Ezekiela 9
1 KAHEA mai la oia iloko o ko'u mau pepeiao, me ka leo nui, i mai la, Nau e hookokoke mai na kiai o ke kulanakauhale, e paa ana i ka lima o kela kanaka keia kanaka kona mea oi e luku ai.
Un Viņš sauca priekš manām ausīm ar stipru balsi un sacīja: lai nāk tuvu tie pilsētas piemeklētāji, un ikviens ar saviem kaujamiem ieročiem rokā.
2 Aia hoi, hele mai la na kanaka eono mai ka aoao mai o ka puka luna, e moe ana ma ke kukuluakau, e paa ana i ka lima o kela kanaka keia kanaka kona mea oi e luku ai; a iwaena o lakou kekahi kanaka i aahuia i ke olona a he ipuinika o ka mea kakau ma kona aoao; a komo lakou iloko, a ku iho ma ka aoao o ke kuahu keleawe.
Un redzi, seši vīri nāca no augšvārtu ceļa, kas pret ziemeli, ikviens savu kaujamo ieroci rokā. Bet viens vīrs bija viņu vidū, audeklī ģērbies, un rakstāmās lietas pie gurniem. Un tie nāca iekšā un nostājās vara altārim sānis.
3 A ua pii ae la ka nani o ke Akua o Iseraela, maluna ae o ke keruba kahi i kau ai ia maluna, i ka paepae o ka puka o ka hale. Kahea aku la ia i ke kanaka i aahuia i ke olona, ma kona aoao ka ipuinika o ka mea kakau;
Un Israēla Dieva godība aizcēlās no tā ķeruba, virs kā tā bija, pie nama sliekšņa, un sauca tam vīram, kas ģērbies audeklī, kam tās rakstāmās lietas bija pie gurniem.
4 A olelo mai la o Iehova ia ia E hele oe mawaena o ke kulanakauhale mawaenakonu o Ierusalema, a e kau i ka hoailona ma na lae o na kanaka e kaniuhu ana a e uwe ana no na mea e inainaia mawaenakonu ona.
Un Tas Kungs uz viņu sacīja: ej pa pilsētu cauri, pa Jeruzālemi cauri, un apzīmē ar zīmi pie pierēm tos ļaudis, kas nopūšas un vaid par visām šīm negantībām, kas viņu starpā top darītas.
5 A i kela poe, i olelo ae la ia i ko'u lohe ana, E hahai oukou mahope ona mawaena o ke kulanakauhale, a e pepehi aku; mai noho a aloha ko oukou mau maka, aole hoi oukou e menemene;
Bet uz tiem citiem Viņš sacīja priekš manām ausīm: ejat pa pilsētu viņam pakaļ un kaujiet jūsu acs lai nežēlo, un nesaudzējiet.
6 E pepehi a make loa i na mea kahiko a me na mea hou, na kaikamahine. a me na kamalii uuku, a me na wahine: aka, mai hookokoke aku i kekahi kanaka, maluna ona ka hoailona; a e hoomaka no ma kuu keenakapu. Alaila hoomaka lakou ma na lunakahiko, na mea ma ke alo o ka hale.
Nokaujiet sirmgalvjus, jaunekļus un jaunietes un bērnus un sievas, kamēr jūs tos izdeldējat. Bet neaizskariet nevienu no tiem, pie kā tā zīme ir. Un iesāciet no manas svētās vietas. Un tie iesāka pie tiem vecajiem, kas tā nama priekšā bija.
7 Kauoha mai la oia ia lakou, E hoohaumia i ka hale, a e hoopiha i na pahale me na mea i pepehiia; a e hele aku. A hele aku lakou, a pepehi iho la iloko o ke kulanakauhale.
Un Viņš uz tiem sacīja: sagāniet to namu un piepildiet tos pagalmus ar nokautiem; izejiet! Un tie izgāja un sita to pilsētu.
8 Eia keia, i ko lakou luku ana ia lakou, a koe mai au, moe au ilalo ke alo, i aku la hoi au, Auwe, e Iehova ka Haku! e luku mai anei oe i ke koena a pau o ka Iseraela i kou ninini ana i kou huhu maluna o Ierusalema?
Un notikās, kad tie tos sita un es atliku, tad es kritu uz savu vaigu un brēcu un sacīju: ak Kungs, Dievs! Vai Tu visus atlikušos iekš Israēla gribi izdeldēt, izgāzdams Savu bardzību pār Jeruzālemi?
9 Alaila olelo mai la oia ia'u, O ka hewa o ka ohana a Iseraela a me Iuda he nui wale ia, a ua paapu ka aina i ke koko, a ua piha ke kulanakauhale i ka hewa; no ka mea, ke i mai nei lakou, Ua haalele Iehova i ka honua, aole ike mai Iehova.
Tad Viņš uz mani sacīja: Israēla un Jūda nama noziegums ir ļoti varen liels, un zeme ir ar asinīm piepildīta, un pilsēta ir netaisnības pilna; jo tie saka: Tas Kungs zemi atstājis, un Tas Kungs neredz.
10 A owau nei la, aole e aloha kuu maka, aole au e menemene aku, aka, e uku au i ko lakou aoao maluna o ko lakou poo.
Tad ir Mana acs nežēlos, un Es nesaudzēšu, Es metīšu viņu grēkus uz viņu galvu.
11 Aia o ke kanaka i aahuia me ke olona ia ia ka ipuinika ma kona aoao, ua hai mai oia ia mea, i mai la, Ua hana aku au e like me kou kauoha ana mai ia'u.
Un redzi, tas vīrs, kas ģērbies audeklī, kam tās rakstāmās lietas bija pie gurniem, atnesa vēsti atpakaļ un sacīja: es esmu darījis, kā Tu man pavēlējis.
