Isaia 42
1 A IA hoi ka'u kauwa, ka mea a'u i malama'i, O kuu mea i waeia, a ua olioli ko'u naau ia ia; E haawi aku no au i ko'u Uhane maluna ona; A nana no e hoolaha ae ka pono no na lahuikanaka.
Redzi, Tas ir Mans kalps, kam Es palīdzu, Manis izredzēts, pie kā Manai dvēselei labs prāts. Es savu Garu esmu licis uz Viņu, tautām iznest tiesu.
2 Aole ia e kahea, aole hoi e hoowalaau aku, Aole hana aku a loheia kona leo ma ke alanui.
Viņš nebrēks nedz pacels Savu balsi, un Viņa balsi nedzirdēs pa ielām.
3 Aole ia e uhai i ka ohe pepe, Aole hoi ia e kinai i ka uiki e pipi ana; A hoolaha aku oia i ka pono oiaio.
Ielūzušu niedri Viņš nesalauzīs un kvēlošu dakti Viņš neizdzēsīs, Viņš tiesu nesīs ar patiesību.
4 Aole ia e pio, aole hoi ia e uhaiia, A hookumu oia i ka pono ma ka honua nei: A e kakali no na mokupuni i kona kanawai.
Viņš nenogurs un nesalūzīs, kamēr iecels tiesu virs zemes, un jūras salas cerēs uz Viņa bauslību.
5 Ke i mai nei ke Akua, o Iehova, penei, Ka mea nana i hana na lani, a hohola ae la ia lakou; Ka mea i hoopalahalaha ae i ka honua, a me kona mau mea ulu; Ka mea haawi i ka hanu no na kanaka maluna ona, A me ke ea hoi i ka poe e hele ana maluna ona:
Tā saka Dievs, Tas Kungs, kas debesis radījis un izplāta, kas zemi izklājis ar viņas augļiem, kas dvašu dod tiem ļaudīm, kas tur mīt, un garu tiem, kas virs tās staigā.
6 Owau, o Iehova, ua hea aku au ia oe i mea e pono ai, A na'u no e hoopaa aku i kou lima, a e malama no hoi au ia oe, A e haawi no wau ia oe i berita no na kanaka, I malamalama hoi no ko na aina e;
“Es Tas Kungs Tevi esmu aicinājis iekš taisnības un Tevi satveru pie Tavas rokas un Tevi pasargāju un Tevi ieceļu par derību ļaudīm, par gaišumu pagāniem,
7 E hookaakaa i na maka o ka poe makapo, E lawe mai hoi i ka poe pio, mailoko mai o kahi paa, A me ka poe e noho ana iloko o ka pouli, mailoko mai o ka halepaahao.
Atvērt akliem acis un saistītos izvest no cietuma un no cietuma nama tos, kas sēž tumsībā.
8 Owau no Iehova, oia ko'u inoa; Aole au e haawi i ko'u nani ia hai, Aole hoi ko'u hanohano i na kiikalaiia.
Es esmu Tas Kungs, tas ir Mans vārds, un Savu godu Es citam nedošu, nedz Savu slavu elkiem.
9 Aia hoi, ua ko na mea i olelo kahiko ia, A ke hai aku nei au i na mea hou: Mamua o ko lakou hiki ana mai, ke hai aku nei au ia mau mea ia oukou.
Redzi, kas papriekš sludināts, tas ir noticis, un jaunu Es stāstu; pirms tas izplaukst, Es jums to dodu dzirdēt.”
10 E oli aku ia Iehova i ke oli hou, I kona nani hoi mai ka welau mai o ka honua: Ka poe iho ilalo ma ka moana, a me kona mea i piha'i, O na mokupuni, a me ko lakou poe e noho ana.
Dziediet Tam Kungam jaunu dziesmu, Viņa slavu no zemes galiem; jūras braucēji ar viņas pilnumu, salas ar saviem iedzīvotājiem.
11 E hookiekie no ka waonahele i kona leo, A me na kulanakauhale ona, O na kauhale kahi e noho ai o Kedara; E oli hoi ka poe e noho ana ma Sela, E hooho hoi ka poe ma ka piko o na kuahiwi.
Tuksnesis un viņa pilsētas lai paceļ balsi, un ciemi, kur Ķedars dzīvo; lai gavilē, kas dzīvo klints kalnos, lai tie sauc no kalnu galiem.
12 E haawi aku lakou i ka hanohano no Iehova, E hoolaha hoi i kona nani ma na aina e.
Lai Tam Kungam dod godu un lai pasludina Viņa slavu salās.
13 E puka aku no o Iehova iwaho, me he koa la, E hoa no oia i ka inaina, e like me ke kanaka kaua; E hea ikaika aku no ia, a e hooho hoi; E lanakila no oia maluna o kona poe enemi.
Tas Kungs iziet kā varonis, kā karavīrs Viņš iekarsis dusmās; Viņš sauc, Viņš kliedz, Saviem ienaidniekiem Viņš rādās varens.
