Kinohi 26
1 HE wi no ma ia aina, he okoa ka wi mua i hiki mai ai i ka wa ia Aberahama. A hele aku la o Isaaka io Abimeleka la, i ke alii o ko Pilisetia ma Gerara.
Un bads bija tai zemē pēc tā pirmā bada, kas bija Ābrahāma laikā. Un Īzaks nogāja uz Ģeraru pie Abimeleha, Fīlistu ķēniņa.
2 Ikea aku la o Iehova e ia, i mai La, Mai hele oe ilalo i Aigupita, E noho iho ma ka aina a'u e hai aku ai ia oe:
Un Tas Kungs viņam parādījās un sacīja: nenoej uz Ēģipti, mīti tai zemē, ko Es tev saku.
3 E noho oe ma keia aina, a me oe pu no wau, a e hoopomaikai aku no wau ia oe: no ka mea, e haawi aku auanei au nou, a no kau poe mamo i keia mau aina a pau; a e hooko auanei au i ka hoohiki ana a'u i hoohiki ai i kou makuakane ia Aberahama.
Piemājo šinī zemē, un Es būšu ar tevi, un Es tevi svētīšu; jo tev un tavam dzimumam Es došu visas šās zemes un piepildīšu to zvērestu, ko Es tavam tēvam Ābrahāmam esmu zvērējis.
4 A e hoonui aku au i kau poe mamo e like me na hoku o ka lani, a e haawi aku. no wau i keia mau aina a pau no kau poe mamo; a i kau mamo e hoopomaikaiia'i na lahuikanaka a pau o ka honua:
Un Es vairošu tavu dzimumu kā debess zvaigznes un došu tavam dzimumam visas šās zemes, un iekš tavas sēklas visas zemes tautas svētīsies, -
5 No ka mea, i hoolohe mai no o Aberahama i ko'u leo, a i malama hoi i ka'u mau kauoha, i ka'u mau olelo, a me ko'u mau kanawai.
Tāpēc ka Ābrahāms Manai balsij ir klausījis un turējis Manas pavēles, Manus iestādījumus, likumus un baušļus.
6 A noho iho la o Isaaka ma Gerara.
Tā Īzaks mita Ģerarā.
7 Ninau mai la na kanaka o ia wahi ia ia no kana wahine; i aku la ia, O ko'u kaikuwahine no ia: no ka mea, makau iho la ia i ka i aku, Oia ka'u wahine; o pepehi mai na kanaka o ia wahi ia'u no Rebeka; no ka mea, he maikai ia ke nanaia'ku.
Un tās vietas ļaudis vaicāja par viņa sievu, - un viņš sacīja: tā ir mana māsa, jo viņam bija bail sacīt: tā ir mana sieva, - lai tās vietas ļaudis mani nenokauj Rebekas dēļ, jo tā bija skaista vaigā.
8 Ia ia i noho ai ma ia wahi a liuliu, nana mai la o Abimeleka o ke alii o ko Pilisetia, ma ka puka makani, ike mai la ia, aia hoi, o Isaaka e lealea ana me kana wahine, me Rebeka.
Un kad viņš labu laiku tur bija dzīvojis, tad Abimelehs, Fīlistu ķēniņš, skatījās pa logu, un redz, Īzaks smējās ar savu sievu Rebeku.
9 Hea mai la o Abimeleka ia Isaaka, i mai la, Aia hoi, he oiaio no, o kau wahine no ia; a pehea hoi oe i olelo mai ai, O ko'u kaikuwahine ia? I aku la o Isaaka ia ia, No ka mea, i iho la au, E make paha uanei au nona.
Tad Abimelehs aicināja Īzaku un sacīja: redzi, tiešām tā ir tava sieva, kā tad tu esi sacījis, tā ir mana māsa? Un Īzaks uz to sacīja: tāpēc ka es domāju, lai man viņas dēļ nebūtu jāmirst.
10 I mai la o Abimeleka, Heaha keia au i hana mai ai ia makou? Ina i moe wale paha kekahi o na kanaka me kau wahine, ina ua hooili mai oe i ka hala maluna o makou.
Tad Abimelehs sacīja: kāpēc tu mums to esi darījis? Gandrīz viens no šiem ļaudīm būtu varējis gulēt pie tavas sievas, tad tu mums būtu uzvedis noziegumu.
11 Kauoha aku o Abimeleka i na kanaka a pau, i ka i ana, O ka mea hoopa aku i keia kanaka, a i kana wahine paha, he oiaio e make ia.
