Pukaana 15
1 A LAILA mele aku la o Mose, a me na mamo a Iseraela i keia mele ia Iehova: olelo aku la ia me ka i ana aku, Ia Iehova no wau e mele aku ai, No ka mea, ua hoonani loa oia ia ia iho; Ua kiola oia i ka lio, a me kona mea hooholo iloko o ke kai.
Tad Mozus un Israēla bērni dziedāja Tam Kungam šo dziesmu un sacīja: es dziedāšu Tam Kungam, jo Viņš ir ļoti paaugstinājies: zirgus un viņu jātniekus Viņš iegāzis jūrā.
2 O Iehova no ko'u ikaika, a me ka'u mele, Oia ko'u hoola, o ko'u Akua hoi ia, E hoomakaukau no wau i wahi nona e noho ai. O ke Akua no ia o ko'u makua, A e mililani aku au ia ia.
Tas Kungs ir mans spēks un mana dziesma, un Viņš man bijis par pestīšanu: Viņš ir mans stiprais Dievs, es Viņu pagodināšu; Viņš ir mana tēva Dievs, es Viņu paaugstināšu.
3 He kanaka kaua o Iehova, O Iehova no kona inoa.
Tas Kungs ir karavīrs, Kungs ir Viņa vārds.
4 Ua ka oia i ke kai i na kaakaua o Parao, A me kona poe koa; Ua poho ilalo o ke Kaiula kona poe kaua ma na kaa:
Faraona ratus un viņa spēku Viņš iemetis jūrā, un viņa izlasītie virsnieki apslīkuši niedru jūrā.
5 Ua poipu ka hohonu ia lakou; Poho lakou ilalo me he pohaku la.
Dziļumi tos apklājuši, tie dibenā nogrimuši kā akmens.
6 Ua nani kou lima akau, e Iehova, no ka mana; Na kou lima akau, e Iehova, i paki iho i ka enemi.
Ak Kungs! Tava labā roka ir pagodināta caur spēku, Tava labā roka, ak Kungs, ienaidniekus salauzījusi.
7 I ka nui o kou nani, ua hoopuehu aku oe i ka poe i ala ku e mai ia oe; Hoouna aku oe i kou huhu, Pau iho la lakou me he opala la.
Un Savā lielā augstumā Tu esi nogāzis Savus pretiniekus, Tu esi izlaidis Savu bardzību, kas tos aprijusi kā rugājus.
8 I ka hoohanu ana o kou mau pukaihu, ua hoakoakoaia mai na wai, Ea ae la na wai iluna, me he puu la: Lilo no ka hohonu i mea paa maloko o ka opu o ke kai.
Un caur Tavu nāšu pūšanu sacēlās ūdeņi, strauti sastājās kā kopā, ūdeņi sastinga jūras vidū.
9 I iho la ka enemi, E hahai aku no au, E loaa no, a puunauwe aku i ka waiwai pio. E maona auanei ko'u kuko ia lakou, E unuhi au i ko'u pahikaua, A e loaa hou no lakou i ko'u lima.
Ienaidnieks sacīja: es dzīšos pakaļ, es panākšu, es dalīšu laupījumu, mana dvēsele pie tiem atriebsies. Es izvilkšu savu zobenu, un mana roka tos izdeldēs.
10 Pupuhi no oe me kou makani, Uhi mai la ke kai ia lakou, Poho iho la lakou ilalo i ke kai me he kepau la.
Tu Savu dvašu esi pūtis, jūra tos apklājusi, tie nogrimuši kā svins varenos ūdeņos.
11 Owai ka mea iwaena o ka poe ikaika e like me oe, e Iehova? Owai kou mea like, ma ka nani o ka hemolele? He mea weliweli ka hoomana aku, Ua hana oe i na mea kupanaha.
Ak Kungs! Kas ir tāds kā Tu? Kas ir tāds kā Tu starp tiem dieviem, pagodināts svētībā, cienījams ar teikšanām, brīnumu darītājs?
12 O aku la no kou lima akau, Ale iho la ka honua ia lakou.
Tu esi izstiepis Savu labo roku, zeme tos aprijusi.
13 Ma ka lokomaikai no oe i alakai mai ai i na kanaka au i hoolapanai ai; Me kou mana no oe i alakai ai ia lakou i kahi hemolele au i noho ai.
Tu caur Savu žēlastību esi vadījis šos ļaudis, ko Tu atpestījis, Tu tos esi vadījis caur Savu spēku uz Tavas svētības mājas vietu.
14 E lohe auanei na kanaka, a e makau hoi. E loohia auanei ka poe noho ma Palisetina i ka weliweli.
Tautas to dzird un trīc, bailība tos aizņēmusi, kas Fīlistejā mājo.
15 Alaila, e weliweli mai na'lii o Edoma, E loohia no hoi ka poe ikaika o Moaba i ka haalulu, E hehee auanei ka poe a pau e noho ana ma Kanaana.
Tad Edoma virsnieki iztrūcinājās, trīcēšana aizņem Moaba varenos, sirds izkūst visiem, kas Kanaānā dzīvo.
