Isaia 15
1 KA wanana no Moaba. A lukuia Ara-Moaba i ka po, ua anaiia; He oiaio, i ka po i lukuia'i o Kira-Moaba, Ua anai loa ia no.
Spriedums par Moabu. Moaba Ara pa nakti postīta, izdeldēta! Tiešām, Moaba Ķire pa nakti postīta, izdeldēta.
2 Pii aku no ia i ka heiau, ma Dibona hoi, Ma na wahi kiekie e uwe ai. E aoa no o Moaba, no Nebo a me Medeba; E ohule no ko lakou poo a pau, E pau no ka umiumi i ke kahiia.
Uz Baītu un Dibonu, uz elku kalniem iet raudāt; uz Nebus un uz Medbas Moabs kauc. Visas viņu galvas ir nodzītas plikas un visiem bārda nogriezta.
3 Ma kona alanui e kaei no lakou ia lakou iho i ke hapa ino: Maluna o kona mau hale, a ma kona wahi akea, E aoa no na mea a pau me ka waimaka e kahe ana.
Savās ielās tie iet apjozušies ar maisiem, pa saviem jumtiem un ceļiem visi kauc un plūst asarās.
4 E uwe hamama no o Hesebona a me Eleale; E loheia ko lakou leo ma Iahaza; No ka mea, e uwe aku no ka poe kaua o Moaba, E ehaeha no kona naau maloko ona.
Hešbona un Eleale brēc, viņas balss top dzirdēta līdz Jācai. Tādēļ vaid paši Moaba apbruņotie, dvēsele viņam trīc.
5 E uwe nui no ko'u naau no Moaba, O kona poe i pee, aia no ma Zoara, ma Egelaselesia: I ka pii ana i Luhita, pii lakou me ka uwe iho; Oiaio, ma ke ala o Horonaima lakou e uwe at ai no ka make.
Mana sirds brēc par Moabu; viņa bēgļi bēg līdz Coārai, līdz EglatŠilišijai; jo uz Luķitu kāpj ar raudāšanu, un ceļā pret Horonaīm kliedz par izpostīšanu.
6 No ka mea, e mehameha auanei na wai o Nimerima, Ua maloo hoi ka mauu, ua pau ka launahele, aohe mea uliuli.
Jo Nimrim ūdeņi izsīkuši; jo zāle nokaltusi, zaļums iznīcis, nekas vairs nezeļ.
7 Nolaila, ua laweia'ku ka waiwai i loaa ia ia, A me ka lakou ukana hoi, a i ke kahawai o na wilou.
Tāpēc to krājumu, ko sakrājuši, un ko glabājuši, to tie ved pār kārklu upi.
8 Ua poai kona uwe ana i na mokuna o Moaba; Ua hiki kona aoa i Egelaima, a me kona kaniuhu i Beer-Elima.
Jo brēkšana iet pa Moaba robežām, viņa kaukšana līdz Eglaīm, viņa kaukšana līdz Elim akai.
9 No ka mea, ua piha na wai o Dimona i ke koko: A e kau hou no wau maluna o Dimona, I na liona hoi maluna o ka poe i pakele o Moaba, A me ka poe o ka aina i koe.
Jo Dimonas ūdeņi ir pilni asiņu. Jo vēl vairāk Es uzlikšu Dimonai, lauvu tiem, kas Moabā izglābušies un tai zemē atlikuši.
