Isaia 65
1 U A haliu au i ka ka poe nonoi ole mai ia'u, Ua loaa no wau i ka poe imi ole ia'u: I ko ka aina i hea ole ia ma ko'u inoa, ua olelo no au, E nana mai ia'u, e nana mai ia'u.
Es topu meklēts no tiem, kas pēc Manis nevaicāja, Es topu atrasts no tiem, kas Mani nemeklēja. Es esmu sacījis uz tautu, kas Manu vārdu nepiesauca: redzi, še Es esmu, redzi, še Es esmu.
2 A po ka la, ua hohola aku au i ko'u mau lima i ka poe kanaka kipi, I ka poe i hele ma ka aoao pono ole, mamuli o ko lakou manao iho.
Es izplešu Savas rokas cauru dienu uz pārgalvīgiem ļaudīm, kas uz nelaba ceļa staigā pēc savām pašu domām,
3 He poe kanaka hoonaukiuki mau loa mai ia'u ma ko'u alo, He poe mohai aku ma na mahinaai, A kuni hoi i ka mea ala, maluna o na pohaku lepo:
Uz ļaudīm, kas vienmēr Mani kaitina, kas Manā priekšā upurē dārzos un kvēpina uz ķieģeļiem,
4 He poe noho iwaena o na ilina, A moe hoi ma na wahi i hoonaloia, He poe ai i ka io puaa, a me ka supa o na mea haumia, maloko o ko lakou kiaha:
Kas sēž pie kapenēm un kapu alās paliek pa naktīm un ēd cūku gaļu, un negantas sulas ir viņu traukos.
5 He poe olelo, E hookaawale oe ia oe ihe, mai hoopili mai ia'u, No ka mea, ua oi aku ko'u pono i kou. He uwahi no keia poe ma kuu ihu, He ahi no o a ana, a po ka la.
Kas saka: paliec, nenāc man klāt, jo es esmu svēts priekš tevis. Šie būs par dūmiem Manā dusmībā, par uguni, kas deg cauru dienu.
6 Aia hoi, ua palapalaia imua o ko'u alo; Aole au e noho ekema ole, e uku aku no wau, E uku aku no wau, maloko o ko lakou poli,
Redzi, tas ir Manā priekšā rakstīts: Es necietīšu klusu, bet Es atmaksāšu, un pat viņu azotē Es atmaksāšu
7 I ko oukou mau hewa, a me na hewa o ko oukou poe makua pu, wahi a Iehova, I ka poe i kuni i ka mea ala, maluna o na mauna, A olelo hoino mai ia'u, maluna o na puu; Nolaila, e ana aku au i ka lakou hana kahiko, maloko o ko lakou poli.
Jūsu noziegumus un jūsu tēvu noziegumus kopā, saka Tas Kungs, ka ir kvēpinājuši uz kalniem un Mani zaimojuši uz pakalniem; tāpēc viņu algu Es papriekš atmaksāšu viņu azotē.
8 Ke olelo mai nei o Iehova penei, E like me ka waina hou i loaa maloko o ka huhuiwaina, A olelo kekahi, Mai kiola ia, no ka mea, maloko ona ka mea e pomaikai ai, Pela no wau e hana'i no ka'u poe kauwa, I ole ai au e luku ia lakou a pau.
Tā saka Tas Kungs: tā kā kad vīnu atrod ķekarā un saka: nemaitā to, jo svētība tur iekšā, tāpat Es darīšu Savu kalpu dēļ, ka Es tos visus nenomaitāju.
9 A e hoopuka no wau i ka hua, mailoko mai o Iakoba, A mai loko mai hoi o Iuda, i hooilina no ko'u mau kuahiwi, Na ko'u poe i waeia e komo ia, A na ka'u poe kauwa e noho malaila.
Bet Es no Jēkaba radīšu dzimumu un no Jūda, kas manto Manus kalnus, un Mani izredzētie to iemantos, un Mani kalpi tur dzīvos.
10 A e lilo no o Sarona i pa no na hipa, A o ke kahawai o Akora i wahi moe no na bipi, No ko'u poe kanaka i imi mai ai ia'u.
Un Šarons taps par avju ganībām, un Ahora ieleja par lopu laidaru priekš Maniem ļaudīm, kas Mani meklējuši.
11 Aka, o oukou ka poe haalele ia Iehova, A hoopoina hoi i ko'u mauna hoano, Ka poe hoomakaukau i ka papaaina no Gada, A hoomakaukau hoi i ka waina ala no Meni.
Bet jūs, kas no Tā Kunga atkāpušies, kas Manu svēto kalnu aizmirstat un galdu sataisiet tam Gad (Liktenim) un dzeramus upurus ielejat tai Meni (Laimei), -
12 O oukou ka'u e helu aku ai no ka pahikaua, A e kulou oukou a pau i ka make; No ka mea, ia'u i hea aku ai, aole oukou i o mai, Ia'u i olelo ai, aole oukou i hoolohe; Aka, hana hewa no oukou imua o ko'u mau maka, A koho oukou i ka mea a'u i makemake ole ai.
Es jūs arī nolikšu zobenam, ka jums visiem būs locīties pie kaušanas, tāpēc ka Es esmu aicinājis, bet jūs neesat atbildējuši, Es esmu runājis, un jūs neesat klausījuši, bet darījuši, kas ļauns bija Manās acīs, un izraudzījušies, kas Man nepatika.
