II Na Lii 17
1 I KA makahiki umikumamalua o Ahaza ke alii o ka Iuda, i lilo ai o Hosea ke keiki a Ela i alii ma Samaria maluna o ka Iseraela i na makahiki eiwa.
Ahaza, Jūda ķēniņa, divpadsmitā gadā Hoseja, Elas dēls, palika par ķēniņu pār Israēli Samarijā un valdīja deviņus gadus,
2 A hana ino aku la ia imua o Iehova, aole nae i like me na'lii o ka Iseraela mamua ona.
Un darīja, kas Tam Kungam nepatika, taču ne tā, kā tie Israēla ķēniņi, kas bijuši priekš viņa.
3 Hele ku e mai la o Salemanesera ke alii o Asuria ia ia; a lilo o Hosea i kauwa nana, a hookupu aku nona.
Pret to cēlās Salmanasers, Asīrijas ķēniņš, un Hoseja tam palika par kalpu, un tam deva dāvanas.
4 A ike iho la ke alii o Asuria i ka manao o Hosea e kipi; no ka mea, ua hoouna aku ia i na elele ia So, ke alii o Aigupita, aole hoi ia i hookupu no ke alii o Asuria i kela makahiki keia makahiki; nolaila hoopaa aku la ke alii o Asuria ia ia, a hahao ia ia iloko o ka halepaahao.
Bet Asīrijas ķēniņš manīja, ka Hoseja bija derējis derību un sūtījis vēstnešus pie Ēģiptes ķēniņa Zoūs, un vairs nenonesa dāvanas Asīrijas ķēniņam kā gadu no gada, un Asīrijas ķēniņš to saņēma ciet un saistītu iemeta cietumā.
5 Alaila pii mai la ke alii o Asuria maloko o ka aina a pau, a hele mai i Samaria, a hoopilikia aku la ia wahi i na makahiki ekolu.
Jo Asīrijas ķēniņš apņēma visu zemi un nāca uz Samariju un apmeta lēģeri pret to trīs gadus.
6 I ka makahiki eiwa o Hosea, hoopio aku la ke alii o Asuria ia Samaria, a lawe pio aku la i ka Iseraela i Asuria, a hoonoho iho la ia lakou ma Hala, a ma Habora ma ka muliwai o Gozana, a ma na kulanakauhale o ko Media.
Un Hosejas devītā gadā Asīrijas ķēniņš uzņēma Samariju un aizveda Israēli uz Asīriju un tiem lika dzīvot Helahā un pie Haboras, Gozanas upes, un Medijas pilsētās.
7 No ka mea, ua hana hewa na mamo a Iseraela ia Iehova ko lakou Akua, nana lakou i lawe ae mai ka aina o Aigupita mai, mai lalo mai o ka lima o Parao, ke alii o Aigupita, a ua malama lakou i na akua e.
Un notikās, kad Israēla bērni apgrēkojās pret To Kungu, savu Dievu, kas tos no Ēģiptes bija izvedis, no Ēģiptes ķēniņa Faraona rokas, un kalpoja citiem dieviem,
8 A ua hele lakou ma na kanawai o na lahuikanaka e, na mea a Iehova i kipaku ae mai ke alo aku o na mamo a Iseraela, a me ko na'lii o ka Iseraela a lakou i hana'i.
Un staigāja pēc pagānu likumiem, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdzinis, un pēc Israēla ķēniņu (likumiem), ko tie bija cēluši, -
9 A ua hana malu na mamo a Iseraela i na mea pono ole ia Iehova ko lakou Akua, a ua hana no lakou i na heiau ma ko lakou mau kulanakauhale a pau, mai ka puu kaua o ka poe kiai, a hiki i ke kulanakauhale paa i ka papohaku.
Un Israēla bērni slepenībā domāja un darīja, kas nebija labi, pret To Kungu, savu Dievu, un taisīja sev kalnu altārus visās savās pilsētās, gan pilīs, gan stiprās pilsētās,
10 A kukulu lakou i na kii, i na kii hoi o Aseterota, ma na puu kiekie a pau, a malalo o na laau uliuli a pau.
Un uztaisīja sev elku bildes un Astartes uz visiem augstiem pakalniem un apakš visiem zaļiem kokiem,
11 A malaila lakou i kuni ai i ka mea ala ma na heiau a pau, e like me na lahuikanaka a Iehova i kipaku ae mai ko lakou alo aku; a hana lakou i na mea ino e hoonaukiuki aku ia Iehova.
Un kvēpināja tur uz visiem kalniem, tāpat kā pagāni, ko Tas Kungs viņu priekšā bija aizvedis, un darīja ļaunas lietas, To Kungu kaitinādami,
12 A malama lakou i na kii, i na mea a Iehova i i mai ai, Mai hana oukou i keia mea.
Un kalpoja elku dieviem, par ko Tas Kungs uz tiem bija sacījis: “Jums to nebūs darīt.”
