Ioba 38
1 A LAILA olelo mai o Iehova ia Ioba mailoko mai o ka puahiohio, i mai la,
Tad Tas Kungs Ījabam atbildēja no vētras un sacīja:
2 Owai keia e hoopouli ana i ka oleloao, Ma na huaolelo me ka ike ole?
Kas tas tāds, kas (Dieva) padomu aptumšo ar neprātīgiem vārdiem?
3 E kakoo ano i kou puhaka me he kanaka la; No ka mea, e ninau aku au ia oe, a e hoike mai oe ia'u.
Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu Mani māci.
4 Mahea oe i ko'u hookumu ana i ka honua? E hai mai, ina ua ike oe i ka naauao.
Kur tu biji, kad Es zemei liku pamatu? Izteic to, ja tev ir tāds gudrs prāts.
5 Na wai la i kau kona mau ana? ua ike ka oe! A owai hoi i kau aku i ke kaula-ana maluna ona?
Vai tu zini, kas viņai mēru licis, jeb kas pār viņu ir vilcis mēra auklu?
6 Maluna o ke aha i hoonohoia'i kona mau kumu? Na wai la i hoonoho kona pohaku kihi;
Uz ko viņas pamati ierakti, jeb kas licis viņas stūra akmeni,
7 I ka wa i mele pu ai na hoku ao, I hooho olioli ae hoi na keiki a pau a ke Akua?
Kad rīta zvaigznes kopā priecīgi dziedāja, un visi Dieva bērni gavilēja?
8 Nawai i hoopuni i ke kai me na pani? I kona huaiia mai la e like me ka puka ana ae mailoko mai o ka opu;
Jeb kas jūru aizslēdzis ar durvīm, kad tā izlauzās, un iznāca kā no mātes miesām,
9 I kuu kau ana i ke ao i kapa nona; A i ka pouli aaki i wahi nona;
Kad Es to ģērbu ar padebešiem, un krēslībā ietinu tā kā tinamos autos,
10 A ua hoopuni aku au nona i kuu mau palena, A ua hoonoho aku i na kaola a me na pani,
Kad Es tai noliku Savu robežu, un liku aizšaujamos un durvis,
11 A ua i aku, Maanei oe e hele mai ai, aole aku; Maanei hoi e hoopaleia kou mau nalu kiekie.
Un sacīju: tiktāl tev būs nākt un ne tālāki, un še būs apgulties taviem lepniem viļņiem?
12 I kou mau la, ua kauoha anei oe i ke kakahiaka, Ua hoike aku oe i ka wanaao i kona wahi;
Vai tu savā mūžā rītam licis aust, vai auseklim rādījis savu vietu,
13 I lalau aku ai ia i na welau o ka honua, I hookukeia'i ka poe hewa mai ona aku?
Lai satver zemes stūrus, ka tie bezdievīgie no tās top izkratīti;
14 Hoololi ia ia iho e like me ka wepa no ka hoailona; A ku ae ia mau mea iluna e like me ka lole aahu maikai.
Ka tā pārvēršas kā zieģeļa vasks un visas lietas rādās kā apģērbā,
15 A ua hooleia ko lakou malamalama mai ka poe hewa aku, A o ka lima o ka mea ikaika ua haki.
Un bezdievīgiem zūd viņu gaišums, un pacelts elkonis salūst?
16 Ua komo anei oe i na kumu o ke kai? A ua hele ae i ka imi ana i ka hohonu?
Vai tu esi nācis līdz jūras avotam un staigājis bezdibeņu dziļumos?
17 Ua weheia anei ia oe na puka o ka make? A ua ike anei oe i na puka o ka malu make?
Vai tev atdarījušies nāves vārti, un vai tu esi redzējis nāves ēnas vārtus?
18 Ua hoomaopopo anei oe i ka palahalaha o ka honua? E hai mai, ina ua ike oe ia mea a pau.
Vai esi skatījies līdz pasaules malām? Stāsti, ja tu visu to zini.
19 Mahea ke ala kahi e noho ai ka malamalama? A o ka pouli mahea kona wahi?
Kur ir tas ceļš, kur gaisma mājo, un tumsa - kur ir viņas vieta?
20 I kaikai aku oe ia ia ma kona palena, A i ike aku oe i na ala o kona hale.
Vai tu to varētu pārvest viņas robežā un izzināt viņas nama ceļus?
21 Ua ike anei oe ia, no ka mea, ua hanau oe ia manawa? A no ka mea, ua nui loa kou mau la?
Tu to zini, jo tai laikā tu biji piedzimis, un tev ir daudz to gadu!
