< Isaia 58 >
1 E KAHEA nui aku, mai uumi, E hookiekie i kou leo me he pu la, E hoike i ko'u poe kanaka i ko lakou hewa, A i ko ka hale o Iakoba i ko lakou hala.
Sauc pilnā kaklā, netaupi, pacel savu balsi kā bazūni, un pasludini Maniem ļaudīm viņu pārkāpumus un Jēkaba namam viņa grēkus.
2 Aka, imi no lakou ia'u i kela la i keia la, A olioli lakou i ka ike ana i ko'u mau aoao, Me he lahuikanaka la i hana i ka pono, A haalele ole i ke kanawai o ko lakou Akua. Ninau mai no lakou ia'u i ka hooponopono pololei ana, A olioli lakou i ka hookokoke ana i ke Akua.
Jo Tie Mani meklē ikdienas, tā kā tiem būtu labs prāts pie Manu ceļu atzīšanas. Kā ļaudis, kas darījuši taisnību un nebūtu atstājuši sava Dieva tiesu, tie prasa no Manis taisnības tiesu; tie grib, lai Dievs tiem tuvojās.
3 No ke aha la makou i hookeai ai, a ike ole mai oe, wahi a lakou? A hookaumaha makou i ko makou uhane, A ua hoomaopopo ole mai oe? Aia hoi, i ka la o ko oukou hookeai ana, Loaa no ia oukou ka lealea, Koi aku oukou i ka oukou hana a pau.
Kāpēc (tā tie saka) mēs gavējam, un tu to neuzlūko? Kāpēc mēs mērdējam savu dvēseli, un tu to negribi zināt? Redzi, tai dienā, kad jūs gavējat, tad jūs ejat pēc savas peļņas un dzenat visus savus strādniekus.
4 Aia hoi, hookeai no oukou no ka paio, a me ka hakaka, I kuikui aku me ka lima hana ino: Aole hookeai oukou e like me ko keia la, I mea e loheia'i ko oukou leo maluna.
Redzi, jūs gavējat bārdamies un riedamies un bezdievīgi kaudamies ar dūri. Jūs negavējat, kā pieklājās, lai jūsu balsis būtu dzirdamas augstībā.
5 O ka hookeai anei me ia ka'u i makemake ai? He la e hookaumaha ai ke kanaka i kona uhane? E hookulou hoi i kona poo ilalo, me he kaluha la? A haalii i ke kapa ino, a me ka lehu ahi? E kapa aku anei oe i keia, he hookeai, A he la oluolu no Iehova?
Vai tāda ir gavēšana, kas Man patīk, diena, kur cilvēks savu dvēseli mērdē? Kad galvu nokar kā niedre un gulstas uz maisa un pelnos, vai jūs to saucat par gavēšanu un par dienu, kas Tam Kungam patīk?
6 Aole anei penei, ka hookeai a'u i makemake ai? O ka wehe i na mea paa o ka hookaumaha, E hookuu iho i na haawe kaumaha, A e kuu aku hoi e hele ka poe i hookaumahain, A i uhaki no hoi oukou i na auamo a pau?
Vai tā nav gavēšana, kas Man patīk: atraisīt no netaisnām saitēm, no jūga atsvabināt, spaidītus atlaist vaļā un salauzt ikkatru jūgu?
7 Aole anei, o ka haawi aku i kau berena no ka poe pololi, A i lawe mai hoi oe ma kou hale i ka poe hune i hana ino ia? Ia oe hoi e ike ai i ka mea ku kohana, i uhi oe ia ia? I huna ole hoi oe ia oe, i kou io iho?
Vai tā nepiederas, maizi lauzt izsalkušiem, namā ievest nabaga izdzītus, kailu ieraugot, to apsegt un neapslēpties no sava tuvāka?
8 Alaila, e poha aku no kou malamalama, e like me ko ke kakahiaka, A e puka koke mai no kou ola; A e hele no kou pono ma kou alo, A o ka nani o Iehova auanei ka mea hele mahope ou.
Tad ausīs tava gaisma kā dienas blāzma, un tava dzīvība no jauna zels, un tava taisnība ies tavā priekšā, un Tā Kunga godība tevi pavadīs.
9 Alaila, e hea aku no oe, a e olelo mai no o Iehova; A ina e uwe aku oe, e i mai no oia, Eia no wau. Ina e hoolei aku oe, mai ou aku, i ka auamo, A me ka o ana aku o ka manamana lima, a me ka olelo ana i ka lapuwale;
Tad tu sauksi, un Tas Kungs atbildēs, tu brēksi, un Viņš sacīs: redzi, še Es esmu. Ja no sava vidus izraidīsi varmācību, mitēsies ar pirkstiem rādīt un nerunāsi ļauna,
10 Ina hu aku kou uhane i ka poe pololi, A hoomaona hoi oe i ka uhane o ka poe popilikia; Alaila, e puka mai no kou malamalama maloko o ka pouli, A e like auanei kou pouli me ke awakea:
Un ja tu izsalkušam atdarīsi savu sirdi un paēdināsi apbēdināto dvēseli, tad tava gaisma atspīdēs tumsībā, un tava krēsla būs kā dienas vidus;
11 A na Iehova no e alakai mau loa ia oe, A nana no hoi e hoomaona ia oe maloko o na aina maloo, A nana no hoi e hooikaika i kou mau iwi; A e like auanei oe me ka mahinaai i hoomau maikai ia, E like hoi me ka waipuna i maloo ole na wai.
Un Tas Kungs tevi vadīs bez mitēšanās un pieēdinās tavu dvēseli tuksnesī un stiprinās tavus kaulus. Un tu būsi kā slacināts dārzs un kā ūdens avots, kam ūdens netrūkst.
12 O ka poe mai loko aku ou, na lakou no e hana hou i na wahi neoneo kahiko, A e kukulu hou hoi maluna o na kumu o na hanauna he nui loa; A e kapaia no hoi oe, Ka mea hana hou i kahi naha, Ka mea hoihoi mai i na alanui, i wahi e noho ai.
Un tavi bērni uzcels vecu vecās posta vietas, tu atjaunosi pagājušu cilšu pamatus un tevi sauks (par) plaisumu aizmūrētāju un ceļu atjaunotāju, kur var dzīvot.
13 Ina e malama oe i kou wawae i ko'u la Sabati, Aole hoi e hana i kou lealea i ko'u la hoano; A kapa aku hoi i ka la Sabati, ho olioli, Ka mea hemolele o Iehova, a me ka nani; A hoomaikai hoi oe ia, me ka hana ole i kou mau aoao, Aole me ka imi i kou lealea iho, Aole hoi me ka olelo i kau mau olelo iho;
Ja tu savu kāju savaldi svētdienā un nedari, kas tev patīk, Manā svētā dienā, un ja tu dusas dienu nosauci par līksmību, par Tā Kunga svēto (dienu), kas cienījama, un tu tā viņu godā turi, ka nestaigā savus ceļus nedz ej pēc savas pelņas nedz runā liekus vārdus.
14 Alaila, e olioli no oe ia Iehova; A na'u no e hooholo ia oe ma na wahi kiekie o ka honua, A e hanai aku au ia oe i ka hooilina a Iakoba, a kou kupunakane; No ka mea, na ka waha o Iehova i olelo mai.
Tad tu priecāsies iekš Tā Kunga, un Es tevi vadīšu pār zemes augstumiem, un Es tevi mielošu ar tava tēva Jēkaba mantību; jo Tā Kunga mute to runājusi.