16 E kau mai no ka makau a me ka weliweli maluna o lakou; No ka nui o kou lima e noho malie lakou me he pohaku la; A hala'e kou poe kanaka, e Iehova, A hala'e na kanaka au i hoolapanai ai.
Iztrūcināšana un bailība krīt uz tiem, caur Tava elkoņa lielumu tie paliek klusu kā akmens, tiekams Tavi ļaudis pārstaigās cauri, ak Kungs, tiekams tie ļaudis pārstaigās, ko Tu Sev esi mantojis.
17 Nau no lakou e hookomo, A e hoonoho hoi ia lakou ma ka puu o kou hooilina, I kahi au i hana'i i wahi e noho ai nou, e Iehova, I ke keenakapu hoi a kou mau lima i hookumu ai, e ka Haku.
Tu tos vedi un stādi Savas mantības kalnā, tai vietā, ko Tu, Kungs, esi darījis par Savu mājas vietu, tai svētā vietā, ko Tavas rokas, ak Kungs, ir cēlušas.
18 E noho alii mau loa aku no o Iehova.
Tas Kungs ir ķēniņš mūžīgi mūžam.
19 No ka mea, hele ae la ka lio o Parao, Me kona kaahaua, a me na hoohololio ona, A iloko o ke kai, A hoihoi mai la o Iehova i na wai o ke kai maluna o lakou; Aka, o na mamo a Iseraela, Hele ae la lakou ma kahi maloo mawaenakonu o ke kai.
Jo Faraona zirgi ar viņa ratiem un ar viņa jātniekiem ir nākuši jūrā, un Tas Kungs jūras ūdenim ir licis pār tiem atpakaļ griezties, bet Israēla bērni caur jūras vidu izgājuši sausām kājām.
20 A o Miriama, ke kaula wahine, ke kaikuwahine o Aarona, lawe ae la ia i mea kuolokani ma kona lima, a hahai aku la na wahine a pau mamuli ona, me na mea kuolokai, a me ka hula.
Un Mirjame, tā praviete, Ārona māsa, ņēma bungas savā rokā, un visas sievas izgāja viņai pakaļ ar bungām un diešanu.
21 I mai la o Miriama ia lakou, E mele aku oukou ia Iehova, No ka mea, ua lanakila loa oia, Ua kiola oia i ka lio a me kona mea hooholo i ke kai.
Tad Mirjame tiem atbildēja: dziedāt Tam Kungam, jo Viņš ir ļoti paaugstinājies: zirgus un viņu jātniekus Viņš ir iegāzis jūrā.
22 Pela i lawe mai ai o Mose i ka Iseraela, mai ke Kaiula mai, a hele mai la lakou i ka waonahele i Sura; hele mai la lakou maloko o ka waonahele i na la ekolu, aole hoi i loaa ka wai.
Pēc tam Mozus Israēlim lika aiziet no niedru jūras, un tie izgāja līdz Šur tuksnesim un gāja trīs dienas tuksnesī un neatrada ūdeni.
23 A hiki mai la lakou i Mara; aole hiki ia lakou ke inu i ka wai o Mara, no ka mea, ua mulea ia; no ia mea, i kapaia'ku ai ia o Mara.
Tad tie nāca uz Māru, bet Māras ūdeni nevarēja dzert, jo tas bija rūgts, tāpēc viņas vārdu nosauc Māra (rūgtums).
24 Ohumu ae la na kanaka ia Mose, i ae la, Heaha la ko makou mea inu?
Tad tie ļaudis kurnēja pret Mozu un sacīja: ko mēs dzersim?
25 Uwe aku la oia ia Iehova; a hoike mai la o Iehova ia ia i kekahi laau, a hooleiia'ku la ia mea e ia iloko o ka wai, hanaia mai la ka wai a ono: malaila ia i hana'i i olelo kupaa no lakou, a i kanawai hoi, a maiaila oia i hoao ai ia lakou.
Un viņš brēca uz To Kungu un Tas Kungs viņam rādīja koku, to viņš ielika tai ūdenī, tad tas ūdens tapa salds.
26 I mai la, A i hoolohe mau mai oe i ka leo o Iehova, o kou Akua, a e hana i ka mea pono imua o kona maka, a e hoolohe i ka mea ana e kauoha mai ai, a malama i kona mau kanawai, alaila aole au e kau maluna ou i kekahi o keia mau mai a'u i kau ai maluna o ko Aigupita; no ka mea, owau no Iehova, ka mea hoola aku ia oe.
Tur viņš tiem iecēla likumu un tiesu, un tur viņš tos pārbaudīja un sacīja: ja jūs tikuši(uzmanīgi) klausīsiet Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un darīsiet, kas tiesa ir Viņa acīs, un liksiet vērā Viņa baušļus un sargāsiet visus Viņa likumus, tad Es uz jums nelikšu nekādu vājību, ko Es esmu licis uz Ēģipti; jo Es esmu Tas Kungs tavs ārsts.
27 A hele mai la lakou i Elima, malaila na punawai he umikumamalua, a me na laau pama he kanahiku: noho iho la lakou ilaila ma kahi o na wai.
Tad tie nāca uz Elim, un tur bija divpadsmit avoti un septiņdesmit palmas, un tie tur apmeta lēģeri pie ūdens.