14 Ua noho ekemu ole au, mai kahiko loa mai; Ua noho malie au, ua uumi au i ka olelo: Aka, ano, e kahea aku no wau, e like me ka wahine hanau keiki; E luku aku no au, e hoopau pu no hoi.
Sen laiku Es esmu klusu cietis, esmu klusu bijis un savaldījies. Bet nu Es brēkšu, kā sieva, kas dzemdē, elzdams un pūzdams ar varu.
15 E anai aku au i na kuahiwi, a me na puu, A e hoomaloo aku no au i ko lakou launahele a pau; E hoolilo wau i ko lakou muliwai i wahi maloo, A e hoomaloo no hoi au i ko lakou loko.
Es postīšu kalnus un pakalnus un likšu sakalst visam viņu zaļumam un darīšu upes par salām, un izžāvēšu ezerus.
16 A e kai aku no au i ka poe makapo, ma ke ala a lakou i ike ole ai: E alakai no au ia lakou ma na kuamoo a lakou i ike ole ai; E hoolilo au i ka pouli i malamalama imua o lakou, A me na ala kekee i pololei. E hana no wau i keia mau mea no lakou, Aole hoi au e haalele ia lakou.
Un Es vadīšu aklus pa ceļu, ko tie nav zinājuši, Es tiem likšu staigāt pa tekām, ko tie nav pazinuši, Es darīšu tumsību priekš viņu acīm par gaismu un nelīdzenumu par līdzenumu. Tā Es darīšu un tos neatstāšu.
17 E hoopalaimaka, a e hilahila loa hoi ka poe a pau i hilinai i na kiikalaiia, Ka poe i olelo i na kii i hooheheeia, O oukou no ko makou mau akua.
Bet atpakaļ būs griezties un palikt visiem kaunā, kas paļaujas uz elkiem un saka uz lietām bildēm: Jūs esat mūsu dievi.
18 E hoolohe mai oukou, e na kuli, E nana hoi oukou, e ka poe makapo, i ike oukou.
Klausāties, kurlie, un skatāties, aklie, un redziet.
19 Owai ka mea makapo, ke ole ka'u kauwa, A kuli hoi, e like me ko'u elele a'u i hoouna aku ai? Owai ka mea makapo, e like me ka mea haipule, Ka mea makapo hoi, e like me ke kauwa a Iehova?
Kas ir tik akls kā Mans kalps un tik kurls kā Mans vēstnesis, ko Es sūtu? Kas ir tik akls kā Tas mīļais, un tik akls kā Tā Kunga kalps?
20 Ua ike no oe i na mea he nui, aole nae oe i malama; Ua hakahaka na pepeiao, aole nae oia i lohe.
Tu esi daudz redzējis, bet neesi ievērojis, ausis atdarījis, bet viņš nedzird.
21 Ua lealea no o Iehova no kona pono iho, E hoohanohano no oia i kona kanawai, a e hoonani hoi oia ia mea.
Tam Kungam bija labs prāts Savas taisnības dēļ, dot lielu un augstu bauslību.
22 Aka, ua powaia keia poe kanaka, a ua haoia; Ua hoopaheleia lakou a pau maloko o na lua, Ua hunaia hoi maloko o na halepaahao; Ua lilo lakou i pio, aohe mea nana lakou e hoopakele; He mea i haoia, aohe mea i olelo mai, E hoihoi aku.
Bet tie ir postīti un aplaupīti ļaudis, visi saistīti alās un apslēpti cietuma namos, tie ir palikuši par laupījumu, un nav neviena, kas tos izglābj, par postījumu, un nav neviena, kas saka: Atdod atpakaļ.
23 Owai ka mea o oukou e haliu mai i ka pepeiao i keia? A hoolohe, a malama hoi, no ka manawa mahope?
Kas jūsu starpā to liek vērā, kas uzmana un klausās, kas pēc būs?
24 Nawai i haawi ia Iakoba i pio, A i ka Iseraela hoi no ka poe powa? Aole anei na Iehova, ka mea a kakou i hana ino aku ai? No ka mea, aole lakou i hele i kona mau alanui, Aole lakou i hoolohe i kona kanawai.
Kas Jēkabu nodeva uz postu un Israēli laupītājiem? Vai ne Tas Kungs, pret ko esam grēkojuši? - Jo tie negribēja staigāt Viņa ceļos un neklausīja Viņa bauslībai.
25 Nolaila ia i ninini aku ai maluna ona, i ka wela o kona inaina, A me ka ikaika o ke kaua; A ua hoa oia ia ia i ke ahi a puni, aole nae ia i ike; Wela no oia i ke ahi, aole i manao i kona naau.
Tāpēc Viņš pār tiem ir izgāzis Savas dusmības bardzību un kara briesmas, ka visapkārt dega; bet tie to neatzina, - un Viņš tos iededzināja, bet tie to neņēma pie sirds.