13 Nolaila, ke olelo mai nei o Iehova, ka Haku, Aia hoi, e ai no ka'u poe kauwa, aka, e pololi ana oukou; Aia hoi, e inu no ka'u poe kauwa, aka, e makewai ana oukou; Aia hoi, e olioli no ka'u poe kauwa, aka, e hilahila ana oukou:
Tādēļ Tas Kungs Dievs tā saka: redzi, Mani kalpi ēdīs, bet jūs būsiet izsalkuši; redzi, Mani kalpi dzers, bet jūs iztvīksiet; redzi, Mani kalpi priecāsies, bet jūs tapsiet kaunā;
14 Aia hoi, e oli no ka'u poe kauwa no ka hauoli o ka naau, Aka, e uwe ana oukou no ke kaumaha o ka naau, A e aoa ana no hoi no ka nahaehae ana o ka uhane.
Redzi, Mani kalpi gavilēs sirds priekā, bet jūs brēksiet sirdēstos un kauksiet satriektā garā.
15 A e hooili aku oukou no ko'u poe i waeia i ko oukou inoa i mea e poino ai; No ka mea, e pepehi mai no o Iehova, ka Haku, ia oe, A e kapa iho i kana poe kauwa ma ka inoa e.
Un jūs atstāsiet savu vārdu Maniem izredzētiem par lāstu vārdu, un Tas Kungs Dievs tevi nokaus, bet Savus kalpus Viņš nosauks ar citu vārdu;
16 O ka mea hoopomaikai ia ia iho ma ka honua, E hoopomaikai oia ia ia ma ke Akua oiaio; A o ka mea hoohiki ma ka honua, E hoohiki oia ma ke Akua oiaio; No ka mea, ua poinaia na kaumaha kahiko, A no ka mea hoi, ua hunaia lakou mai ko'u mau maka aku.
Un kas virs zemes svētīsies, tas svētīsies pie tā patiesā Dieva, un kas virs zemes zvērēs, tas zvērēs pie tā patiesā Dieva; jo tās pirmās bēdas būs aizmirstas un priekš Manām acīm apslēptas.
17 No ka mea, aia hoi, e hana ana au i lani hou, a i honua hou, Aole hoi e hoomanao hou ia ua mau mea kahiko la, Aole no e komo iloko o ka manao.
Jo redzi, Es radu jaunas debesis un jaunu zemi, un tās pirmās lietas vairs nepieminēs, un tās vairs nenāks prātā.
18 E olioli hoi oukou, a e hauoli mau loa i kela mea a'u e hana'i; No ka mea, aia hoi, e hana ana au ia Ierusalema i mea e olioli ai, A i kona poe kanaka hoi, i mea e hauoli ai.
Bet priecājaties un līksmojaties mūžīgi mūžam par to, ko Es radu. Jo redzi, Es radīšu Jeruzālemi par prieku un viņas ļaudis par līksmību.
19 A e olioli no wau ia Ierusalema, A e hauoli hoi i ko'u poe kanaka: Aole e lohe hou ia maloko ona, ka leo o ka uwe ana, A me ka leo o ke kumakena.
Un Es priecāšos par Jeruzālemi un līksmošos par Saviem ļaudīm, un tur vairs netaps dzirdēta ne raudāšanas balss, ne kaukšanas balss.
20 Aole e loaa hou malaila ke keiki hoopiha ole i na la, Aohe hoi kanaka elemakule i hoopiha ole i kona mau la: No ka mea, e make no ke keiki, hookahi haneri makahiki, Aka, o ka mea i hana hewa, hookahi haneri ona mau makahiki, E poino ana ia.
Tur nebūs vairs bērniņi, kas ilgi nedzīvos, nedz veci, kas savas dienas nepiepilda; bet jauneklis mirs simts gadus vecs būdams, un bezdievīgais taps nolādēts simts gadus vecs būdams.
21 E kukulu hale no lakou, a e noho iloko, A e kanu no lakou i na pawaina, A e ai no hoi i ka hua o lakou.
Un tie uztaisīs namus un dzīvos iekš tiem, tie dēstīs vīna dārzus un ēdīs viņu augļus.
22 Aole lakou e kukulu, a na hai e noho, Aole lakou e kanu, a na hai e ai; No ka mea, e like me na la o ka laau, Pela no na la o ko'u poe kanaka, A e noho no ko'u poe i waeia ma ka hana a ko lakou lima.
Tie neuztaisīs, lai cits tur dzīvo, un nedēstīs, lai cits to ēd; jo Manu ļaužu mūžs būs ka koku mūžs un Mani izredzētie baudīs savu roku darbu.
23 Aole e make hewa ka lakou hana ana, Aole hoi lakou e hanau no ka make; No ka mea, o lakou ka hua a ka poe pomaikai ia Iehova, A me ka lakou poe keiki pu me lakou.
Tie nestrādās velti, nedz dzemdēs bērnus briesmīgam galam. Jo tie ir Tā Kunga svētīto dzimums un viņu bērnu bērni līdz ar tiem.
24 Eia hoi, mamua o ko lakou hea ana, e ae aku no wau; A ia lakou e olelo ana, e hoolohe no au.
Un notiks, pirms tie sauc, tad Es atbildēšu, kad tie vēl runā, tad Es klausīšu.
25 E ai pu no ka iliohae me ke keikihipa, A e ai no ka liona i ka mauu maloo e like me ka bipi; A o ka lepo auanei ka ai a ka nahesa. Aohe mea hana ino, aohe mea pepehi ma ko'u mauna hoano a pau, wahi a Iehova.
Vilki un jēri ies kopā ganos un lauva ēdīs salmus kā vērsis, un pīšļi būs čūskas barība; tie nedarīs ļauna un nedarīs posta visā Manā svētā kalnā, saka Tas Kungs.
