II Samuela 3
1 HE kaua loa no iwaena o ka ohana a Saula a me ka ohana a Davida; aka, mahuahua ae la ko Davida ikaika, a emi iho la ka ohana a Saula a nawaliwali.
Un karš starp Saula namu un Dāvida namu vilcinājās. Bet Dāvids palika jo dienas jo spēcīgāks, un Saula nams jo dienas jo vājāks.
2 Ua hanau na keikikane na Davida ma Heberona: o Amenona kana hanau mua na Ahinoama no Iezereela;
Un Dāvidam Hebronē piedzima dēli: viņa pirmdzimtais bija Ammons, no Aķinoamas, tās Jezreēlietes.
3 A o kana lua, o Kileaba na Abigaila ka wahine a Nabala no Karemela: a o ke kolu, o Abesaloma ke keikikane a Maaka a ke kaikamahine a Talemai ke alii o Gesura;
Un viņa otrs bija Ķileabs no Abigaīles, Nābala sievas, no Karmeļa. Un trešais Absaloms, no Maākas, Talmaja, Gešuras ķēniņa, meitas.
4 A o ka ha, e Adoniia ke keikikaue a Hagita; a o ka lima, o Sepatia ke keikikane a Abitala:
Un ceturtais Adonijus, Aģitas dēls. Un piektais Šefatijus, Abitalas dēls.
5 A o ke ono, o Itereama na Egela ka wahine a Davida. Ua hanau keia poe na Davida ma Heberona.
Un sestais Jetreams no Eglas, Dāvida sievas. Šie dzima Dāvidam Hebronē.
6 A i ka wa kaua iwaena o ka ohana a Saula a me ka ohana a Davida, hooikaika loa iho la o Abenera no ka ohana a Saula.
Kamēr nu karš bija starp Saula namu un Dāvida namu, tad Abners stipri turējās pie Saula nama.
7 A ia kekahi haiawahine a Saula, o Rizepa kona inoa, kekahi kaikamahine a Aia. I aku la o Iseboseta ia Abenera, No ke aha la oe i komo aku ai iloko i ka haiawahine a kuu makuakane?
Un Saulam bija lieka sieva bijusi, Ricpa vārdā, Ajas meita. Un (Išbošets) sacīja uz Abneru: kāpēc tu guli pie mana tēva liekas sievas?
8 Alaila, huhu loa o Abenera i na huaolelo a Iseboseta, i aku la, He poo ilio no anei au nana i lokomaikai aku i ka ohana a Saula a kou makuakane, i kona poe hoahanau, a me kona poe makamaka, ma ke ku ee ana i ka Iuda i keia manawa, aole hoi au i haawi aku ia oe maloko o ka lima o Davida, i hoahewa mai ai oe ia'u i neia la no ua wahine nei?
Tad Abners ļoti apskaitās par Išbošeta vārdiem un sacīja: vai tad es esmu suņa galva, kas pie Jūda turas? Tava tēva Saula namam, viņa brāļiem un viņa draugiem es šodien parādu žēlastību un tevi neesmu nodevis Dāvida rokā, un tu man šodien noziegumu pārmeti tās sievas dēļ!
9 Pela ke Akua e hana mai ai ia Abenera a nui aku, ke hana ole aku au ia Davida e like me ka Iehova i hoohiki aku ai ia ia;
Lai Dievs Abneram šā un tā dara, ja es tā nedarīšu Dāvidam, kā Tas Kungs viņam ir zvērējis,
10 E lawe i ke aupuni mai ka ohana a Saula aku, a e kukulu i ka nohoalii o Davida maluna o ka Iseraela a o ka Iuda, mai Dana a hiki i Beeresaba.
Noceldams valstību no Saula nama un uzceldams Dāvida goda krēslu pār Israēli un pār Jūdu no Dana līdz Bēršebai.
11 Aole no i hiki ia ia ke pane olelo hou aku ia Abenera; no ka mea, ua makau kela ia ia.
Un tas Abneram ne vārda vairs nevarēja atbildēt, tā tas viņu bijās.
12 A hoouna mai la o Abenera i na elele io Davida la, i mai la, Nowai anei ka aina? wahi ana, E hookuikahi kaua, eia hoi me oe no kuu lima, e hoohuli aku ai i ka Iseraela a pau i ou la.
