Ezekiela 17
1 HIKI mai la ka olelo a Iehova ia'u, i mai la,
Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
2 E ke keiki a ke kanaka, e nane aku oe i ka nane, a e olelo nane i ka ohana a Iseraela.
Cilvēka bērns, liec Israēla namam mīklu priekšā un stāsti līdzību.
3 A e olelo aku hoi ia lakou, Ke i mai nei Iehova ka Haku penei; He aeto nui, me na eheu nui loa, paapu i na hulu, onionio, hele mai ia i Lebanona, a lawe oia i ka lala kiekie loa o ka laau kedera.
Un saki: tā saka Tas Kungs Dievs: liels ērglis ar lieliem spārniem, ar stipriem locekļiem un kuplām raibām spalvām nāca uz Lībanu un paņēma ciedra koka galotni.
4 Ako ae la oia i ka welau o kona mau lala opiopio, a hali ae la ia i ka aina kalepa, hoonoho hoi ia i ke kulanakauhale o ka poe kalepa;
Viņš nolauza pašu virsgalu un to aiznesa uz vienu tirgoņu zemi un to iestādīja vienā tirgotāju pilsētā.
5 Lawe hoi oia i hua o ka aina, a kanu hoi ma ka mala hua nui; waiho iho la oia ia ma ka pili wai nui, hoonoho iho la ia me he laau wilou la.
Viņš paņēma arīdzan no tās zemes sēklas un lika to sējamā tīrumā, viņš to paņēma un stādīja kā vītolu pie liela ūdens.
6 A ulu hoi ia a lilo ia i kumu waina palahalaha, he kino haahaa, huli ae ia kona mau lala mamuli ona, a malalo iho ona kona mau aa: a pela i lilo ia i kumu waina, a manamana ae la na lala, a opuu ae la na manamana.
Un tā izplauka un palika par kuplu vīna koku ar zemu augumu, jo viņa stīgas locījās uz viņu, un viņa sakne bija apakš viņa; tā viņš tapa par vīna koku, kas izlaida stīgas un dabūja zarus.
7 Aia hoi kekahi aeto nui me na eheu nui a me na hulu lehulehu; aia hoi, hoololi ae la keia kumu waina i kona mau aa io na la, a hoopuka ae la i kona mau lala io na la i hoopulu oia ia ia ma na kaha o kona mala.
Un vēl viens ērglis bija ar lieliem spārniem un kuplām spalvām, un redzi, tas vīna koks locīja savas saknes uz viņu un izstiepa savus zarus pret viņu, ka viņš šo slacinātu no sava stādījuma dobēm.
8 Ua kanuia ma ka lepo maikai ma na wai nui; i haawi mai ai ia i na lala, a i hoohua mai ai i ka hua; a i lilo ai ia i kumu waina maikai.
Gan tas bija dēstīts labā zemē pie liela ūdens, ka tam bija stīgas izlaist un augļus nest un palikt par it labu vīna koku.
9 E olelo oe, Ke i mai nei Iehova ka Haku; E pomaikai anei? Aole anei e uhuki oia i kona mau aa, a e oki aku i kona mau hua, i mae iho ai ia? E mae auanei no ia ma na lau a pau o kona ulu ana'e, aole me ka mana nui, aole hoi me kanaka he nui e uhuki ai ia me na aa ona.
Saki tad: tā saka Tas Kungs Dievs: vai tam labi izdosies? Vai viņa saknes netaps izrautas un viņa augļi nogriezti, ka sakalst un visas viņa zaļās lapas savīst? Un tas nenotiks caur lielu elkoni nedz caur lielu ļaužu pulku, ka to izcels no viņa saknēm.
10 Aia hoi, i kanuia, e pomaikai anei ia? Aole anei ia e mae loa, i ka wa e pa mai ai ka makani hikina ia ia? E mae no ia iloko o na kaha i ulu ai ia.
Redzi jel! Viņš gan ir dēstīts, bet vai tam labi izdosies? Vai tas, kad rīta vējš to aizskars, kaltin nenokaltīs? Uz tām dobēm, kur tas dēstīts, tas nokaltīs.
11 Hiki mai la no hoi ka olelo a Iehova ia'u, i mai la,
Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
12 E olelo, ano, i ka ohana kipi, Aole anei oukou i ike i ke ano o keia mau mea? E olelo aku hoi, Eia hoi, ua hiki mai ke alii o Babulona i Ierusalema, a ua lawe oia i kona alii a me na'lii ona, a ua alakai ia lakou me ia i Babulona;
Saki jel uz to atkāpēju sugu: vai jūs nezināt, kas tas ir? Saki: redzi, Bābeles ķēniņš ir nācis uz Jeruzālemi un paņēmis viņas ķēniņu līdz ar viņas lielkungiem un tos aizvedis pie sevis uz Bābeli.
13 A ua lawe oia i kekahi o ka poe keiki alii, a kuikahi pu ae la oia me ia; a ua lawe oia i kona hoohiki ana ma ke kuikahi; ua lawe aku hoi oia i ka poe ikaika o ka aina;
Un viņš no ķēniņa dzimuma vienu ir ņēmis un ar to cēlis derību un tam licis zvērēt un atņēmis zemes varenos,
14 I haahaa ai ke aupuni, aole hoi e hiki ke ea'e iluna, aka, ma kona malama ana i kona kuikahi e mau ai ia.
Lai tā valsts būtu zema un nepaaugstinātos, un lai tā derību turēdama pastāvētu.
