Oihana 19
1 I KA wa a Apolo i noho ai ma Korineto, kaahele o Paulo i na aina mauka, a hele aku la i Epeso; a loaa ia ia kekahi mau haumana,
Un kamēr Apollus Korintū bija, notikās, ka Pāvils, tās augšzemes vietas pārstaigājis, nāca uz Efesu, un kādus mācekļus atradis,
2 I mai la ia lakou, Ua loaa anei ia oukou ka Uhane Hemolele i ko oukou manaoio ana? I aku la lakou ia ia, Aole makou i lohe no ka Uhane Hemolele.
Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs Svēto Garu esat dabūjuši, kad jūs tapāt ticīgi?” Bet tie uz viņu sacīja: “Mēs neesam ne dzirdējuši, ka Svēts Gars ir.”
3 I mai la kela ia lakou, I ke aha la oukou i bapetizoia'i? I aku la hoi lakou ia ia, I ka bapetizo a Ioane.
Un viņš uz tiem sacīja: “Uz ko tad jūs esat kristīti?” Un tie sacīja: “Uz Jāņa kristību.”
4 I mai la o Paulo, Bapetizo mai la o Ioane i ka bapetizo ana o ka mihi, i ka i ana mai i kanaka, e manaoio aku lakou i ka mea e hiki mai ana mahope ona, o ka Mesia no ia, o Iesu no.
Bet Pāvils sacīja: “Jānis ir kristījis ar to kristību uz atgriešanos no grēkiem, tiem ļaudīm sacīdams, lai tic uz To, kas nākšot pēc viņa, tas ir, uz Kristu Jēzu.”
5 A lohe lakou, bapetizoia iho la lakou ma ka inoa o ka Haku, o Iesu.
Un to dzirdējuši tie tapa kristīti uz Tā Kunga Jēzus vārdu.
6 A kau aku la o Paulo i na lima maluna iho o lakou, hiki mai la ka Uhane Hemolele maluna o lakou; a olelo ae la lakou ma ka olelo e, a wanana mai la.
Un kad Pāvils tiem rokas uzlika, tad Svētais Gars uz tiem nāca, un tie runāja valodām un sludināja praviešu mācības.
7 A oia mau kanaka a pau, he umikumamalua lakou.
Un visi tie vīri bija kādi divpadsmit.
8 Hele mai la ia iloko o ka halehalawai, olelo wiwo ole mai la, ekolu malama ana i hooakaka ai, a i hoohuli mai ma na mea o ke aupuni o ke Akua.
Bet viņš baznīcā iegājis, droši mācīja kādus trīs mēnešus, sarunādamies un tos pārliecinādams par Dieva valstības lietām.
9 A paakiki kekahi poe, a hoomaloka no hoi, olelo ino no lakou i keia aoao imua i ke alo o kanaka; alaila haalele oia ia lakou a hookaawale iho la i na haumana, a hoakaka mai la ia i kela la i keia la, maloko o ke kula o kahi Turano.
Un kad citi bija apcietināti un nepaklausīgi un par šo ceļu ļaužu priekšā nelabi runāja, tad viņš no tiem atstājās un atšķīra tos mācekļus, ikdienas sarunādamies kādā Tiranna skolā.
10 Ua hana mau ia keia mea i na makahiki elua; no ia mea, lohe ka poe a pau i noho ma Asia i ka olelo a ka Haku, a Iesu, o ka poe Iudaio a me ka poe Helene.
Un tā tas gāja divus gadus, tā ka visi, kas Āzijā dzīvoja, Tā Kunga Jēzus vārdu dzirdēja, gan Jūdi, gan Grieķi.
11 Na ke Akua no i hana i na mea mana ano e, ma na lima o Paulo.
Un Dievs lielus darbus darīja caur Pāvila rokām,
12 No ia mea, laweia'ku la, mai kona kino aku, na hainaka a me na pale, no ka poe mai, a haalele iho la ka mai ia lakou, a puka aku la na uhane ino mailoko aku o lakou.
Tā ka arī sviedru auti un citi auti no viņa miesām tapa nesti pie neveseliem; un slimības tos atstāja, un ļaunie gari no tiem izgāja.
13 Hoao nae kekahi poe Iudaio, he poe kuewa mahiki daimonio, a hea aku la lakou i ka inoa o ka Haku o Iesu maluna o ka poe i loohia e na uhane ino, i aku la, Ma o Iesu la, ka mea a Paulo e hai mai nei, ke hookikina aku nei makou ia oukou.
Un kādi no tiem Jūdiem, kas bija velnu izdzinēji un apkārt vazājās, uzdrīkstējās Tā Kunga Jēzus vārdu saukt pār tiem, kam bija ļauni gari, sacīdami: mēs jūs apdraudam no tā Jēzus puses, ko Pāvils sludina.
14 Aia malaila kekahi mau keiki na Sekena, he Iudaio, a he kahuna nui, ehiku lakou i hana pela.
Tie nu, kas šo darīja, bija Sķevasa, Jūdu augstā priestera, septiņi dēli.
