Ioba 41
1 E HOOPAA anei oe i ka leviatana me ka makau? A e kaomi i kona alelo me ke aho?
Vai tu levijatanu vari ķert ar makšķeri, jeb viņa mēli ar dziļi iemestu virvi?
2 E hiki anei ia oe ke hookomo i ke kaula kaluha i kona ihu? A me ka makau e hoolou i kona iwia?
Vai tu viņam riņķi māki likt nāsīs un ar asmeni izdurt viņa žaunas?
3 E hoomahuahua anei ia i ka nonoi ana ia oe? E olelo anei ia i na mea hooluolu ia oe?
Vai tu domā, ka tas tevis daudz lūgsies un labus vārdus uz tevi runās?
4 A hoopaa anei ia i ka berita me oe? E lawe anei oe ia ia i kauwa mau loa?
Vai viņš derēs derību ar tevi, ka tu viņu vari ņemt par mūžīgu vergu?
5 E paani pu anei oe me ia me he manu la? E hoopaa anei oe ia ia no kou poe wahine opio?
Vai tu ar viņu varēsi spēlēties kā ar putniņu, jeb viņu saistīsi savām meitām?
6 E hana anei na makamaka ia ia i mea ahaaina? E mahele anei lakou ia ia iwaena o ka poe kuai?
Vai zvejnieku biedrībā viņu pārdod, vai viņu izdala pircējiem?
7 E hiki anei ia oe ke hoopiha i kona ili i na mea oi? I kona poo hoi i na o-ia?
Vai tu viņa ādu vari piedurt pilnu ar šķēpiem, jeb viņa galvu ar žebērkļiem?
8 E kau oe i kou lima maluna ona, E hoomanao i ke kaua, a e hooki iho.
Kad tu savu roku viņam pieliksi, tad pieminēsi, kāds tas karš, un vairs to nedarīsi.
9 Aia hoi, o ka manao e paa aku ia ia ua make hewa: Aole anei e hina ilalo ka mea e nana aku ana ia ia?
Redzi, tāda cerība ir velti; jau viņu ieraugot krīt gar zemi.
10 Aohe mea aa e hoala ia ia: A owai la hoi ka mea e hiki ke ka imua o'u?
Neviens nav tik drošs, viņu kaitināt, - kas tad būtu, kas Man varētu celties pretim?
11 Owai ka i hana mua mai na'u, a e uku aku au? O na mea a pau malalo o ka lani, no'u ia.
Kas Man ko laba papriekš darījis, ka Man to bija atmaksāt? Kas ir apakš visām debesīm, tas Man pieder.
12 Aole au e huna i kona mau lala, Aole hoi i ka ikaika a me ka nani o kana mea kaua.
Un lai vēl pieminu viņa locekļus, stiprumu un viņa vareno augumu.
13 Owai ka mea e wehe ae i ke alo o kona kapa? Owai ka mea e komo iloko o kona mau a palua?
Kas drīkstētu viņa bruņas atsegt, kas līst viņa zobu starpā?
14 Owai ka mea e wehe ae i na pani o kona maka? O kona mau niho a puni he mea weliweli ia.
Kas viņa vaiga žokļus var atplēst? Ap viņa zobiem ir briesmas.
15 O kona haaheo, o kona mau palekaua paa no ia, I hoopiliia i ka mea kapili paa.
Lepni ir viņa bruņu zvīņas, cieti kā ar zieģeli saspiesti kopā.
16 Ua pili kekahi i kekahi, Aole e komo ka makani iwaena o lakou.
Viens tik tuvu pie otra, ka ne vējš netiek starpā.
17 Ua pili pu kekahi me kekahi, Ua hui pu ia lakou, aole e hiki ke hookaawaleia'e.
Tie līp viens pie otra, un turas kopā, ka nešķiras.
18 Ma kona kiha ana alohi mai la ka malamalama, O kona mau maka ua like me na lihilihi o ke kakahiaka.
Viņš šķauda ugunis, un viņa acis ir kā rīta blāzmas stari.
19 Mailoko mai o kona waha hele aku na lapalapa, A lele aku na huna ahi.
No viņa mutes šaujās ugunis, degošas dzirksteles no tās izlec.
20 Mailoko mai o kona mau pukaihu puka aku ka mahu, E like me ko ka ipuhao wela, a me ka ipuhao lapalapa.
No viņa nāsīm iziet dūmi kā no verdoša poda un katla.
21 Hoa aku kona hanu i na lanahu, A mai kona waha puka aku ka lapalapa.
Viņa dvaša varētu iededzināt ogles, un liesmas iziet no viņa mutes.
22 Maloko o kona a-i ke noho la ka ikaika, A lelele ka weliweli imua ona.
Viņa kakls ir visai stiprs, un viņa priekšā lec bailes.
23 O na wahi lewalewa o kona io ua pilipaaia, Ua paa ia ia, aole e hoonaueia.
Viņa miesas locekļi kā sakalti, tie turas cieti kopā, ka nevar kustināt.
24 O kona naau ua paa, me he pohaku la, A ua paakiki e like me ka pohaku lalo o ka wili.
Viņa sirds ir cieta kā akmens un cieta kā apakšējais dzirnu akmens.
25 I kona ea ana iluna, makau ka poe ikaika; No ka weliweli pihoihoi lakou.
Kad viņš ceļas, tad stiprie izbīstas, no bailēm tie paģībst.
26 O ke kau ana o ka pahikaua ia ia aole ia e paa: O ka pahi o, o ka ihe, a me ka pololu.
Kad viņam cērt ar zobenu, tas nekož, nedz šķēps, ne bulta, ne žebērklis.
27 Ua manao no ia i ka hao he like ia me ka mauu maloo, A i ke keleawe me he laau popopo la.
Dzelzs priekš viņa kā salmi, un varš kā sapraulējis koks.
28 Aole e hiki i ka pua pana ke hooauhee ia ia: O na pohaku o ka maa, ua like ia me ka opala.
Bulta viņu neaiztrieks; lingas akmeņi viņam ir kā pelus.
29 Ua manaoia ka newa e like me ka opala; Ua akaaka no ia i ka naue ana o ka ihe.
Lielas bozes viņam ir kā pelus, viņš smejas, kad šķēps svelpj.
30 Malalo ona na apana ipu lepo: Hohola aku ia i ka mea oi maluna o ka lepo.
Viņa pavēderē asi kasīkļi, un kā ar ecešām viņš brauc pa dubļiem.
31 Hoopohapoha no ia i ka hohonu, me he ipuhao la: Hana no ia i ke kai me he ipu mea hamo la.
Viņš dara, ka dziļumi verd kā pods, un sajauc jūru kā zalves virumu.
32 Waiho no ia i ala malamalama mahope ona; Ua manaoia ka hohonu, he poohina.
Kur viņš gājis ceļš spīd; tie ūdens viļņi ir kā sudraboti.
33 Aohe mea like maluna o ka honua, Ka mea i hanaia me ka makau ole.
Virs zemes cits viņam nav līdzinājams, viņš tāds radīts, ka nebīstas.
34 Nana mai no ia i na mea kiekie a pau; Oia ke alii maluna o ka poe haaheo a pau.
Viss, kas ir augsts, viņam nav nekas; viņš visu lepno zvēru ķēniņš.