22 Ua komo anei oe i na hale ahu o ka hau? A ua ike anei oe i ke ahu ana o ka huahekili,
Vai tu esi nācis, kur tie sniega krājumi, un vai esi redzējis krusas krājumus,
23 Ka mea a'u i malama'i no ka manawa popilikia, No ka la hoouka a me ke kaua?
Ko Es taupu uz spaidu laiku, uz kaušanas un kara dienu?
24 Ma ke ala hea i mahele ai ka malamalama? A i huai mai ka makani hikina maluna o ka honua?
Pa kuru ceļu gaisma dalās un kā austrenis izplešas virs zemes?
25 Owai la i mahele i ka auwai no ka huai ana o ka wai, A i ke ala no ka uwila o ka hekili;
Kas lietum rādījis, kur lai gāžas, un ceļu zibeņiem un pērkoniem,
26 E hooua mai maluna o ka aina kanaka ole; Ma ka waonahele kahi kanaka ole;
Ka lietus līst, kur cilvēka nav, tuksnesī, kur neviens nedzīvo,
27 E hoopiha i kahi neoneo, a me kahi nahele hooneoneo ia, E hooulu mai i ka mauu e puka mai ana?
Ka viņš dzirdina tukšo posta vietu un zālītei liek dīgt?
28 He makuakane anei ko ka ua? Owai hoi i hoohanau i na kulu hau?
Vai lietum ir tēvs, vai kas dzemdinājis rasas lāsi?
29 Noloko mai o ka opu owai i puka mai ai ka waipaa? A o ka haupaa o ka lani, nawai i hoohanau?
No kura klēpja cēlies ledus, un no kā dzimusi debess salna,
30 Ua hunaia na wai me he mea la malalo o ka pohaku, A o ka ili o ka hohonu ua hoopaaia.
Ka ūdeņi sastingst kā akmens, un jūras dziļumi aizsalst cieti?
31 E hiki anei ia oe ke hoopaa i na mea paa o na Huhui, A e kala ae paha i na mea paa o Oriona?
Vai tu vari sasiet Sietiņa saites, vai atraisīt Orijona zvaigžņu saiti?
32 E hiki anei ia oe ke hoopuka mai i Masarota i kona manawa? A e alakai paha i ka Bea nui me kana mau keiki?
Vai tu zvaigznes vari izvest savā laikā un vadīt debess vāģus un viņu ratus?
33 Ua ike anei oe i na kanawai o ka lani? E hiki anei ia oe ke hoopaa i kona alii ana maluna o ka honua?
Vai tu zini debess likumus, jeb vai proti, kā tie valda virs zemes?
34 E hiki anei ia oe ke hookiekie i kou leo iluna i ke ao, I uhi mai ai na wai nui ia oe?
Vai tu savu balsi vari pacelt uz padebešiem, lai ūdeņi plūst zemē uz tevi?
35 E hiki anei ia oe ke hoouna aku i na uwila, a hele aku lakou, A e olelo mai lakou, Eia makou?
Vai vari sūtīt zibeņus, ka tie iet un uz tevi saka: redzi, še mēs esam?
36 Owai la ka i hoo i ke akamai i ko loko, Owai hoi i haawi i ka naauao no ka naau?
Kas lika gudrību tumšos mākoņos un prātu debess spīdumos?
37 Owai la ka mea hiki ke helu i na ao ma kona akamai? A o na hue o ka lani, owai ka mea i ninini?
Kas skaita mākoņus ar gudrību, un kas māk apgāzt padebešus,
38 I ka wa i lilo ai ka lepo i mea paa, A pipili na papaa lepo?
Ka pīšļi top aplieti, ka tie saskrien un salīp pītēs?
39 E hoohalua anei oe i ka mea ai na ka liona? A hoomaona i ka pololi ana o na liona opio,
Vai tu māki medīt laupījumu priekš lauvas un pildīt jauno lauvu tukšo vēderu,
40 I ka wa i moemoe ai lakou iloko o ko lakou mau lua, A noho lakou ma kahi huna, no ka hoohalua ana?
Kad tie nogulstas alās un biezos krūmos glūn?
41 Owai la ka i hoomakaukau na ke koraka i kana ai, I ka wa i uwe ai kana mau keiki i ke Akua, A ua auwana no ka nele i ka ai?
Kas gādā krauklim barību, kad viņa bērni uz Dievu brēc un šurpu turpu skraida, kad nav ko ēst?