Un Abimelehs pavēlēja visiem ļaudīm sacīdams: kas šo vīru vai viņa sievu aizskar, tam būs mirt.
12 Lulu hua iho la o Isaaka ma ia aina, a loaa pahaneri mai la ia ia ia makahiki: a hoopomaikai mai la o Iehova ia ia.
Un Īzaks sēja tanī zemē un dabūja tai gadā simtkārtīgus augļus, jo Tas Kungs to svētīja.
13 Lilo ae la ua kanaka la i mea nui, mahuahua ae la ia, ulu ae la, a lilo i kanaka nui loa:
Un tas vīrs tapa liels un auga augumā, kamēr viņš palika ļoti liels.
14 No ka mea, nana na hipa, a me na bipi, a me na kanaka he nui loa: a huahuwa mai la ko Pilisetia ia ia.
Un tam bija manta no sīkiem un manta no lieliem lopiem un daudz saimes, un Fīlisti viņu apskauda.
15 A o na punawai a pau i eliia e na kauwa a kona makuakane, i ka wa ia Aberahama, huna ae la ko Pilisetia ia mau mea i ka hoopiha i ka lepo.
Un visas akas, ko viņa tēva kalpi bija rakuši viņa tēva Ābrahāma laikā, tās Fīlisti aizbēra un pildīja ar smiltīm.
16 Olelo mai la o Abimeleka ia Isaaka, E hele aku oe mai o makou aku, no ka mea, ua nui loa aku kau, i ka makou.
Un Abimelehs sacīja uz Īzaku: ej projām no mums, jo tu esi palicis jo varenāks nekā mēs.
17 Hele aku la o Isaaka, a kukulu iho la i kona halelewa ma ke awawa o Gerara, a noho iho la ilaila.
Tad Īzaks no turienes aizgāja un nometās Ģeraras ielejā, un dzīvoja tur.
18 Eli hou iho la o Isaaka i na luawai a lakou i eli iho ai i ka wa ia Aberahama o kona makuakane; no ka mea, ua huna iho ko Pilisetia ia mau mea mahope o ka make ana o Aberahama: a kapa iho la ia i ko lakou mau inoa, ma na inoa a kona makuakane i kapa iho ai.
Un Īzaks atkal atraka tās ūdens akas, kas bija raktas viņa tēva Ābrahāma laikā, un ko Fīlisti pēc tam bija aizbēruši, kad Ābrahāms bija miris, un viņš viņu vārdus nosauca pēc tiem vārdiem, ar ko viņa tēvs tās bija nosaucis.
19 Eli iho la na kanwa a Isaaka ma ke awawa, a loaa iho la ka punawai ilaila, he wai mau.
Un Īzaka kalpi raka tanī ielejā un tur atrada aku ar dzīvu ūdeni.
20 Hakaka mai la na kahu bipi no Gerara me na kahu bipi o Isaaka, i ka i ana mai, No makou ia wai: a kapa iho la ia i ka inoa o ua luawai la, o Eseka, no ko lakou hakaka ana mai me ia.
Bet Ģeraras gani bārās ar Īzaka ganiem sacīdami: šis ūdens mums pieder. Tad viņš tās akas vārdu nosauca Eseku (strīdus), tāpēc ka tie ar viņu bija strīdējušies.
21 Eli iho la hoi lakou i ka luawai hou, a hakaka mai no hoi lakou no ia mea: a kapa iho la oia i kona inoa, o Sitena.
Tad tie raka citu aku, un par to arīdzan bārās; tāpēc viņš viņas vārdu nosauca Sitna (sūdzība).
22 Neenee aku la ia mai ia wahi aku, a eli iho la i ka luawai hou; aole no lakou i hakaka mai no ia mea: a kapa iho la oia i kona inoa, o i Rehobota: i iho la ia, ano hoi, ua haawi mai o Iehova i kahi akea no kakou; a e hoohua auanei kakou ma ka aina.
Un viņš cēlās no turienes un raka citu aku, un tie par to nebārās; tad viņš viņas vārdu nosauca Rehobot (platums) un sacīja: jo nu Tas Kungs mūs ir izplatījis, un mēs esam augļojušies šinī zemē.
23 A mahope aku, pii aku la ia malaila aku a Beereseba.
Tad viņš no turienes gāja augšup uz Bēršebu.