Un Abners sūtīja savā vietā vēstnešus pie Dāvida un sacīja: kam tā zeme pieder? Un sacīja: deri derību ar mani, redzi, tad mana roka būs ar tevi, atgriezt visu Israēli pie tevis.
13 I aku la kela, Pono; e hookuikahi no kaua: hookahi hoi a'u mea e kanoha aku nei ia oe, wahi ana, Aole oe e ike mai i kuu maka, ke lawe ole mai oe mamua ia Mikala ke kaikamahine a Saula, i kou hele ana mai e ike i kuu maka.
Un viņš sacīja: labi, es ar tevi derēšu derību, bet vienu lietu es prasu no tevis, proti, tev manu vaigu nebūs redzēt, pirms tu man nebūsi atvedis Mikali, Saula meitu, kad tu nāksi redzēt manu vaigu.
14 Hoouna aku la o Davida i na elele io Iseboseta la ke keiki a Saula, i aku la, E haawi mai oe i ka'u wahine ia Mikala, a'u i kuai ai na'u i na omaka o na Pilisetia he haneri.
Un Dāvids sūtīja vēstnešus pie Išbošeta, Saula dēla, sacīdams: dod man Mikali, manu sievu, ko esmu precējies ar simts Fīlistu priekšādām.
15 Hoouna aku la o Iseboseta, a lawe ae la ia ia mai ke kane aku o Paletiela ke keiki a Laisa.
Un Išbošets nosūtīja un to ņēma no vīra, no Paltiēļa, Laīsa dēla.
16 Hele pu mai la kana kane me ia e uwe ana mahope iho ona, a hiki i Bahurima. Alaila, i aku o Abenera ia ia, O hoi. A hoi aku la ia.
Un viņas vīrs gāja viņai līdz, un iedams raudāja viņai pakaļ līdz Bakurim. Tad Abners uz to sacīja: ej, griezies atpakaļ. Tad viņš griezās atpakaļ.
17 Kamailio aku la o Abenera me na lunakahiko o ka Iseraela, i aku la, Ua imi aku oukou ia Davida i na manawa mamua i alii maluna o oukou.
Un Abners bija runājis ar Israēla vecajiem un sacījis: jūs citkārt Dāvidu esat meklējuši sev par ķēniņu.
18 Eia no ka manawa: no ka mea, ua olelo mai o Iehova no Davida, i ka i ana mai, Ma ka lima o ka'u kauwa o Davida e hoola au i ko'u poe kanaka i ka Iseraela, mailoko mai o ka lima o ka poe Pilisetia, a mailoko mai hoi o ka lima o ko lakou poe enemi a pau.
Tad dariet nu to, jo Tas Kungs uz Dāvidu ir runājis un sacījis: caur Sava kalpa Dāvida roku Es izpestīšu Savus Israēla ļaudis no Fīlistu rokas un no visu viņu ienaidnieku rokas.
19 Olelo aku la hoi o Abenera maloko o na pepeiao o ka Beniamina: hele aku la hoi o Abenera e hai aku maloko o na pepeiao o Davida ma Heberona i na mea a pau a ka Iseraela i makemake ai, a me na mea a pau i makemake ai ka Beniamina.
Tāpat Abners bija runājis priekš Benjamina ausīm, un Abners nogāja arī priekš Dāvida ausīm Hebronē runāt visu, kas Israēlim un visam Benjamina namam labi patika.
20 A hiki aku la o Abenera i Heberona io Davida la, oia me na kanaka he iwakalua. Hana iho la o Davida i ahaaina na Abenera a na ka poe kanaka me ia.
Un Abners nāca pie Dāvida uz Hebroni un divdesmit vīri viņam līdz, un Dāvids Abneram un tiem vīriem, kas viņam bija līdz, taisīja dzīres.
21 I aku la o Abenera ia Davida, E ku ae au a hele aku e houluulu i ka Iseraela a pau i kuu haku i ke alii, i hana lakou i berita me oe, i nohoalii hoi oe maluna o na mea a pau a kou naau e makemake nei. Hoihoi aku la o Davida ia Abenera, a hele aku la ia me ka maluhia.
