Kinohi 3
1 U A oi aku ka maalea o ka nahesa i ko na holoholona o ke kula a pau a Iehova ke Akua i hana'i. I mai la ia i ka wahine, He oiaio anei, ua papa mai ke Akua, Aole olua e ai i ko na laau a pau o ka mahinaai nei!
Un čūska bija gudrāka uz viltu nekā visi zvēri laukā, ko Dievs Tas Kungs bija radījis, un tā sacīja uz sievu: vai tad Dievs ir sacījis: jums nebūs ēst no neviena koka dārzā?
2 I aku la ka wahine i ka nahesa, E pono no maua ke ai i ka hua o na laau o ka mahinaai nei:
Tad sieva sacīja uz čūsku: mēs ēdam no koku augļiem dārzā;
3 Aka, o ka hua o ka laau iwaena konu o ke kihapai, ua i mai ke Akua, Mai ai olua ia mea, aole hoi e hoopa aku, o make olua.
Bet par tā koka augļiem, kas dārza vidū, Dievs ir sacījis: neēdiet no tā un neaizskariet to, ka jūs nemirstat.
4 Olelo mai la ka nahesa i ka wahine, Aohe oiaio e make olua:
Un čūska sacīja uz sievu: mirt nemirsiet vis.
5 No ka mea, ua ike no ke Akua, a i ka la e ai ai olua ia mea, e hookaakaaia auanei ko olua mau maka; a e like olua me ke Akua, i ka ike i ka pono a me ka hewa.
Bet Dievs zin, ka, kurā dienā jūs no tā ēdīsiet, tad jūsu acis taps atvērtas, un jūs būsiet itin kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.
6 A ike ae la ka wahine, he ono ko ia laau i mea ai, a he maikai hoi i na maka, a he laau makemakeia i mea hoonaauao, lalau aku la ia i kona hua, ai iho la, a haawi aku la hoi na kana kane me ia, a ai iho la no hoi oia.
Un sieva redzēja, ka labi būtu ēst no tā koka, un ka tas acīm jauks un patīkams koks esam, gudru darīt, un tā ņēma no viņa augļiem un ēda un deva arī savam vīram, un viņš ēda.
7 A hookaakaaia ae la na maka o laua a elua, a ike iho la laua, aohe o laua kapa; kui iho la laua i na lau fiku a paa, i mau papalu no laua.
Tad viņu abēju acis tapa atvērtas, un tie atzina, ka bija pliki, un sapina vīģes koka lapas un darīja sev priekšautus.
8 Lohe ae la laua i ka leo o Iehova ke Akua, e holoholo ana ma ka mahinaai i ka wa malu o ka la: pee iho la o Adamu me kana wahine mawaena o na laau o ua mahinaai la, mai ke alo aku o Iehova ke Akua.
Un tie dzirdēja Dieva Tā Kunga balsi, kas dārzā staigāja dienas dzestrumā. Tad Ādams un viņa sieva paslēpās priekš Dieva Tā Kunga apakš kokiem dārzā.
9 Hea mai la o Iehova ke Akua ia Adamu, i mai la ia ia, Auhea oe?
Un Dievs Tas Kungs sauca Ādamu un sacīja uz to: Kur tu esi?
10 I aku la oia, I lohe au i kou leo iloko o ka mahinaai nei, a makau no wau, no ka mea, aohe o'u kapa, a pee iho la au.
Un tas sacīja: es dzirdēju Tavu balsi dārzā un bijājos, jo es esmu pliks, un paslēpos.
11 I mai la kela, Nawai i hai mai ia oe, aohe ou kapa? Ua ai anei oe i ko ka laau a'u i papa aku ai ia oe, Mai ai oe!
Un Viņš sacīja: kas tev ir teicis, ka tu esi pliks? Vai tu neesi ēdis no tā koka, par ko Es tev pavēlēju, ka tev no tā nebija ēst?
12 Olelo aku la ke kanaka, Na ka wahine au i haawi mai ai na'u, nana no i haawi mai i ko ka laau, a ai iho la au.
Un Ādams sacīja: tā sieva, ko Tu man devis, tā man deva no tā koka, un es esmu ēdis.
13 I mai la o Iehova ke Akua i ka wahine, Heaha keia mea au i hana'i! I aku la ka wahine, Na ka nahesa wau i hoowalewale mai, a ai iho la au.
Un Dievs Tas Kungs sacīja uz sievu: kam tu to esi darījusi? Un sieva sacīja: čūska mani pievīlusi, un es esmu ēdusi.
