Luka 14
1 EIA kekahi, ia ia i hele ai i ka hale o kekahi alii Parisaio, i ka la Sabati e ai i ka berena, hakilo iho la lakou ia ia.
Un gadījās, ka Jēzus viena farizeju virsnieka namā nāca svētdienā uz mielastu, un tie uz Viņu glūnēja.
2 Aia hoi, imua ona kekahi kanaka mai pehu.
Un lūk, viens ūdens sērdzīgs cilvēks tur bija Viņa priekšā.
3 Ninau mai la o Iesu i ka poe kakaolelo a me ka poe Parisaio, i mai la, He mea pono anei ke hoola ma ka la Sabati?
Un Jēzus iesāka runāt uz tiem bauslības mācītājiem un farizejiem un sacīja: “Vai brīv svētdienā dziedināt?” Bet tie cieta klusu.
4 Hakanu iho la lakou. Lalau iho la ia, a hoola ia ia, a hookuu aku la.
Un, to ņēmis, Viņš to dziedināja un sūtīja projām.
5 Ninau hou mai la oia ia lakou, i mai la, Owai ko oukou mea i battle kana hoki, a o kana bipi kauo paha i ka lua, aole hoi e huki koke mai ia ia iluna, i ka la Sabati?
Pēc Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Kurš ir jūsu starpā, kam savs ēzelis vai vērsis iekrīt akā, un viņš to tūdaļ neizvilks svētā dienā.”
6 Aole hiki ia lakou ke olelo ia ia ma ka hoopohala i keia mau mea.
Un tie tam nenieka uz to nevarēja atbildēt.
7 Olelo mai la oia i keia olelo nani i ka poe hoaai, e ike ana ia I ko lakou koho ana i na wahi maikai loa; i mai la ia lakou,
Viņš arī tiem viesiem teica kādu līdzību, nomanīdams, ka tie izraudzījās sēdēt jo augstā vietā, un uz tiem sacīja:
8 A i ka wa i konoia'i oe e kekahi e hele i ka ahaaina mare, mai noho iho oe ma kahi maikai loa, malia paha ua konoia'ku e ia kekahi e oi aku kona hanohano i kou;
“Kad tu no kāda topi kāzās lūgts, tad nesēdies augstākajā vietā, ka negadās jo cienīgs nekā tu, kas arī no viņa lūgts,
9 A hele mai ka mea nana olua i kono, a e olelo mai ia oe, E hookaawale ae oe no ia nei; alaila oe e neenee ae i kahi haahaa, me ka hilahila.
Un ka tas, kas tevi un viņu lūdzis, nenāk uz tevi sacīt: dod šim vietas, un tad tev ar kaunu būs jāsēž zemākajā vietā.
10 Aka, i ka wa i konoia'i oe, e hele hoi oe e noho iho ma kahi haahaa; a hiki mai ka mea nana oe i kono e olelo oia ia oe, E ka hoaaloha, e eu ae oe i kahi maikai ae; alaila e mahaloia oe imua i ke alo o ka poe hoaai e noho pu ana mo oe.
Bet kad tu esi lūgts, tad ej un sēdies jo zemā vietā, ka tas, kas tevi lūdzis, nāk uz tevi sacīt: draugs, virzies augšām: tad tev būs gods priekš tiem, kas līdz ar tevi sēž pie galda.
11 No ka mea, o ka mea i hookiekie ae ia ia iho, oia ke hoohaahaaia; a o ka mea i hoohaahaa ia ia iho, oia ke hookiekieia'e.
Jo kas pats paaugstinājās, taps pazemots, un kas pats pazemojās, taps paaugstināts.”
12 Olelo mai la ia i ka mea nana ia i kono, A i hana oe i ka ahaaina awakea, a i ka ahaaina ahiahi paha, mai kii aku oe i kou mau hoaaloha, aole i kou mau hoahanau, aole hoi i kou mau hoalauna waiwai, o kii hou mai lakou ia oe, a e ukuia mai oe.
