Ioba 18
1 A LAILA olelo aku o Biledada, no Suha, i mai la,
Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
2 Ahea la e hoopau oe i na huaolelo? E noonoo, a mahope iho e olelo aku makou.
Cik ilgi vēl jūs grābstīsities pēc vārdiem? Pieņemiet padomu, un tad runāsim.
3 No ke aha la e mauaoia makou, e like me ua holoholona, A ua haumia imua o kou mau maka?
Kāpēc mēs topam turēti par lopiem, un par muļķiem jūsu acīs?
4 Haehae no oia ia ia iho ma kona huhu: E haaleleia anei ka honua nou? A e hooneeia aku anei ka pohaku mai kona wahi aku?
Tava dvēsele no dusmām plīst; vai tad tevis dēļ zeme paliks tukša un klintis celsies no savas vietas?
5 O ka malamalama o ka poe hewa e pio ana no ia, Aole hoi e hoomalamalama mai ka lapalapa o kona ahi.
Tomēr bezdievīgo gaisma izdzisīs, un viņa uguns liesma nespīdēs.
6 O ka malamalama he pouli ia iloko o kona halelewa, A o kona kukui me ia, e pio no ia.
Gaišums paliek tumšs viņa dzīvoklī, un viņa spīdeklis pār viņu izdziest.
7 E hoopilikiaia kona hele ikaika, A e hookulaina kona noonoo ana ia ia.
Viņa varas ceļi paliek šauri, un paša padoms viņu gāž.
8 No ka mea, ua hooheiia oia i ka upena ma kona wawae, A e hele ana no ia maluna o ka pahele.
Jo viņa kājas to iedzen tīklā, un viņš staigā pār slazda valgiem.
9 E hoopaa ke kipuka ia ia ma ke kuekuewawae, E hanapaa hoi ke pahele ia ia.
Valgs saista viņa pēdas, un saites viņu satver.
10 Ua hunaia ma ka lepo ke pahele nona, A me ka upiki nona ma ke ala.
Viņa valgs ir apslēpts zemē, un viņa slazds uz ceļa.
11 Ua hooweliweli na mea makau ia ia a puni, A e alualu ia ia ma kona wawae.
Visapkārt bailība viņu iztrūcina un viņu dzen uz visiem soļiem.
12 E nawaliwali kona ikaika no ka pololi, A e makaukau ka make ma kona aoao.
Nelaime taisās viņu rīt, un posts ir gatavs viņu gāzt.
13 E ai no ia i na apana o kona ili, O ka hanau mua o ka make, e hoopau no ia i kona mau lala.
Tas ēd viņa miesas, un nāves pirmdzimušais rij viņa locekļus.
14 E kailiia kona mea i paa ai, mai kona halelewa aku, A e lawe aku no ia ia ia i ke alii weliweli.
Viņa cerība tiek atņemta no viņa dzīvokļa, un viņam jānoiet pie briesmu ķēniņa.
15 E noho no ia mea iloko o kona halelewa, no ka mea, aohe nona ia; E luluia ka luaipele maluna o kona hale.
Viņa dzīvoklī dzīvo visai sveši, uz viņa mājas vietu kaisa sēru.
16 Malalo e maloo kona mau aa, A maluna e okiia'ku kona lala.
No apakšas sakalst viņa saknes, un no augšienes novīst viņa zari.
17 E nalowale kona hoomanaoia mai ka honua aku, Aole inoa nona ma ke alanui.
Viņa piemiņa iznīkst no zemes, un slava viņam nepaliek pasaulē.
18 E hookuke aku lakou ia ia mai ka malamalama a i ka pouli, A e alualu ia ia mai ka honua aku.
No gaismas to izstumj tumsā un aizdzen no zemes virsas.
19 Aohe ana keiki, aohe hoi mamo mawaena o kona poe kanaka, Aole hoi he mea i koe iloko o kona mau hale.
Viņam nav nedz bērna, nedz bērnu bērna savos ļaudīs, un neviens neatliek viņa māju vietās.
20 O na hanauna mahope e kahaha lakou no kona manawa, A loaa i na kupuna ka makau.
Kas rietumos, iztrūcinājās par viņa dienu, un kas austrumos, tos pārņem šaušalas.
21 He oiaio, oia na wahi noho o ka poe hewa, A oia kahi o ka mea ike ole i ke Akua.
Tiešām, tā notiek netaisno dzīvokļiem un tādu ļaužu vietai, kas Dievu neatzīst.
