoomakaukau ai imua o ke alo o na kanaka a pau;
Ko Tu esi sataisījis priekš visiem ļaudīm,
32 He malamalama e hoomalamalama ai i na lahuikanaka, a he nani no kou poe kanaka ka Iseraela.
Gaismu, apgaismot pagānus, un par slavu Taviem Israēla ļaudīm.”
33 Mahalo iho la o Iosepa a me kona makuwahine ia mau mea i oleloia mai ai nona.
Un Jāzeps un viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja.
34 A hoomaikai mai la o Simeona ia laua, i mai la hoi oia ia Maria i kona makuwahine, Eia hoi, ua hoonohonohoia mai oia nei i mea e haule ai, a e ala hou ai na mea he nui iwaena o ka Iseraela, a i hoailona hoi o hoinoia'i;
Un Sīmeans tos svētīja un sacīja uz Mariju, Viņa māti: “Redzi, Šis ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm iekš Israēla, un par zīmi, kam top pretī runāts,
35 (A e houia no hoi kou uhane e ka pahikaua; ) i hoikeia'i na manao o na naau he lehulehu.
Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies, ka daudz siržu domas taps zināmas.”
36 Malaila hoi kekahi kaula wahine, o Ana, ke kaikamahine a Panuela, na ka ohana a Asera; he kahiko no ia, a ehiku makahiki ona i noho pu ai me ke kane, mai kona wa puupaa mai.
Un tur bija viena praviete, Anna, Fānuēļa meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca, un pēc savas jumpravības bija dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru.
37 A he wahine kanemake ia, he kanawalukumamaha makahiki ona, aole hoi ia i haalele i ka luakini, aka, ua malama mau oia i ke Akua me ka hoopololi a me ka pule, i ka po a me ke ao.
Un tā bija atraitne pie astoņdesmit četriem gadiem; tā neatstājās no Dieva nama, ar gavēšanu un lūgšanu Dievam kalpodama dienās, naktīs.
38 A komo mai la oia ia manawa, hoomaikai aku la i ka Haku, a olelo mai la ia no ua keiki la i ka poe a pau e kali ana i ke ola ma Ierusalema.
Tā arīdzan tai pašā stundā piegāja un teica To Kungu, par To runādama uz visiem, kas uz pestīšanu Jeruzālemē gaidīja.
39 A pau ae la i ka hanaia na mea i kauohaia ma ke kanawai o ka Haku, hoi ae la lakou i Galilaia, i ko lakou kulanakauhale i Nazareta.
Un visu pabeiguši pēc Tā Kunga bauslības, tie atkal griezās uz Galileju, uz savu pilsētu Nacareti.
40 A nui ae la ua keiki la, a ikaika ae la hoi kona manao, a piha i ka naauao, a maluna ona ke aloha o ke Akua.
Bet Tas Bērns auga un palika stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija pie Viņa.
41 Hele na makua ona i Ierusalema i kela makahiki i keia makahiki i ka ahaaina moliaola.
Un Viņa vecāki gāja ik gadus uz Jeruzālemi Lieldienas svētkos.
42 A i ka umikumamalua o kona mau makahiki, pii ae la lakou i Ierusalema mamuli o ka oihana o ka ahaaina.
Un kad Viņš bija divpadsmit gadus vecs, tad tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi.
43 A pau ia mau la, hoi ae la laua, noho iho la ke keiki o Iesu, ma Ierusalema, aole hoi i ike o Iosepa a me kona makuwahine.
Un kad tās svētās dienas bija pagalam, tad tiem atkal uz mājām ejot Tas Bērns Jēzus palika Jeruzālemē, un Jāzeps un Viņa māte to nezināja.
44 Manao no laua, aia no ia maloko o ka huakai, hele no laua i ko kekahi la hele ana; a imi iho la laua ia ia mawaena o na hoahanau a me ua hoalauna.
Bet tie domāja, ka Tas esot pie tiem ceļa biedriem; un vienas dienas gājumu nākuši, tie To meklēja pie radiem un pazīstamiem.
45 Aole oia i loaa ia laua, hoi hou ae la laua i Ierusalema, e imi ana ia ia.
Un kad tie To neatrada, tad tie gāja atpakaļ uz Jeruzālemi, To meklēdami.
46 Eia kekahi, a hala na la ekolu, ike aku la laua ia ia iloko o ka luakini e noho ana mawaena o ka poe kumu, e hoolohe ana ia lakou, a e ninau ana hoi ia lakou.
Un notikās, pēc trim dienām tie Viņu atrada baznīcā sēžam starp tiem mācītājiem, tos dzirdot un tos jautājot.
47 A o ka poe a pau i lohe ia ia, mahalo iho la i kona naauao a me kana olelo ana.
Un visi, kas Viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par Viņa saprašanu un Viņa atbildēšanu.
48 A ike laua ia ia, pihoihoi iho la; a i aku la kona makuwahine ia ia, E ka'u keiki, no ke aha la oe i hana mai ai pela ia maua? Ea, ua imi ae nei maua me kou makuakane ia oe, me ke kaumaha.
Un Viņu ieraudzījuši, tie pārbijās; un Viņa māte uz To sacīja: mans dēls, kāpēc Tu mums tā esi darījis? Redzi, Tavs tēvs un es, mēs Tevi ar sāpēm esam meklējuši.
49 I mai la kela ia laua, No ke aha la olua i imi mai nei ia'u? Aole anei olua i manao he pono nu'u e lilo ma ka ko'u Makua?
Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani esat meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man iekš Mana Tēva lietām jādarbojas?”
50 Aole laua i ike i ke ano o kana mea i olelo mai ai ia laua.
Bet tie to vārdu neizprata, ko Viņš uz tiem sacīja.
51 A iho ae la ia me laua a hiki i Nazareta, a noho ia malalo iho o laua: a malama iho la kona makuwahine ia mau mea a pau ma kona naau.
Un Viņš nogāja tiem līdz un nāca uz Nacareti un bija tiem paklausīgs. Bet Viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī.
52 A nui ae la ka naauao, a me ke kino o Iesu, a me ke alohaia e ke Akua a me na kanaka.
Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.