Un Viņš sacīja arī uz to, kas Viņu bija aicinājis: “Kad tu azaidu vai vakariņu taisi, tad nelūdzi savus draugus, nedz savus brāļus, nedz savus radus, nedz bagātus kaimiņus, ka tie tevi atkal nelūdz, un tu savu atmaksu dabū.
13 Aka, i ka wa e hana'i oe i ka ahaaina, e kii aku oe i ka poe ilihune, i ka poe mumuku, i ka poe oopa, a me ka poe makapo;
Bet kad tu viesības dari, aicini nabagus, kropļus, tizlus, aklus.
14 A e pomaikai auanei oe; no ka mea, aole a lakou mea e uku mai ai ia oe; no ka mea hoi, e ukuia no oe i ke ala hou ana o ka poe pono.
Tad tu būsi svētīgs, jo tiem nav, ko tev atmaksāt; un tev taps atdots, kad tie taisnie augšām celsies.”
15 A i ka lohe ana o kekahi o ka poe hoaai e noho pu ana, i keia mea, i aku la oia ia ia, Pomaikai ka mea e ahaaina aku iloko o ke aupuni o ke Akua.
Bet viens no tiem, kas pie galda sēdēja, to dzirdējis, uz Viņu sacīja: “Svētīgs, kas maizi ēd Dieva valstībā.”
16 I mai la oia ia ia, Ua hana kekahi kanaka i ka ahaaina nui, a kono aku i na hoaai he nui wale.
Bet Viņš uz to sacīja: “Viens cilvēks lielu vakariņu sataisīja un lūdza daudzus pie tā.
17 A i ka manawa ahaaina, hoouna aku la i kana kau wa e olelo aku i ka poe i konoia, E hele mai; no ka mea, ano ua makaukau na mea a pau.
Un viņš savu kalpu sūtīja ap to vakariņa stundu, tiem aicinātiem sacīt: nāciet, jo visas lietas sataisītas.
18 Pau pu ae la lakou i ka olelo e; i mai la kekahi, Ua kuai iho nei au i kahi aina no'u, e pono e hele nu e nana aku ia; ko noi aku nei au ia oe e hookuu mai ia'u.
Bet tie visi cits pēc cita iesāka aizbildināties. Pirmais uz to sacīja: es tīrumu esmu pircis, un man jānoiet, to apraudzīt; lūdzos, aizbildini mani.
19 A i mai la kekahi, Ua kuai iho nei au i elima bipi kaulua no'u, e hele ana au e hoao ia lakou; ke noi aku nei au ia oe e hookuu mai ia'u.
Un otrs sacīja: es pieci jūgus vēršu esmu pircis un noeju, tos apraudzīt; lūdzos, aizbildini mani.
20 I mai la hoi kekahi, Ua mare iho noi au i ka wahine, nolaila aole e hiki ia'u ke holo aku.
Un cits sacīja: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru nākt.
21 A hoi mai la ua kauwa la, hai mai la ia i kona haku ia mau mea. Alaila huhu iho la ka mea hale, i aku la i kana kauwa, E hele koke aku oe maloko o na alanui a me na ala ololi o ke kulanakauhale, a e lawe mai iloko nei i ka poe ilihune, a i ka poe mumuku, a i ka poe oopa a me ka poe makapo.
Un tas kalps nāca un savam kungam to atsacīja; tad tas nama kungs tapa dusmīgs un sacīja uz savu kalpu: ej steigšus uz gatvēm un pilsētas ielām, un ieved tos nabagus un kropļus un tizlus un aklus šeit iekšā.
22 A olelo mai la ua kauwa la, E ka haku, ua pau i ka hanaia kau mea i olelo mai ai, a he wahi kaawale no koe.
Un tas kalps sacīja: kungs, tas ir padarīts, ko tu esi pavēlējis, bet vēl ir rūmes.