Tad Abners sacīja uz Dāvidu: es celšos un iešu un sapulcināšu visu Israēli pie sava kunga, tā ķēniņa, ka tie ar tevi der derību; tad tu varēsi valdīt pār visu, kas tavai dvēselei patīk. Tā Dāvids atlaida Abneru, un tas aizgāja ar mieru.
22 Aia hoi, hele mai la na kanaka o Davida me Ioaba mai ke kaua mai, a lawe pu mai la me lakou i ka waiwai pio he nui: aole hoi o Abenera me Davida i Heberona; no ka mea, ua hoihoi kela ia ia, a ua hele aku ia me ka maluhia.
Un redzi, Dāvida kalpi un Joabs griezās atpakaļ no sirošanas un pārnesa lielu laupījumu. Un Abners nebija vairs pie Dāvida Hebronē, bet šis to bija atlaidis, ka tas ar mieru bija aizgājis.
23 A hiki mai la o Ioaba a me ka poe kaua a pau pu me ia, hai mai la lakou ia Ioaba, i ka i ana mai, I hele mai nei o Abenera ke keiki a Nera i ke alii, a ua hoihoi aku kela ia ia, a ua hala aku ia me ka maluhia.
Kad nu Joabs un viss tas spēks ar viņu pārnāca, tad Joabam teica un sacīja: Abners, Nera dēls, ir nācis pie ķēniņa un tas viņu ir atlaidis, ka viņš ar mieru aizgājis.
24 Alaila, hele aku la o Ioaba i ke alii, i aku la, Heaha kau i hana'i? Aia hoi, ua hele mai nei o Abenera; heaha hoi kau i hoihoi aku ai ia ia, a ua hala loa kela?
Tad Joabs gāja pie ķēniņa un sacīja: ko tu esi darījis? Redzi, Abners pie tevis ir nācis, - kāpēc tu viņu esi atlaidis, ka tas aizgājis?
25 Ua ike oe ia Abenera ke keiki a Nera, i hele mai nei ia e hoopunipuni ia oe, a e ike i kou hele ana aku a me kou hoi ana mai, a o ike hoi i ua mea a pau au e hana nei.
Tu gan Abneru, Nera dēlu, pazīsti, ka tas ir nācis tevi pierunāt, ka viņš vērā liktu tavu iziešanu un ieiešanu un izprastu visu, ko tu dari.
26 A hoi mai o Ioaba iwaho, mai o Davida mai, kena aku la ia i na kanaka e kii ia Abenera, na lakou ia i hoihoi mai, mai ka punawai mai o Sira: aole hoi i ike o Davida.
Un Joabs izgāja no Dāvida un sūtīja vēstnešus Abneram pakaļ, kas viņu atkal atveda no Ziras akas; bet Dāvids par to nezināja.
27 A hoi hou mai la o Abenera i Heberona, kono aku la o Ioaba ia ia iwaena o ka ipuka e olelo malie aku ia ia, ilaila kela i hou aku ai ia ia malalo iho o ka lima o ka iwiaoao, a make iho la ia, no ke koko o Asahela o kona kaikaina.
Kad nu Abners uz Hebroni nāca atpakaļ, tad Joabs viņu veda vārtos, klusu ar viņu parunāt, un tur tas viņam dūra vēderā, ka tas nomira, par viņa brāļa Azaēļa asinīm.
28 Mahope iho, a lohe ae la o Davida, i aku la ia, Imua o Iehova ua hala ole mau loa au a me kuu aupuni i ke koko o Abenera ke keiki a Nera.
Kad nu Dāvids to pēcak dzirdēja, tad viņš sacīja: es esmu nenoziedzīgs un mana valstība Tā Kunga priekšā mūžīgi pie Abnera, Nera dēla, asinīm.
29 E kau aku no ia maluna o ke poo o Ioaba, maluna hoi o ka ohana a pau o kona makuakane; aole hoi e nelo kekahi o ka ohana a Ioaba i ka mai puha, a i ka lepera paha, a i ke kanikookoo paha, a i ka haule paha maluna o ka pahikaua, a i ka ai ole paha.