24 Ikea ae la o Iehova e ia ia po iho, i mai la, Owau no ke Akua o Aberahama o kou makuakane: mai makau oe, owau no me oe, a e hoopomaikai no au ia oe a e hoonui hoi i kau poe mamo no ka'u kauwa, no Aberahama.
Un Tas Kungs viņam parādījās tanī naktī un sacīja: Es esmu Ābrahāma, tava tēva Dievs; nebīsties, jo Es esmu ar tevi un tevi svētīšu un vairošu tavu dzimumu Ābrahāma, Sava kalpa, dēļ.
25 Hana iho la ia i kuahu malaila, a kahea aku la ia i ka inoa o Iehova, a kukulu iho la i kona halelewa ilaila: ilaila hoi na kauwa a Isaaka i eli iho ai i ka luawai.
Un viņš tur uztaisīja altāri un piesauca Tā Kunga vārdu un tur uzcēla savu telti, un Īzaka kalpi tur raka vienu aku.
26 Alaila, hele mai la io na la o Abimeleka mai Gerara mai, oia me Ahuzata kekahi hoalauna ona, a me Pikola ka luna koa o kona poe kaua.
Un Abimelehs nāca pie tā no Ģeraras, un viens no viņa draugiem Aūzats un Pīkols, viņa karaspēka virsnieks.
27 I aku la o Isaaka ia lakou, Heaha ka oukou i hele mai ai io'u nei, no ka mea, ke inaina mai nei oukou ia'u, a ua hookuke mai nei oukou ia'u mai o oukou aku.
Tad Īzaks uz tiem sacīja: kāpēc jūs nākat pie manis, jūs, kas mani ienīstat un mani no sevis esat izdzinuši?
28 Olelo mai la lakou, Ua ike io makou, aia no o Iehova me oe: olelo ae la makou, I hoohiki ana mawaena o kakou, o makou nei, a on la, a e hoopaa makou i berita me oe;
Un tie sacīja: mēs redzēt redzam, ka Tas Kungs ir ar tevi; tad esam sacījuši: sazvērēsimies kopā, mēs un tu, un darīsim derību ar tevi,
29 I hana ino ole mai oe ia makou, me makou i hoopa ole aku ai ia oe, o ka maikai wale no ka makou i hana aku ai ia oe, a ua hoihoi aku ia oe me ka maluhia: o oe io no ka mea i hoopomaikaiia e Iehova.
Ka tu mums ļauna nedari, (it) kā mēs tevi neesam aizskāruši, un (it) kā mēs tev labu vien esam darījuši un tevi ar mieru atlaiduši; tu nu esi Tā Kunga svētīts.
30 Hana iho la ia i ahaaina na lakou, ai iho la lakou a inu hoi.
Un viņš tiem darīja dzīres, un tie ēda un dzēra,
31 Ala ae la lakou i kakahiaka nui, a hoohiki iho la laua, i kekahi i kekahi: hookuu aku la o Isaaka ia lakou, a hoi hou aku la lakou mai ona aku la me ke kuikahi.
Un cēlās rītā agri un zvērēja viens otram, un Īzaks tos atlaida; tad tie no viņa aizgāja ar mieru.
32 Ia la hookahi no, hele mai la na kauwa a Isaaka, a hai mai la ia ia no ka luawai a lakou i eli iho ai, i mai la ia ia, Ua loaa ia makou ka wai.
Un tanī dienā Īzaka kalpi nāca un viņam sacīja, kas bija noticis ar to aku, ko tie bija rakuši, un viņam sacīja: mēs esam ūdeni atraduši.
33 Kapa iho la oia ia wahi, o Seba: nolaila, o Beereseba ka inoa o ia kulanakauhale a hiki i keia la.
Un viņš to nosauca Šebu (zvērests), tādēļ tās pilsētas vārds ir Bēršeba līdz šai dienai.
34 Hookahi kanaha na makahiki o Esau ia ia i lawe ai ia Iehudita ke kaikamahine a Beeri no ka Heta, a me Basemata ke kaikamahine a Elona no ka Heta, i mau wahine nana:
Un Ēsavs bija četrdesmit gadus vecs un ņēma par sievu Juditu, Berus, tā Hetieša, meitu, un Basmatu, Elona, tā Hetieša, meitu.
35 He mau mea ehaeha laua no ka naau o Isaaka a me Rebeka.
Un tās darīja sirdēstus Īzakam un Rebekai.