23 Olelo aku la ka haku i ke kauwa, E hele aku ma na kuamoo, a me na pilipa, e koi aku i kanaka e hele mai i piha ai ko'u hale;
Un Tas Kungs sacīja uz to kalpu: Izej uz lielceļiem un pie sētmalām un spiedi tos nākt iekšā, lai mans nams top pilns.
24 No ka mea, ke olelo aku nei au ia oukou, o kela poe kanaka i kii e ia'ku aole mea o lakou o ai iki i kuu ahaaina.
Jo es jums saku, ka neviens no tiem vīriem, kas bija aicināti, manu vakariņu nebaudīs.”
25 A hele pu ae la ka ahakanaka nui me Iesu; haliu ae la ia, i mai la ia lakou,
Bet daudz ļaužu gāja Viņam līdz, un Viņš atgriezdamies uz tiem sacīja:
26 Ina i hele mai kekahi kanaka io'u nei me ka hoowahawaha ole i kona makuakane, a me kona makuwahine, a me kana wahine, a me kana mau keiki, a me kona mau hoahanau, a me kona ola nei, aole e hiki ia ia ke lilo mai i haumana na'u.
“Ja kas nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti un sievu un bērnus un brāļus un māsas un arī turklāt savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis.
27 A o ka mea aole e hapai i kona kea a hahai mai ia'u, aole e hiki ia ia ke lilo mai i haumana na'u.
Un kas savu krustu nenes un nestaigā Man pakaļ tas nevar būt Mans māceklis.
28 No ka mea, owai la ko oukou mea e manao ana e kukulu i hale kiai, aole hoi e noho mua ilalo e helu i ka waiwai e lilo aku, i ike ia he mea lawa paha kana e paa ai ia?
Jo kurš ir jūsu starpā, kas torni grib uztaisīt un papriekš neapsēžās un nepārdomā, cik tas maksā, vai viņam būs padoma līdz pat galam?
29 O hiki ole ia ia ke hoopaa i ka halo mahope iho o kana hookumu ana, a henehene mai ia ia ka poe a pau e nana mai ana,
Lai, kad pamatu licis un nespēj pabeigt, visi, kas to redz, nesāk viņu apsmiet,
30 Me ka olelo, Ua hoomaka keia kanaka e kukulu, aole hoi i hiki ia ia ke hoopaa.
Sacīdami: Šis cilvēks ir iesācis celt, bet nav spējis pabeigt.
31 A owai la hoi kealii e hele aku ana e kaua aku i kekahi alii, aole hoi e noho mua ilalo, e noonoo iho, e hiki paha ia ia e hoouka aku me na kanaka he umi tausani i ke alii e hoouka mai ana ia ia me na kanaka he iwakalua tausani?
Jeb kurš ķēniņš, karā iedams kauties ar citu ķēniņu, papriekš neapsēžās un neapdomājās, vai būs spēcīgs, iet pretī ar desmit tūkstošiem tam, kas viņam uziet ar divdesmit tūkstošiem?
32 A hiki ole, e hoouna e aku ia i ka elele oi kaawale aku kela, e noi aku ana i kuikahi.
Bet kad nav, tad viņš sūta vēsti, kamēr vēl ir tālu, un lūdz mieru.
33 Pela hoi kela mea keia mea o oukou i haalele ole i kona mau mea a pau, aole e hiki ia ia ke lilo mai i haumana na'u.
Tad nu tāpat ikkatrs no jums, kas visai savai rocībai neatsaka, tas nevar būt Mans māceklis.
34 He mea maikai ka paakai; aka, ina pau ka liu o ka paakai, pehea la ia e liu hou ai?
Sāls ir laba, bet ja sāls paliek nelietīga, ar ko tad to darīs derīgu?
35 Aole ia e pono no ka aina, aole hoi no ka puu opala kipulu; ua kiola wale ia'ku no ia. O ka mea pepeiao lohe, e hoolohe ia.
Tā neder ne zemei, ne sūdos. To izmet ārā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”