Lai tās nāk uz Joaba galvu un uz visu viņa tēva namu, un lai Joaba namā netrūkst, kam izpil un kas ir spitālīgs un kas pie spieķa staigā un kas caur zobenu krīt un kam maizes trūkst.
30 Pela o Ioaba me Abisai kona kaikaina i pepehi ai ia Abenera; no ka mea, ua pepehi iho oia i ko laua kaikaina ia Asahela i ke kaua ana ma Gibeona.
Tā Joabs un Abizajus, viņa brālis, nokāva Abneru par to, ka tas Azaēli, viņu brāli, bija nokāvis kaujā pie Gibeonas.
31 Olelo aku la o Davida ia Ioaba a me ka poe a pau me ia, E haehae iho i ko oukou kapa, a e kaei oukou i ke kapa inoino, a e kanikau imua o Abenera. A o ke alii o Davida i hele mahope o ka manele.
Tad Dāvids sacīja uz Joabu un uz visiem ļaudīm, kas pie viņa bija: saplēšat savas drēbes un apvelciet maisus un žēlojaties Abnera pēc. Un ķēniņš Dāvids gāja bērēm pakaļ.
32 Kanu iho la lakou ia Abenera ma Heberona: hookiekie ae la ke alii i kona leo iluna ma ka hale kupapau o Abenera, a uwe iho la na kanaka a pau.
Kad nu Abneru apraka Hebronē, tad ķēniņš pacēla savu balsi un raudāja pie Abnera kapa, un visi ļaudis raudāja.
33 Kanikau iho la ke alii maluna o Abenera, i aku la, Ua make no anei o Abenera e like me ka make o ka naaupo?
Un ķēniņš žēlojās par Abneru un sacīja: vai Abneram bija jāmirst, kā mirst nelietis?
34 Aole i nakiikiiia kou mau lima, aole hoi i paa na wawae i ka hao; me ka haule ana o kekahi imua o na kanaka hewa, pela no oe i haule iho ai. Uwe hou iho la na kanaka a pau maluna ona.
Tavas rokas nebija saistītas nedz tavas kājas liktas vara pinekļos; tu esi kritis, kā krīt caur netikliem. Tad visi ļaudis vēl vairāk par to raudāja.
35 A hele mai na kanaka a pau e koi aku ia Davida e ai i ka ai oiai ka la: hoohiki aku la Davida, i aku la, Pela ke Aku a e hana mai ai ia'u a nui aku, ke hoao iho au i ka berena a i kekahi mea e ae, a napoo ka la.
Un visi ļaudis nāca aicināt, lai Dāvids maizes ēstu, kamēr vēl bija dienas gaisma; tad Dāvids zvērēja un sacīja: lai Dievs man šā un tā dara, ja es baudīšu maizes vai cita kā, pirms saule noiet.
36 Nana aku la na kanaka a pau, a ua oluolu lakou ia mea: no ka mea, ma na mea a pau a ke alii i hana'i, ua oluolu na kanaka a pau ilaila.
Un visi ļaudis to dzirdēja, un tas tiem labi patika; viss ko ķēniņš darīja, tas visiem ļaudīm labi patika.
37 No ka mea, ua ike na kanaka a pau, a me ka Iseraela a pau ia la, aole no ke alii ka pepehi ia Abenera ke keiki a Nera.
Un visi ļaudis un viss Israēls noprata tai dienā, ka tas nebija nācis no ķēniņa, ka Abners, Nera dēls, bija nokauts.
38 Olelo aku la ke alii i kana poe kauwa, Aole anei oukou i ike, he kanaka nui i haule i neia la iwaena o ka Iseraela.
Un ķēniņš sacīja uz saviem kalpiem: vai nezināt, ka šodien lielskungs un augsts vīrs ir kritis iekš Israēla?
39 Ano hoi, ua nawaliwali au i poniia i alii; a o keia mau kanaka na keiki a Zeruia, ua oi aku ko laua koikoi i ko'u: e hoouku mai no nae o Iehova i ka mea hana ino e like me koua hewa.
Bet es vēl šodien esmu par jaunu, nule par ķēniņu svaidīts. Un šie vīri, Cerujas dēli, man ir par stipriem; Tas Kungs lai atmaksā tiem ļauna darītājiem pēc viņu ļaundarīšanas.
