Ioba 21
1 A OLELO mai la o loba, i mai la,
Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
2 E hoolohe pono oukou i ka'u olelo, A o keia ko oukou hooluolu ana.
Klausāties, klausāties manu valodu, un tā mani iepriecinājāt.
3 E ae mai oukou ia'u e olelo aku ai au, A mahope o kuu olelo, e hoomaewaewa oukou.
Paciešaties man runājot, pēc apsmejiet manu valodu.
4 Owau hoi, i ke kanaka anei kuu ulono ana? A ina pela, no ke aha la ka huhu ole o kuu uhane?
Vai tad es vaidu par cilvēkiem, un kā lai mans prāts nav skumīgs?
5 E nana oukou ia'u a e pihoihoi, A e kau oukou i ka lima maluna o ka waha.
Skatāties uz mani, tad jūs iztrūcināsities un liksiet roku uz muti.
6 A ina e hoomanao wau, ua weliweli au, A loohia kuu io e ka haalulu.
Kad es to pieminu, tad es iztrūkstos, un šaušalas pārņem manu miesu.
7 No ke aha la e ola ana ka poe hewa, E elemakule ana, e nui ana hoi i ka waiwai?
Kāpēc bezdievīgi paliek dzīvi, top veci, un vareni spēkā?
8 O ko lakou hua, ua hookupaaia me lakou imua o ko lakou alo, A o ka lakou poe keiki imua o ko lakou maka.
Viņu sēkla pastāv viņu priekšā līdz ar viņiem, un viņu bērni priekš viņu acīm.
9 Ua maluhia ko lakou mau hale, aohe makau, Aole hoi ka laau hahau o ke Akua maluna o lakou.
Viņu namam ir miers bez bailēm, un Dieva rīkste nenāk pār tiem.
10 Hapai no ka lakou bipi, aole hoi i hemahema; Hua mai no ka lakou bipiohi, aole i hanau hapa.
Viņa vērsis aplec un nepaliek bez augļiem, viņa govs vedās un neizmetās.
11 Kuu aku lakou i ka lakou poe kamalii me he kumu hipa la, A lelele no ka lakou poe keiki.
Savus bērnus tie izlaiž kā avju pulku, un viņu puikas lēkā.
12 Hoomaka lakou me ka pahu kani a me ka lira, A olioli lakou i ke kani ana o ka hokiokio.
Tie ir līksmi ar bungām un koklēm un priecājās ar stabules skaņu.
Tie pavada savas dienas labklājībā, un acumirklī tie iegrimst kapā. (Sheol h7585)
14 A olelo iho lakou i ke Akua, E hele oe mai o makou aku; A o ka ike i kou mau aoao, aohe makou makemake.
Taču tie sacījuši uz Dievu: Nost no mums, jo Tavus ceļus mēs negribam atzīt.
15 Owai ka Mea mana, i malama ai kakou ia ia? Heaha ka mea e loaa ai, ke nonoi kakou ia ia?
Kas ir tas Visuvarenais, ka mēs tam kalpotu, un kāds labums mums atlec, ka to piesauktu?
16 Aia hoi, aole ma ko lakou lima ko lakou pomaikai: O ke kuka ana o ka poe hewa, ua mamao aku ia ia'u.
(Bet) redzi, viņu labums nestāv viņu rokā; tādēļ bezdievīgo padoms lai ir tālu nost no manis.
17 He pinepine i pio ai ke kukui o ka poe hewa, A e hiki koke mai hoi ko lakou make maluna o lakou, A ua hooili mai ia i na eha ma kona inaina.
Cikkārt tad izdziest bezdievīgo gaišums, un posts tiem uznāk, ka Dievs (tiem) liek valgus Savā dusmībā?
18 Ua like lakou me ka mauu maloo imua o ka makani, E like hoi me ka opala a ka puahiohio i lawe aku.
Ka tie ir kā rugāji priekš vēja un kā pelus, ko vētra aizrauj.
19 Ua hoomau ke Akua i kona hewa no kana poe keiki: Ua uku mai ia ia ia, a e ike auanei oia.
Dievs pataupot viņa nelaimi uz viņa bērniem. Lai Viņš to viņam pašam atmaksā, ka pats to mana.
20 E ike no kona maka i kona popilikia. E inu no ia i ka huhu o ka Mea mana.
Viņa paša acis lai redz savu postu, un pats lai dzer no tā Visuvarenā bardzības.
21 No ka mea, heaha la kana hana iloko o kona hale mahope ona, I ka manawa e okiia'i mawaena ka huina o kona mau malama?
Jo kādas tam bēdas par savu namu, kad paša vairs nav, kad viņa mēnešu skaits ir beigts.
22 K ao mai anei kekahi i ke Akua i ka ike, I ka mea hooponopono i ka poe kiekie?
Kas mācītu saprašanu Dievam, kas arī tos augstos tiesā?
23 Make no kekahi iwaena o kona pomaikai, E noho nanea ana a me ka oluolu.
Viens nomirst pilnā spēkā visā mierā un laimē;
24 Ua piha kona mau aoao i ka momona, Ua mau kona mau iwi i ka lolo.
Viņa trauki ir pilni piena, un viņa kauli ir tauki no smadzenēm.
25 A make no kekahi me ka naau ehaeha, Aole ia i hoao i ka lealea.
Cits atkal mirst ar rūgtu dvēseli un nekad nav baudījis labuma.
26 E moe pu laua i ka lepo, A e paapu na ilo maluna o laua.
Tie kopā guļ pīšļos, un abus tārpi apklāj.
27 Aia hoi, ua ike no wau i ko oukou mau noonoo ana, A me ko oukou mau manao a oukou i hoino ai ia'u.
Redzi, es zinu jūsu domas un jūsu gudrību, ar ko jūs mani gribat nomākt.
28 No ka mea, ke olelo nei oukou, Auhea ka hale o ke alii? Auhea hoi ka uhi o na halelewa o ka poe hewa?
Jo jūs sakāt: kur ir tā varenā nams, un kur to bezdievīgo telts un dzīve?
29 Aole anei oukou i ninau i ka poe e maalo ae ana ma ke ala? A ike ole anei oukou i ko lakou mau hoailona?
Vai neesat vaicājuši, kas tālus ceļus gājuši; vai nezināt, ko tie stāsta?
30 No ka mea, ua waihoia ka poe hewa no ka la popilikia, A e laweia mai lakou no ka la e inaina ai.
Ka ļaunais glābjās nelaimes dienā, un bardzības dienā tie top pasargāti.
31 Owai ka mea e hoike aku i kona aoao imua ona? A owai ka mea e uku aku ia ia i kana mea i hana'i?
Kas viņam acīs pārmetīs viņa ceļu, kas viņu sodīs, kad tas ko dara?
32 A e laweia aku oia i ka luakupapau, A e kiaiia oia ma ka hale kupapau.
Ar godu viņš top pavadīts kapā, un kaps tam stāv par dzīvu piemiņu.
33 E kau oluolu maluna ona na papaa lepo o ke awawa, A mahope ona e hahai aku na kanaka a pau, E like me ka poe mamua ona he lehulehu no.
Kapa smiltis ir viņam vieglas, un visi cilvēki iet viņam pakaļ, kā tie priekš viņa bijuši bez skaita.
34 A pehea la ko oukou hooluolu make hewa ana mai ia'u, A ua hewa ka oukou olelo ana mai?
Kā tad jūs mani tik velti iepriecinājat? Jūsu atbildes ir un paliek blēņas.