14 I aku la o Iehova ke Akua i ka nahesa, No kau hana ana ia mea, e oi aku kou ahewaia i ko na holoholona laka a pau, a i ko na holoholona hihiu a pau o ke kula; ilalo kou alo e kolo ai oe, o ka lepo kau e ai ai, a pau na la o kou ola ana.
Tad Dievs Tas Kungs sacīja uz čūsku: Tādēļ ka tu to darījusi, esi nolādēta priekš visiem lopiem un priekš visiem zvēriem laukā; uz tava vēdera tev būs iet un pīšļus ēst visu savu mūžu.
15 E waiho no au i ka inaina mawaena o olua a me ka wahine, a mawaena hoi o kou hua a me kona hua; nana e paopao iho kou poo, a nau hoi e pakuikui aku kona kuekuewawae.
Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu un starp tavu sēklu un viņas sēklu: šis samīs tev galvu, un tu viņam iedursi papēdī.
16 I mai la hoi oia i ka wahine, E hoonui loa aku au i ka eha o kou hapai ana: me ka eha hoi oe e hanau mai ai i na keiki; a o kou makemake aku aia no ia i kau kane, a oia hoi kou haku.
Un uz sievu Viņš sacīja: Es vairodams vairošu tavas sāpes un tavas grūtības mokas; ar sāpēm tev būs bērnus dzemdēt, un tavai iegribēšanai būs būt pēc tava vīra, un viņam būs pār tevi valdīt.
17 I mai la hoi oia ia Adamu, No ka mea, ua hoolohe oe i ka leo o kau wahine, a ua ai hoi i ko ka laau a'u i papa aku ai ia oe, i ka i ana, Mai ai oe ia mea, ua hoohewaia ka aina nou; me ka luhi oe e ai ai i kana, a pau na la o kou ola ana:
Un uz Ādamu Viņš sacīja: tāpēc ka tu esi klausījis savas sievas balsij un ēdis no tā koka, par ko Es tev pavēlēju sacīdams, tev nebūs no tā ēst, - nolādēta lai ir zeme tevis dēļ, ar mokām tev no tās būs uzturēties visu savu mūžu.
18 E hookupu mai no hoi ia i na kakalaioa a me na puakala nau; a nau no e ai i na mea kanu o ka waena.
Un ērkšķus un dadžus tā tev izdos, un tev būs ēst lauka augļus.
19 Me ka hou o kou maka e ai ai oe i ka ai, a hiki i kou wa e hoi hou aku ai i ka lepo; no ka mea, mailaila oe i laweia mai ai; no ka mea, he lepo no oe, a e hoi hou aku oe i ka lepo.
Ar sava vaiga sviedriem tev būs maizi ēst, tiekams tu atkal topi par zemi, no kā tu esi ņemts, jo tu esi no pīšļiem un tev būs atkal palikt par pīšļiem.
20 Kapa aku la o Adamu i ka inoa o kana wahine, o I Eva; no ka mea, ka makuwahine ia o na kanaka a pau.
Un Ādams nosauca savas sievas vārdu Ieva, tāpēc ka tā ir visu dzīvo māte.
21 A hana iho la o Iehova ke Akua i na kapa ili no Adamu a no kana wahine, a hoaahu iho la ia laua.
Un Dievs Tas Kungs taisīja Ādamam un viņa sievai uzvalkus no ādām un tiem tos apvilka.
22 I iho la o Iehova ke Akua, Aia hoi, ua like ke kanaka me kekahi o kakou, ka ike i ka pono a me ka hewa: ano hoi, o lalau aku kona lima, a lawe hoi i ko ka laau ola, ai iho a ola mau loa aku:
Un Dievs Tas Kungs sacīja: redzi, cilvēks ir tapis kā viens no mums, atzīdams labu un ļaunu, un nu, lai tas savu roku neizstiepj un neņem arī no tā dzīvības koka un neēd un nedzīvo mūžīgi, -
23 No ia mea, kipaku aku la o Iehova ke Akua ia ia iwaho o ke kihapai o Edena, e mahi i ka lepo, kahi ana i laweia mai ai.
Tad Dievs Tas Kungs to izdzina no Ēdenes dārza, lai tas to zemi strādātu, no kā bija ņemts.
24 Pela oia i kipaku ai i ke kanaka; a hoonoho iho la ma ka hikina o ka mahinaai o Edena i na kerubima, a me ka pahi wakawaka e ka ana io ia nei i maluhia'i ke ala ma ka laau ola.
Un Viņš izmeta cilvēku un lika Ēdenes dārzam pret rītiem ķerubus un cērtama zobena liesmu, lai sargātu ceļu uz dzīvības koku.