15 Olelo mai la ka uhane ino, i mai, Ua ike no wau ia Iesu, a ua ike no hoi au ia Paulo, aka hoi, owai oukou?
Un tas ļaunais gars atbildēja un sacīja: “To Jēzu es pazīstu un to Pāvilu es zinu; bet jūs, kas jūs tādi esat?”
16 A o ke kanaka maloko ona ua uhane ino la, lele mai la ia maluna o lakou, a lanakila iho la maluna o lakou, a hana ino mai la, a holo kohana aku la lakou mawaho o ia hale, ua eha hoi.
Un tas cilvēks, kam tas ļaunais gars bija, tiem uzlēca un tos pievarēdams tā darīja, ka tiem bija kailiem un ievainotiem jāizbēg no tā nama.
17 Ua ikea iho la keia e na Iudaio a pau, a me ua Helene, e noho ana ma Epeso. A kau mai ka makau maluna o lakou a pau, a ua hoonuiia ka inoa o ka Haku o Iesu.
Un tas tapa zināms visiem Jūdiem un Grieķiem, kas Efesū dzīvoja; un visiem bailes uzgāja, un Tā Kunga Jēzus vārds tapa augsti teikts.
18 He nui na mea o ka poe manaoio i hele mai, a hai mai, a hoike mai i ka lakou mau hana.
Un daudzi no tiem, kas bija palikuši ticīgi, nāca un izteica un izsūdzēja savus nedarbus.
19 A he nui na mea o ka poe i hana kilokilo, i lawe mai i ka lakou mau buke, a puhi iho la i ke ahi imua o kanaka a pau; a helu lakou i ke kumukuai o ua mau buke la ke kuaiia, he kanalima tausani hapalua.
Un daudzi no tiem, kas māņu darbus bija darījuši, tās grāmatas kopā sanesa un sadedzināja visiem redzot; un viņu vērtību aprēķināja un saskaitīja piecdesmit tūkstošus sudraba grašus.
20 Pela i ulu ai me ka mana ka olelo a ka Haku, a lanakila iho la.
Tik varen auga un uzvarēja Tā Kunga vārds.
21 A pau keia mau mea i ka hanaia, manao iho la o Paulo ma ka uhane, e kaahele ma Makedonia a me Akaia, alaila, e hele i Ierusalema, i ae la, A hiki au ilaila, ma ia hope aku, pono ia'u ke ike ia Roma.
Un pēc šiem notikumiem Pāvils garā apņēmās pārstaigāt Maķedoniju un Akaju un iet uz Jeruzālemi, sacīdams: “Pēc tam, kad tur būšu bijis, man arī Roma jāredz.”
22 Hoouna aku la ia ma Makedonia i kekahi mau hoalawehana ona elua, o Timoteo laua me Eraseto; a noho iho la ia ma Asia a liuliu.
Un uz Maķedoniju divus sūtījis, kas viņam kalpoja, Timoteju un Erastu, viņš pats kādu brīdi palika iekš Āzijas.
23 Ia manawa, aole okana mai ka pioloke no keia aoao.
Bet ap to laiku liels troksnis cēlās šīs mācības dēļ
24 No ka mea, he kanaka, o Demeterio ka inoa, he kahuna hana kala e hana ana i na luakini kala no Diana, a nui loa iho la ka waiwai i loaa mai i ka poe paahana.
Jo viens, ar vārdu Demeteris, sudraba kalējs, no sudraba taisīja Dianas namiņus un gādāja tiem amata meistariem lielu peļņu.
25 Hoakoakoa ae la oia ia lakou, a me ka poe paahana ma ua mea me ia, i aku la, E na kanaka, ua ike no oukou, no keia hana i loaa mai ai ka kakou waiwai.
Šos, un šī amata strādniekus sapulcējis, viņš sacīja: “Vīri, jūs zināt: ka no šā darba mums ir sava pārtikšana;
26 Ua ike no hoi oukou, a ua lohe, aole ma Epeso wale no, aka, ma Asia a pau, o Paulo nei i hooikaika aku ai a i hoohuli i kanaka, he nui loa, me ka i ana ae, aohe akua na mea i hanaia e na lima.
Un jūs redzat un dzirdat, ka šis Pāvils ne vien Efesū, bet tik ne pa visu Āziju lielu pulku pārrunādams ir novērsis, sacīdams, ka tie nav dievi, kas rokām taisīti.
27 No ia mea, aole ka kakou oihana wale no ke aneane lilo i mea ole; aka, o ka heiau o keia akua nui o Diana kekahi, e hoowahawahaia, a kokoke e pau i ke kahuliia ka nani o ka mea i hoomanaia'i e ko Asia a pau, a me ko ke ao nei.
Un tas ne vien mums tā var padarīt, ka šī mūsu peļņa ies mazumā, bet arī ka tās augstās dieves Dianas nams taps nievāts, un arī viņas augstība iznīks, kam taču visa Āzija un pasaule kalpo.”