15 Ua kipi nae oia ia ia i kona hoouna ana i na elele i Aigupita, i haawi mai lakou i na lio, a i kanaka he nui no. E pomaikai anei oia? E pakele anei ka mea hana ia mau mea? A, e uhai paha oia i ke kuikahi a e hoopakeleia anei?
Bet tas no viņa atkāpās un sūtīja savus vēstnešus uz Ēģipti, lai tam sūtītu zirgus un ļaužu pulku. Vai tam izdosies? Vai tas izglābsies, kas to dara? Vai derības lauzējs izglābsies?
16 Ma ko'u ola ana, wahi a Iehova ka Haku, he oiaio, ma kahi o ke alii ka mea i hoolilo ia ia i alii, ka mea nona ka hoohiki ana ana i hoowahawaha ai, a o kona berita hoi kana i uhai aku ai, me ia mawaenakonu o Babulona e make ai ia.
Tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs Dievs, tā ķēniņa zemē, kas viņu darījis par ķēniņu, kam zvērestu viņš nicinājis un kam derību viņš lauzis, pie tā viņš nomirs Bābelē.
17 Aole hoi o Parao me kona poe kaua mana, a me kona anaina nui e kokua ia ia i ke kaua, ma ka hana ana i na puu, a me na pakaua, e oki aku ai i na kanaka he nui;
Un Faraons karā viņam klāt nestāvēs ar lielu karaspēku un ar lielu pulku, kad uzmetīs valni un uztaisīs bulverķus, izdeldēt daudz dvēseles.
18 I kona hoowahawaha ana i ka hoohiki ana, ma ka uhai ana i ke kuikahi, i ka wa i haawi ai oia i kona lima, a ua hana hoi oia i keia mau mea a pau, aole ia e pakele.
Jo viņš nicinājis zvērestu un lauzis derību; redzi, jebšu viņš savu roku bija devis, tomēr viņš visu to ir darījis, tāpēc viņš neizglābsies.
19 Nolaila ke i mai nei Iehova ka Haku penei; Ma ko'u ola ana, oiaio, o ka hoohiki ana no'u, ana i hoowahawaha ai, a me ko'u kuikahi ana i uhai aku ai, oia ka'u e hoopai ai maluna o kona poo.
Tādēļ tā saka Tas Kungs Dievs: tik tiešām kā Es dzīvoju, Es Savu zvērestu, ko viņš nicinājis, un Savu derību, ko viņš lauzis, gribu mest uz viņa galvu.
20 A e hohola au i ka'u upena maluna ona, a e hei oia i ka'u pahele; a e lawe au ia ia ma Babulona, a e hakaka au me ia ilaila, no kona hewa ana i hana hewa mai ai ia'u.
Un Es Savu tīklu izpletīšu pār viņu, ka viņš Manos valgos taps gūstīts, un Es viņu likšu novest uz Bābeli un tur ar viņu tiesāšos par viņa atkāpšanos, ka viņš no Manis atkāpies.
21 A e pau kona poe auhee me ka puali ona i ka haule i ka pahikaua, a o ka poe koe, e hele liilii lakou i kela makani keia makani; a e ike oukou na'u na Iehova i olelo aku.
Un visi viņa bēgļi ar visiem viņa piederīgiem kritīs caur zobenu, un tie atlikušie taps izkaisīti visos vējos, un jūs samanīsiet, ka Es, Tas Kungs, to esmu runājis.
22 Ke i mai nei o Iehova ka Haku penei; Owau no kekahi e lawe i ko ka lala kiekie loa o ka laau kedera kiekie, a e hoonoho iho au ia mea; e ako hoi au mai luna mai o kona mau lala opiopio i kekahi mea palupalu, a e kanu au ia mea maluna o ka mauna kiekie i hookiekieia.
Tā saka Tas Kungs Dievs: Es ņemšu no tā augstā ciedra koka galotnes, un to stādīšu, no paša viņa virsgala es ņemšu zariņu, un to dēstīšu ļoti augstā kalnā,
23 Ma ka mauna kiekie o ka Iseraela e kanu iho ai au ia, a e haawi mai ia i na lala a me ka hua, a e lilo ia i kumu kedera maikai; a malalo iho ona e noho ai na manu a pau ma kela eheu keia eheu: ma ka mala o kona mau lala e noho iho ai lakou.
Israēla augstā kalnā Es to stādīšu, un viņš izlaidīs zarus un nesīs augļus un taps par krāšņu ciedra koku, tā ka apakš viņa dzīvos visādi putni no visādām spalvām; viņa zaru pavēnī tie dzīvos.
24 A e ike na laau a pau o ka aina, na'u na Iehova i hoohaahaa i ka laau kiekie, a i hookiekie hoi i ka laau haahaa, a i hoomaloo i ka laau uliuli, a i hooulu ae i ka laau maloo: na'u na Iehova i olelo, a i hana aku hoi.
Un visi koki laukā samanīs, ka Es, Tas Kungs, to augsto koku esmu pazemojis un to zemo koku paaugstinājis, to zaļo koku kaltējis un to sakaltušo koku darījis zaļojam. Es, Tas Kungs, to esmu runājis un to darīšu.
