< Oihana 12 >

1 A MA ia wa, o aku la na lima o Herode o ke alii e hoomaino aku i kekaki poe o ka ekalesia.
Un ap to pašu laiku ķēniņš Hērodus kādiem no tās draudzes pielika rokas, tiem ļaunu darīdams,
2 Pepehi aku la oia ia Iakobo ke kaikuaana o Ioane i ka pahikaua.
Un nokāva ar zobenu Jēkabu, Jāņa brāli.
3 A ike aku la ia, ua maikai keia i na Iudaio, hana hou aku la no ia, a hopu iho la ia Petero. (Oia na la o ka barena hu ole.)
Un redzēdams, ka tas tiem Jūdu ļaudīm patika, viņš turklāt arī vēl Pēteri sagrāba, (bet bija tās neraudzētās maizes dienas)
4 A paa, alaila hahao aku la oia ia ia iloko o ka halepaahao, a haawi aku la ia ia i kekahi poe koa, eha kauna, na lakou e malama. Manao iho la ia, a pau ka moliaola, alaila e lawe mai ia ia imua o na kanaka.
Un sagrābis to lika cietumā, un to nodeva sešpadsmit karavīriem, kas pa četriem to sargāja, gribēdams viņu pēc Lieldienas tiem ļaudīm vest priekšā.
5 Kiaiia iho la o Petero maloko o ka halepaahao; aka, pule ikaika aku la ka ekalesia i ke Akua nona.
Tad nu Pēteris cietumā tapa sargāts; bet tā draudze bez mitēšanās lūdza Dievu par viņu.
6 A i ka wa a Herode i manao ai e lawe mai ia ia iwaho, ia po, e moe ana no o Petero mawaena o na koa elua, ua nakinakiia i na kaulahao elua; a o na kiai mamua o ka puka, e malama ana no i ka halepaahao.
Un kad Hērodus viņu gribēja priekšā vest, tanī pašā naktī Pēteris gulēja starp diviem karavīriem, ar divām ķēdēm saistīts, un tie sargi priekš durvīm sargāja to cietumu.
7 Aia hoi, he anela o ka Haku i ku mai la, a anapu mai la ka malamalama maloko o ka halepaahao; paipai mai la oia ma ko Petero aoao, hoala mai ia ia, i mai la, E ala koke oe. A haule iho la na kaulahao mai kona lima iho.
Un redzi, Tā Kunga eņģelis piestājās, un gaišums spīdēja tanī ēkā; un viņš piesita Pēterim pie sāniem un to uzmodināja sacīdams: “Celies drīz!” Un ķēdes nokrita no viņa rokām.
8 I mai la ka anela ia ia, E liki oe ia oe iho, a e hawele i kou kamaa. Hana iho la no ia pela. I mai la kela ia ia, E aahu oe i kou kapa, a e hahai mai ia'u.
Un tas eņģelis uz to sacīja: “Apjozies un apauni kājas!” Un tas tā darīja. Un viņš uz to sacīja: “Apmet savu mēteli un nāc man līdz.”
9 Hele aku Ia hoi ia iwaho, a hahai aku la ia ia. Aole ia i ike, he oiaio ka mea i hanaia mai ai e ka anela; manao iho la ia, he hihio kana i ike ai.
Un tas iznācis viņam gāja līdz un nezināja to tiešām caur eņģeli notiekam; bet tam likās, ka redzot kādu parādīšanu.
10 A hala kekahi papa kiai, a me ka lua o ka papa, a hiki aku laua i ka pani hao e hiki aku ai i ke kulanakanhale; wehe wale mai ka puka no laua, a puka aku la lana mawaho, a hele aku la, a hala kekahi alanui; haalele koke iho la ka anela ia ia.
Un caur pirmo un otru vakti gājuši, tie nāca pie tiem dzelzs vārtiem, kas iet uz pilsētu; tie paši no sevis tiem atdarījās; un izgājuši tie vienu ielu nostaigāja un tūdaļ tas eņģelis no tā atstājās.
11 A loaa ia Petero ka manao maopopo, i iho li ia, Ua ike maopopo an, he oiaio no; ua hoouna mai ka Haku i kona anela, a ua hoopakele mai nei ia'u mai ka lima o Herode, a me ka manao a pau o na Iudaio.
Un Pēteris atjēdzies sacīja: “Tagad es tiešām zinu, ka Tas Kungs Savu eņģeli ir sūtījis un mani izpestījis no Hērodus rokas un no visas Jūdu ļaužu gaidīšanas.”
12 I kona hoomaopopo ana ae, hele mai la ia i ka hale o Maria, ka makuwahine o Ioane, i kapaia o Mareko; he poe nui hoi ka i akoakoa mai malaila, e pule ana.