28 A lohe ae la lakou, piha iho la lakou i ka huhu, wawa aku la, i ae la, Nani ka mana o Diana o ko Epeso.
Bet to dzirdēdami, tie tapa dusmības pilni un sauca, sacīdami: “Augsta ir Efesiešu Diana.”
29 Piha iho la ke kulanakauhale a pau i ka haunaele. Hopu aku la lakou ia Gaio, a me Arisetareko no Makedonia, he mau hoahele no Paulo, a holo lokahi aku la lakou i ka hale kiaka.
Un visa tā pilsēta tapa trokšņa pilna, un tie skrēja vienprātīgi uz teātri, līdz raudami tos Maķedoniešus Gaju un Aristarku, Pāvila ceļa biedrus.
30 Makemake iho la o Paulo e komo pu aku mawaena o na kanaka, aole nae na haumana i ae aku ia ia.
Un kad Pāvils gribēja iet pie tiem ļaudīm, tad tie mācekļi viņam to neļāva.
31 A o kekahi poe luna ma Asia, he poe makamaka nona, hoouna aku la lakou, kauoha ae la ia ia, aole hoike ia ia iho maloko o ka hale kiaka.
Bet arī kādi no Āzijas virsniekiem, viņa draugi būdami, pie tā sūtīja lūgdami, ka tas nedotos uz teātri.
32 Nolaila uwauwa ae la kekahi poe i kekahi mea a me kela poe i kela mea; no ka mea, ua mokuahana ua ahakanaka la; a o ka nui o lakou, aole lakou i ike i ka lakou mea i hoakoakoa'i.
Tad nu citi sauca šā, citi tā, jo tā draudze bija sajukusi, un tas lielais pulks nezināja, kādēļ kopā bija sanākuši,
33 Hoeueu ae la lakou ia Alekanedero, noloko mai o ka lehulehu, na ka poe Iudaio ia i alakai mai. Peahi aku la o Alekanedero i ka lima, manao iho la ia e hoapono ia ia iho imua o na kanaka.
Un Aleksandru no tā pulka izvilka, kad tie Jūdi viņu uz priekšu stūma; un Aleksandrs meta ar roku, gribēdams priekš tiem ļaudīm aizbildināties.
34 A ike lakou he Iudaio ia, kahea aku la lakou me ka leo hookahi, a liuliu, elua no hora. Nani ka mana o Diana o ko Epeso.
Bet kad tie nomanīja, viņu esam Jūdu, tad visi vienā balsī sauca ap divām stundām: “Augsta ir Efesiešu Diana.”
35 Hoolai iho la nae ke kakaolelo i ua ahakanaka la, i aku la, E na kanaka o Epeso nei, owai ke kanaka ike ole i ke kulanakauhale o Epeso nei he poe kakou e hoomaua ana ia Diana, i ka mea i haule no Iupita mai?
Un kad tās pilsētas rakstuvedējs to pulku bija klusinājis, tad viņš sacīja: “Jūs Efesus vīri, kurš cilvēks nezina, Efesus pilsētu esam tās augstās dieves Dianas un tā no debess kritušā tēla kopēju?
36 No ka hiki ole i kekahi ke hoole i keia mau mea, he pono ia oukou e hoolai, aole hoi e hana wikiwiki.
Kad nu šīm lietām neviens nevar pretī runāt, tad jums pienākas ar mieru būt un nenieka aplam nedarīt.
37 Ua kai mai oukou i keia mau kanaka, aole lakou he poe hao heiau, aole hoi i olelo hoino i ko oukou akua.
Jo jūs šos vīrus esat atveduši, kas nav nedz tās svētās vietas laupītāji nedz jūsu dievietes zaimotāji.
38 No ia mea, ina i loaa ia Demeterio, a me ka poe paahana me ia, ka hala o kekahi, ua maopopo na la hookolokolo, a me na lunakanawai. E hoopii lakou kekahi i kekahi.
Ja tad nu Demeterim un tiem amata vīriem kāda lieta ir pret kādu, tad tiesas dienas top turētas un zemes soģi ir, lai viņi tur savā starpā sūdzās.
39 Aka, ina imi oukou ma kekahi mea e, e hooponoponoia ia mea, ma ka ahakanaka ku i ke kanawai.
Bet ja jūs citu kādu lietu meklējiet, tad lai sapulcējās pēc likuma un lai iztiesā.
40 No ka mea, e hoopiiia mai paha auanei kakou, no ka haunaele o keia la, aole hoi e hiki ia kakou ke hai aku i ka mea i akoakoa'i keia ahakanaka.
Jo mēs esam tai likstā, ka par to, kas šodien noticis, varam tikt apsūdzēti dumpja dēļ, un tomēr nekādas vainas nav, ar ko šo dumpi varētu aizbildināt.”
41 A i ka olelo ana i keia mea, hookuu aku la ia i ua ahakanaka la.
Un to sacījis, viņš tos ļaudis atlaida.
