Isaia 4

1 I A la la, e lalau aku no na wahine ehiku i ke kanaka hookahi, me ka olelo aku, E ai no makou i ka makou ai iho, A e komo no i ko makou lole; Ina e kapaia mai makou ma kou inoa, I mea e pau ai ko makou hoinoia.

Un septiņas sievas sagrābs vienu vīru tanī dienā un sacīs: mēs ēdīsim savu pašu maizi un ģērbsimies ar savām pašu drēbēm, lai mēs tikai topam nosauktas pēc tava vārda, - atņem mūsu negodu.

2 Ia la la, e puka mai ai ka Laia o Iehova, He hanohano, a he nani no hoi, E nani io no ka hua o ka aina, a me ka maikai, No ka poe i pakele o ka Iseraela.

Tanī dienā Tā Kunga Atvase būs par glītumu un par godu, un tas zemes Auglis par augstumu un krāšņumu Israēla izglābtiem.

3 A o ka mea i koe ma Ziona, A o ka mea i waihoia ma Ierusalema, E kapaia oia he hemolele, O na mea a pau i kakau pu ia me ka poe e ola ana ma Ierusalema;

Un Ciānas atlikušie un Jeruzālemes atlicinātie taps nosaukti Viņam svēti, ikkatrs, kas Jeruzālemē rakstīts uz dzīvību.

4 A pau ka pelapela o na kaikamahine a Ziona i ka holoiia e ka Haku, A pau no hoi ke koko o Ierusalema i ka hemo, mai ona aku la, Ma ka mana o ka hoopono, A me ka mana o ke aa ana.

Kad Tas Kungs nomazgās Ciānas meitu sārņus un Jeruzālemes asinsvainas izdeldēs no viņas vidus caur sodības Garu un caur uguns Garu.

5 Alaila, na Iehova no e hana, Maluna o na wahi a pau o ka mauna Ziona, A maluna hoi o na aha halawai ona, I ao i ka la, a me ka uwahi, A i malamalama o ke ahi lapalapa i ka po; No ka mea, e kau mai no ka malu maluna o na mea nani a pau.

Un Tas Kungs radīs pār visu Ciānas kalna vietu un pār viņas svētku sapulcēm padebesi dienā un dūmus un uguns liesmas spožumu naktī; jo pār visu godību būs apsegs.

6 He halelewa no e malu ai i ke ao, no ka wela, He puuhonua, a he wahi malu hoi, No ka ino, a me ka ua.

Un būs telts par pavēni dienā pret karstumu un par glābšanu un par patvērumu pret plūdiem un lietu.