13 Aka, ua ao mai no o Iehova i ka Iseraela, a i ka Iuda, ma na kaula a pau, ma na mea ike a pau, i ka i ana mai, E huli mai oukou mai ko oukou aoao hewa mai, a e malama i ka'u mau kauoha, i ko'u mau kanawai, e like me ke kanawai a pau a'u i kauoha aku ai i ko oukou poe kupuna, a ma ka mea a'u i hoouna aku ai ma ka'u poe kauwa ma na kaula.
Un kad Tas Kungs pret Israēli un pret Jūdu liecību deva caur visiem praviešiem un visiem redzētājiem un lika sacīt: “Atgriežaties no saviem nikniem ceļiem un turat Manus baušļus un Manus likumus, pēc visas bauslības, ko Es jūsu tēviem pavēlējis, un ko Es pie jums esmu sūtījis caur Saviem kalpiem, tiem praviešiem!”
14 Aole nae lakou i malama, hooolea lakou i ko lakou a-i, e like me ka a-i o ko lakou poe kupuna, ka poe manaoio ole ia Iehova ko lakou Akua.
Tad tie neklausīja, bet apcietinājās stūrgalvīgi pēc savu tēvu stūrgalvības, kas nebija ticējuši uz To Kungu, savu Dievu.
15 A hoowahawaha lakou i kona mau kanawai, a me kana berita ana i hana'i me ko lakou poe kupuna, a me na kauoha ana i haawi mai ai ia lakou; a hele lakou mamuli o na kii lapuwale, a lilo lakou i poe lapuwale, a hele mamuli o na lahuikanaka e puni ana ia lakou, na mea a Iehova i kauoha mai ai, mai hana like oukou me lakou.
Un tie nicināja Viņa baušļus un Viņa derību, ko Tas ar viņu tēviem bija darījis, un Viņa liecības, ko Tas viņu starpā bija apliecinājis, un dzinās uz nelietību un kļuva nelieši un (gāja) pakaļ apkārtējiem pagāniem, par ko Tas Kungs tiem bija pavēlējis, lai tā nedara kā viņi.
16 A haalele lakou i na kauoha a pau a Iehova ko lakou Akua, a hana no lakou i kii i hooheeheeia, i elua keikibipi, a hana lakou i kii no Aseterota, a hoomana lakou i na puali o ka lani, a malama lakou ia Baala.
Un tie atstājās no visiem Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem un taisīja sev izlietas bildes, divus teļus, un taisīja arī Astartes un metās zemē priekš visa debess spēka un kalpoja Baālam.
17 A kaumaha aku i ka lakou poe keikikane, a me ka lakou poe kaikamahine i ke ahi, a hana lakou i ka anaana hookilokilo, a hoolilo lakou ia lakou iho e hana hewa imua o Iehova, e hoonaukiuki ia ia.
Un tie lika saviem dēliem un savām meitām iet caur uguni un devās uz zīlēšanu un vārdošanu, un pārdevās ļaunu darīt priekš Tā Kunga acīm, Viņu apkaitinādami.
18 No ia mea, inaina nui mai la o Iehova i ka Iseraela, a hookuke aku la ia lakou mai kona maka aku; aohe mea i koe, o ka ohana o ka Iuda wale no.
Tad Tas Kungs ļoti apskaitās par Israēli un tos atmeta nost no Sava vaiga, ka nekā neatlika, kā vien Jūda cilts.
19 Aole no hoi i malama ka Iuda i na kauoha a Iehova ko lakou Akua; aka, hele no lakou ma na kanawai o ka Iseraela a lakou i hana'i.
Un arī Jūda neturēja Tā Kunga, sava Dieva, baušļus, bet tie staigāja Israēla likumos, ko tie bija cēluši.
20 A hoowahawaha o Iehova i na mamo a pau a Iseraela, a hookaumaha ia lakou, a haawi aku ia lakou iloko o ka lima o ka poe luku wale, a pau lakou i ka hooleiia'ku e ia mai kona maka aku.
Tad Tas Kungs atmeta visu Israēla dzimumu un tos iegāza bēdās un tos deva laupītājiem rokā, kamēr tos pavisam atmeta no Sava vaiga.
21 No ka mea, hoonahae ae la ia i ka Iseraela mai ko ka hale o Davida aku; a hooalii lakou ia Ieroboama ke keiki a Nebata: a hookuke aku la o Ieroboama i ka Iseraela mai ka hahai ana ia Iehova, a hoolilo ia lakou i ka hewa nui.
Un Viņš norāva Israēli no Dāvida nama, un tie cēla Jerobeamu, Nebata dēlu, par ķēniņu, un Jerobeams novērsa Israēli no Tā Kunga un paveda tos uz lieliem grēkiem.
22 No ka mea, hele no na mamo a Iseraela iloko o na hewa a pau o Ieroboama ana i hana'i; aole lakou i haalele ia mea;
Un Israēla bērni staigāja visos Jerobeama grēkos, ko tas bija darījis; tie no tiem neatstājās, -
23 A hiki i ka wa a Iehova i hoonee aku ai i ka Iseraela mai kona maka aku, e like me kana i olelo mai ai ma kana poe kauwa a pau, ma na kaula. A laweia'ku ka Iseraela mai kona aina aku i Asuria, a hiki i keia la.
