Ioba 26
1 A LAILA olelo mai la o Ioba, i mai la,
Un Ījabs atbildēja un sacīja:
2 Pehea la oe i kokua mai ai i ka mea nawaliwali? A hooikaika mai hoi oe i ka lima ikaika ole?
Kā tu nu palīdzējis nestipram un stiprinājis nespēcīgo elkoni!
3 Pehea la oe i ao mai ai i ka mea ike ole? A hoike nui mai hoi oe i ka noeau?
Kā tu nu padomu devis negudram un saprašanu izrādījis ļoti skaidri!
4 Ia wai anei oe i hai aku i na olelo? Nowai ka hanu i puka ae mai ou mai la?
Kam tu teic šos vārdus, un kā dvaša no tevis iziet?
5 O na mea i make, ua haalulu lakou mai lalo mai, O na wai a me kolaila poe e noho ana.
Miroņi sāk trīcēt apakš ūdeņiem, un tie, kas tur mīt.
Elle Viņa priekšā ir atvērta, un nāves bezdibenim nav apsega. (Sheol h7585)
7 Ua hohola aku ia i ke kukuluakau maluna o ka neoneo, Ua kau aku i ka honua maluna o ka mea ole.
Viņš zvaigžņu debesi gaisā izpletis un zemi piekāris, kur nekas.
8 Ua hoopaa oia i na wai maloko o na ao ona, Aole i nahae ke ao malalo o lakou.
Viņš saņem ūdeni Savos mākoņos, un padebeši apakš Viņa nesaplīst.
9 Ua uhi no ia i ke alo o kona nohoalii, Ua hohola aku i kona ao maluna ona.
Viņš aizklāj Savu goda krēslu, Viņš izpleš tam priekšā Savu padebesi.
10 Ua hoopuni oia i na wai i ka palena, A hiki i kahi e pau ai ka malamalama iloko o ka pouli.
Viņš ap ūdeņiem licis ežu, līdz kur gaisma un tumsa šķirās.
11 O na kia o ka lani ua haalulu, A weliweli hoi i kona papa ana mai.
Debess pīlāri trīc un iztrūcinājās no Viņa draudiem.
12 Ua hoomalielie oia i ke kai ma kona mana, A ma kona naauao, hahau iho ia i kona kiekie.
Caur Viņa spēku jūra saceļas viļņos, un caur Viņa ziņu augstie viļņi tiek sašķelti.
13 Ma kona Uhane ua hoonani oia i na lani; Na kona lima i hana i ka nahesa e lele ana.
Caur Viņa vēju debess paliek skaidra, un Viņa roka nodur žiglo čūsku.
14 Aia hoi, oia kekahi mau mea o kona mau aoao; Nani hoi ka uuku o ka mea i loheia nona! A o ka hekili o kona mana owai la ka mea e ike pono?
Redzi, tā ir Viņa ceļu maliņa, un kāda lēna balss tikai, ko samanām; kas Viņa varas pērkoni varētu dzirdēt?