Un to nopratis viņš nāca pie Marijas nama, kas bija māte Jānim, kam pavārds Marks; tur daudz bija sapulcējušies Dievu lūgt.
13 I kona kikeke ana ma ka puka o ka hale, hele mai la kekahi kaikamahine e hoolohe, o Rode kona inoa.
Un Pēterim pie vārtu durvīm klaudzinot, viena kalpone, ar vārdu Rode, nāca klausīties.
14 A ike iho la ia i ko Petero leo, aole ia i wehe i ka puka no ka olioli, holo aku la oia iloko, a hai aku la i ke ku ana mai o Petero ma ke alo o ka puka.
Un Pētera balsi pazīdama, tā aiz prieka tos vārtus neatdarīja, bet ietecēja un pasludināja, ka Pēteris stāvot priekš vārtiem.
15 I mai la lakou ia ia. Ua hehena oe. Hoopaa loa aku la kela, he oiaio no. I mai la lakou, O kona anela.
Bet tie uz viņu sacīja: “Vai tu traka?” Bet viņa uz to pastāvēja, tā esot. Bet tie sacīja: “Tas ir viņa eņģelis.”
16 Hoomau aku la o Petero e kikeke ana, a wehe ae la lakou a ike aku la ia ia, kahaba iho la ko lakou naau.
Bet Pēteris joprojām klaudzināja; un atdarījuši tie viņu redzēja un iztrūkās.
17 Peahi mai la me ka lima ia lakou, e noho malie, a hai mai la oia ia lakou i ka lawe ana mai o ka Haku ia ia mailoko mai o ka halepaahao. I mai la ia, E hai aku i keia mau mea ia Iakobo, a me na hoahanau. Haalele aku la oia ia wahi, a hele aku la i kahi e.
Bet viņš meta ar roku, lai būtu klusu, un tiem stāstīja, kā Tas Kungs viņu bija izvedis no cietuma. Un viņš sacīja: “Pasakiet to Jēkabam un tiem brāļiem;” un viņš izgājis devās uz citu vietu.
18 I ke ao ana ae, nui loa iho la ka pioloke o ka poe koa, i ka mea i lilo aku ai o Petero.
Un kad gaisma ausa, tad tie karavīri gauži iztrūkās, kas gan ar Pēteri esot noticis.
19 Imi iho la o Herode ia ia, aole nae i loaa, alaila hookolokolo aku la ia i na kiai, kena ae la, e make lakou. A hele aku la ia mai Iudea aku a Kaisareia, a noho iho la ilaila.
Bet kad Hērodus viņu bija meklējis un nebija atradis, tad viņš tos sargus priekš tiesas izvaicājis pavēlēja, tos novest (pie nāves); un viņš nogāja no Jūdu zemes uz Cezareju un tur mita.
20 Huhu loa iho la o Herode i ko Turo, a mo ko Sidona. Hele lokahi mai la lakou io na la, hoomalimali mai la ia Belaseto, i ka mea nana i malama kahi moe o ko alii, nonoi mai la lakou i kuikahi; no ka mea, ua hanaiia ko lakou aina e ko ke alii.
Un Hērodus apņēmās karot pret Tirus un Sidonas ļaudīm; bet tie nāca vienprātīgi pie viņa, un pārrunājuši Blastu, kas bija uzraugs pār tā ķēniņa guļamo kambari, tie lūdza mieru, tāpēc ka viņu zeme savu uzturu ņēma no ķēniņa zemes.
21 A i ka la i hai mua ia'i, aahu iho la o Herode i ke kapa alii, a noho iho la ma ka nohoalii, e olelo aku ia lakou.
Un kādā noliktā dienā Hērodus aptērpās ar ķēniņa drēbēm un sēdēja uz goda krēsla un uz tiem runāja ļaužu priekšā.
22 Uwa mai la na kanaka, E, he leo ka, no ke Akua, aole no ke kanaka.
Un tie ļaudis uzkliedza: “Tā ir dieva un ne cilvēka balss.”
23 Uhau koke mai la ka anela o ka Haku ia ia, no kona hoonani ole ana i ke Akua. Aiia iho la ia e na ilo, a kaili aku la ke aho.
Un tūdaļ Tā Kunga eņģelis viņu sita, tāpēc ka viņš Dievam to godu nedeva. Un viņš no tārpiem tapa ēsts un nomira.
24 Ulu ae la ka olelo a ke Akua a mahuahua aku la.
Bet Dieva vārds auga un vairojās.
25 A pau ka hana a Barenaba, laua me Saulo, hoi aku laua mai Ierusalema aku, a lawe pu aku la ia Ioane i kapaia o Mareko.
Bet Barnaba un Sauls, kad tie to palīdzību bija nonesuši, griezās atpakaļ no Jeruzālemes un ņēma līdz arī Jāni, ar pavārdu Marks.

< Oihana 12 >