Ioba 39
1 U A ike anei oe i ka wa e hanau ai na kao hihiu o ka pali? Ua malama anei oe i ka hanau ana o na dia?
Vai tu zini to laiku, kad mežu kazas dzemdē, vai tu esi manījis stirnu dzemdēšanu?
2 E hiki anei ia oe ke helu i na malama o ko lakou koko ana? A ua ike anei oe i ka wa e hanau ai lakou?
Vai tu vari skaitīt tos mēnešus, kad tās nesās, un vai zini to laiku, kad tās vedās,
3 Kulou iho no lakou, hanau mai i ka lakou mau keiki, I ka wa i pau ai ko lakou nahunahu ana.
Kad tās lokās, saviem bērniem liek izplēsties cauri un nokrata savas sāpes?
4 Ua ikaika ka lakou poe keiki, Nui ae la lakou, ma ka waonahele; Hele aku lakou aole e hoi hou mai io lakou la.
Viņu bērni nāk spēkā, uzaug laukā, tie iziet un neatgriežas pie tām atpakaļ.
5 Owai la ka i hookuu wale aku i ka hoki hihiu? Owai hoi ka i kala ae i na mea paa o ka hoki hihiu?
Kas meža ēzelim licis vaļā staigāt, un kas tā zvēra saites ir atraisījis,
6 O kona hale ka waonahele a'u i hana'i, A o kahi panoa kona noho ana.
Kam Es klajumu esmu devis par māju un tuksnesi par dzīvokli?
7 Akaaka no ia i ka haunaele o ke kulanakauhale, Aole ia e hoolohe i ka wawa o ke kahu holoholona.
Viņš apsmej pilsētas troksni, un dzinēja brēkšanu tas nedzird.
8 O ka mea i loaa o na mauna, oia kana ai, A imi no ia i na mea uliuli a pau.
Tas dzenās pa kalniem, kur viņam ir barība, un meklē visādu zaļu zāli.
9 E ae mai anei ka reema e hookauwa nau, E noho no ia ma kou wahi hanai?
Vai tu domā, ka meža vērsis tev kalpos, vai tas naktī paliks pie tavas siles?
10 E hiki ia oe ke hoopaa i ka reema ma ke auwaha me kona kaula? E hana anei ia i na awawa me ka oopalau mahope ou?
Vai tu meža vērsi ar dzeņaukstēm māki piesiet pie arkla, vai tas pēc tava prāta ecēs ielejās?
11 E hilinai anei oe ia ia no ka nui o kona ikaika? E waiho anei oe i kau hana ia ia?
Vai tu uz to vari paļauties, ka tam daudz spēka, un viņu ņemsi savā darbā?
12 E manao anei oe ia ia i hoihoi mai ia i kau ai. A e hoiliili i kau hua palaoa?
Vai tu viņam vari uzticēt, ka tas tev atkal savāks tavu izsējumu un savedīs tavā piedarbā?
13 O ka eheu o ka iana ke hele wikiwiki; He eheu anei a he hulu kona e like me ko ka setoreka?
Strausa spārni jautri plivinājās, vai tie ir mīlīgi, kā stārķa spārni un spalvas?
14 No ka mea, waiho no ia i kona hua iloko o ka honua, A hoopumehana ia lakou ma ka lepo,
Tas savas olas atstāj zemē, lai smiltīs silst,
15 A hoopoina no ia e hoopepe auanei ka wawae ia lakou, A o ka holoholona hihiu o ke kula e hehi iho ia lakou.
Un aizmirst, ka kāja tās var samīt, un lauka zvēri tās var samīdīt.
16 Ua hana paakiki aku ia i kana mau keiki, me he mea la aole nana; He make hewa kona luhi, a he makau ole nae.
Tas nežēlo savus bērnus, tā kā tie tam nepiederētu; un ka velti dējis, par to tas nebēdā.
17 Na ke Akua no ia i hoonele i ke akamai, Aole hoi ia i haawi ia ia i ka naauao.
Jo Dievs tam atņēmis gudrību un nav devis daļu pie saprašanas.
18 Aka, i ka wa i hooholo ai oia ia ia iho, Ua akaaka no ia i ka lio a me kona mea hooholo.
Bet kad tas projām šaujas, tad tas apsmej zirgu un jātnieku.
19 Ua haawi anei oe i ka ikaika no ka lio? Ua hoaahu anei oe i kona a-i i ka hulu haalulu?
Vai tu zirgam vari dot spēku un viņam kaklu pušķot ar krēpēm?
20 E hiki anei ia oe ke hoolele ia ia e like me ka uhini? A kona hau nui ana, he mea weliweli ia.
Vai tu tam vēlējis lēkt kā sisenim? Kad tas lepni šņāc, tad jaizbīstas.
21 Helu no oia ma ke awawa, a olioli ikaika: Hele aku e halawai me ka mea kaua.
Viņš cērt ar kāju ielejā un ir priecīgs ar spēku un iziet pretī apbruņotam pulkam.
22 Ua akaaka no ia i ka makau, aole haalulu; Aole ia e huli ae mai ka pahikaua aku.
Viņš smejas par bailēm un netrūkstas un nebēg atpakaļ no zobena.
23 Nakeke ke aapua ia ia, O ka maka o ka ihe a me ka pahi.
Kad bultas skan makā un šķēpi un zobeni zib,
24 Me ka hau ana a me ka huhu, ua ale no ia i ka aina: Aole ia e ku malie i ka wa e kani ai ka pu.
Tad tas raustās, trako un uzcērt zemi un nav turams uz vietas, kad trumetes skan.
25 I waena o na pu kani, i iho la ia, Ha, ha! A honi aku la ia i ke kaua ma kahi loihi, I ka uwa ana o na luna, a me ka hooho kaua.
Kad trumetes skan, tad tas iezviedzās, un samana kaušanu no tālienes, kara kungu saukšanu un kara troksni.
26 Na kou naauao anei e lele aku ka nisu, Hohola aku no ia i kona mau eheu ma ke kukulu hema?
Vai caur tavu padomu vanags lidinājās un izplēš savus spārnus pret dienasvidu?
27 Na kau kauoha anei i lele ae iluna ka aeto, A e kau i kona punana ma kahi kiekie?
Vai uz tavu vārdu ērglis dodas uz augšu, un taisa savu ligzdu augstumā?
28 Ma ka pali no ia i noho ai a hoomau ai, Maluna o kahi oioi o ka pohaku, a ma kahi paa.
Viņš dzīvo akmens kalnos un tur paliek uz augstām klintīm un kalnu galiem.
29 Malaila mai no ia i imi ai i ka mea pio, A nana ae kona maka i kahi loihi.
No turienes viņš lūko pēc barības, un viņa acis redz tālu.
30 O kana poe keiki, inu lakou i ke koko; A ma kahi o na heana, malaila no oia.
Viņa bērni dzer asinis, un kur maitas, tur viņš ir.
