Ioba 42
1 A LAILA olelo o Ioba ia Iehova, i aku la,
Tad Ījabs Tam Kungam atbildēja un sacīja:
2 Ua ike no au, e hiki no ia oe na mea a pau; Aohe manao ou e pono ke keakeaia.
Es atzīstu, ka Tu visu iespēji, un nekāds padoms Tev nav neizdarāms.
3 Owai ka mea e hoopouli ana i ka olelo ao me ka ike ole? Nolaila, ua hai aku au, aole au i noonoo pono; Na mea kupanaha, aole au i ike.
Kas tas tāds, kas Dieva padomu neprātīgi aptumšo? Tā tad es esmu runājis, ko nesapratu, man visai brīnišķas lietas, ko nezināju.
4 Ke noi aku nei au ia oe e hoolohe mai, a na'u e olelo aku; E ninau aku au ia oe, a e hoike mai oe ia'u.
Klausi jel, un es runāšu, es tev vaicāšu, un Tu mani pamāci.
5 Ua lohe au ia oe ma ka lohe pepeiao, Aka, ano, ke ike nei ko'u maka ia oe.
Ausīm es no Tevis biju dzirdējis, bet nu mana acs Tevi redzējusi.
6 Nolaila ke hoowahawaha nei au ia'u iho, Ke mihi hoi au iloko o ka lepo a me ka lehu.
Tāpēc man ir žēl un sirds man sāp par to pīšļos un pelnos. -
7 A mahope o ka Iehova olelo ana'ku i keia mau olelo ia Ioba, olelo mai la o Iehova ia Elipaza, no Temana, Ua hoaia ko'u huhu ia oe, a i kau mau hoalauna elua: no ka mea, aole oukou i olelo mai no'u i ka mea pono, e like me ka'u kauwa, o Ioba.
Un notikās, kad Tas Kungs šos vārdus uz Ījabu bija runājis, tad Tas Kungs sacīja uz Elifasu no Temanas: manas dusmas ir iedegušās pret tevi un pret taviem diviem draugiem, jo jūs neesat pareizi runājuši par mani, kā Mans kalps Ījabs.
8 Ano hoi, e lawe oukou no oukou iho i ehiku bipikane, a i ehiku hipakane, a e hele aku i ka'u kauwa ia Ioba, a e kaumaha i mohaikuni no oukou; a e pule aku o Ioba ka'u kauwa no oukou; no ka mea, oia ka'u e maliu ai, o hana aku au ia oukou e like me ka oukou lapuwale; no ka mea, aole oukou i olelo mai no'u i ka mea pono e like me ka'u kauwa, o Ioba.
Tādēļ ņemat sev septiņus vēršus un septiņus aunus un ejat pie Mana kalpa Ījaba un upurējiet dedzināmos upurus priekš sevis, un lai Mans kalps Ījabs par jums lūdz; jo viņu Es uzlūkošu, ka Es jums nedaru pēc jūsu ģeķības; jo jūs neesat pareizi par Mani runājuši, kā Mans kalps Ījabs.
9 A o Elipaza no Temana, o Biledada no Suha, a me Zopara no Naama, hele aku la lakou, a hana aku e like me ka Iehova i kauoha mai ai ia lakou: a maliu mai o Iehova ia Ioba.
Tā Elifas no Temanas un Bildads no Šuhas un Cofars no Naēmas nogāja un darīja, kā Tas Kungs uz tiem bija sacījis, un Tas Kungs uzlūkoja Ījabu.
10 A hoololi ae la o Iehova i ke pio ana o Ioba, i ka manawa i pule aku ai ia no kona mau hoalauna: a haawi palua aku la o Iehova i ka Ioba mau mea a pau.
Un Tas Kungs novērsa Ījaba cietumu, kad viņš par saviem draugiem lūdza; un Tas Kungs atdeva Ījabam visu otrtik kā tam bijis.
11 Alaila hele mai io Ioba la kona mau hoahanau a pau, a me kona mau kaikuwahine a pau, a me kona poe ike a pau mamua, a ai pu iho la lakou me ia i ka ai ma kona hale; a uwe lakou ia ia, a hooluolu aku ia ia no na mea ino a pau a Iehova i lawe mai ai maluna ona; a haawi aku kela kanaka keia kanaka ia ia i wahi kala, a o kela kanaka keia kanaka i wahi apo gula.
Un visi viņa brāļi un visas viņa māsas un visi, kas viņu iepriekš bija pazinuši, nāca pie viņa un ēda maizi ar to viņa namā, un žēloja viņu un iepriecināja viņu par visu nelaimi, ko Tas Kungs tam bija uzlicis. Un tie viņam deva ikkatrs vienu kesitu naudas un ikkatrs vienu zelta pieres rotu.
12 A hoomaikai o Iehova i ka hope o Ioba, mamua o kona mua: no ka mea, he umikumamaha ana tausani hipa, he aono tausani kamelo, a hookahi tausani kaulua bipi, a hookahi tausani hoki wahine.
Un Tas Kungs svētīja Ījabu beidzot vairāk nekā papriekš, ka tam bija četrpadsmit tūkstoš avis un seštūkstoš kamieļi un tūkstoš jūgi vēršu un tūkstoš ēzeļu mātes.
13 Ehiku hoi ana mau keikikane, a ekolu kaikamahine.
Viņam arī dzima septiņi dēli un trīs meitas.
14 A kapa aku la ia i ka inoa o ka mua, o Iemima; a i ka inoa o ka lua, o Kezia; a i ka inoa o ke kolu, o Kerenehapuka.
Un viņš nosauca tās pirmās vārdu Jemimu un tās otras vārdu Ķeciju un tās trešās vārdu Ķerenapuku.
15 Aole i loaa na wahine maikai e like me na kaikamahine a Ioba ma ka aina a pau; a haawi aku ko lakou makuakane i hooilina mawaena o ko lakou mau hoahanau.
Un visā tai zemē tik skaistas sievas neatrada kā Ījaba meitas. Un viņu tēvs tām deva mantību starp viņu brāļiem.
16 A mahope o keia, ola iho la o Ioba i na makahiki hookahi haneri a me ke kanaha, a ike aku la ia i kana mau keiki, a me na keiki a kana mau keiki, i eha mau hanauna.
Un Ījabs dzīvoja pēc tam simts četrdesmit gadus un redzēja bērnus un bērnu bērnus līdz ceturtam augumam.
17 A make iho la o Ioba, he elemakule, a he nui kona mau la.
Un Ījabs nomira vecs un labi padzīvojis.