Tiekams Tas Kungs Israēli atmeta no Sava vaiga, kā Tas bija runājis caur visiem Saviem kalpiem, tiem praviešiem. Un Israēls no savas zemes tapa aizvests uz Asīriju līdz šai dienai.
24 A lawe mai ke alii o Asuria [i na kanaka] mai Babulona mai, a mai Kuta mai, a mai Ava mai, a mai Hamata mai, a mai Separevaima mai, a hoonoho ia lakou ma na kulanakauhale o Samaria, ma kahi o na mamo a Iseraela; a komo lakou i Samaria, a noho iho la ma kona mau kulanakauhale.
Un Asīrijas ķēniņš atveda (ļaudis) no Bābeles un no Kutas un no Avas un no Hamatas un no Sefarvaimas un tiem lika dzīvot Samarijas pilsētās Israēla bērnu vietā, un tie iemantoja Samariju un dzīvoja tās pilsētās.
25 A i ko lakou hoomaka ana e noho malaila, aole lakou i makau ia Iehova; a hoouna mai o Iehova i na liona iwaena o lakou, a pepehi mai i kekahi poe o lakou.
Kad tie nu tur sāka dzīvot un To Kungu nebijās, tad Tas Kungs sūtīja lauvas viņu starpā, kas citus no tiem saplēsa.
26 A olelo aku la lakou i ke alii o Asuria, i aku la, O na lahuikanaka au i lawe mai ai a hoonoho ma na kulanakauhale o Samaria, aole lakou i ike i ke ano o ke Akua o ka aina: nolaila, ua hoouna mai ia i na liona iwaena o lakou, aia hoi, ke luku mai nei ia lakou no ko lakou ike ole i ke ano o ke Akua o ka aina.
Tādēļ tie runāja uz Asīrijas ķēniņu un sacīja: tās tautas, ko tu esi aizvedis un kam tu licis dzīvot Samarijas pilsētās, nezina tās zemes Dieva tiesu, tādēļ Viņš starp tiem ir lauvas sūtījis, un redzi, tie tos saplēš, tāpēc ka tie nezina tās zemes Dieva tiesu.
27 Alaila kauoha mai la ke alii o Asuria, i mai la, E lawe aku ilaila i kekahi o na kahuna a oukou i lawe mai nei mai laila mai; a e hele lakou a noho malaila, a e hoike aku oia ia lakou i ke ano o ke Akua o ka aina.
Tad Asīrijas ķēniņš pavēlēja sacīdams: novediet uz turieni vienu no tiem priesteriem, ko jūs no turienes esat aizveduši; lai tie iet un tur dzīvo un lai viņš māca tās zemes Dieva tiesu.
28 Alaila hele mai kekahi o na kahuna a lakou i lawe ae mai Samaria aku, a noho ma Betela, a ao aku ia ia lakou e makau lakou ia Iehova.
Un viens no tiem priesteriem, kas no Samarijas bija aizvesti, nāca un dzīvoja Bētelē un tos mācīja, kā To Kungu bīties.
29 Aka, hana aku no kela lahuikanaka keia luhuikanaka i na akua no lakou iho, a kukulu ma na hale o na heiau a ko Samaria i hana'i, o kela lahuikanaka keia lahuikanaka ma ko lakou mau kulanakauhale, kahi a lakou i noho ai.
Bet ikkatra tauta pati sev taisīja dievus un tos uzcēla elku kalnu namos, ko Samarijas ļaudis bija cēluši, - ikkatra tauta savās pilsētās, kur tie dzīvoja,
30 A hana aku la na kanaka no Babulona ia Sukote-benota, a hana aku la na kanaka no Kuta ia Neregala, a hana aku na kanaka no Hamata ia Asima,
Un Bābeles ļaudis taisīja SukotBenotu, un Kutas ļaudis taisīja Nerģelu, un Hamatas ļaudis taisīja Azimu,
31 A hana aku ko Ava ia Nibehaza, a me Taretaka, a kaumaha aku la ko Separevaima i ka lakou keiki i ke ahi no Aderameleka, a no Anameleka, na akua o ko Separevaima.
Un Avieši taisīja Nibeasu un Tartaku, un Sefarvaimieši sadedzināja ar uguni savus dēlus Adramelekam un Anamelekam, Sefarvaimiešu dieviem.
32 A makau lakou ia Iehova, a hana lakou, noloko mai o ko lakou poe ilalo loa, i kahuna na lakou no na heiau, a kaumaha aku lakou no lakou la iloko o na hale o na heiau.
Un tie bijās arī To Kungu un cēla sev kalnu priesterus no ļaužu vidus, un tie viņiem upurēja tais kalnu namos.
33 Makau no lakou ia Iehova, a malama lakou i ko lakou mau akua iho, e like me na lahuikanaka, a lakou i lawe pio ai mai laila aku.
Tie bijās To Kungu un kalpoja arī saviem dieviem, pēc ikkatras tautas ieraduma, no kurienes tie bija atvesti.
34 A hiki i keia wa, hana no lakou ma ke ano o na mea mamua: aole lakou e makau ia Iehova, aole lakou e hana e like me ko lakou mau kanawai, a me ka lakou olelo kupaa, a me ke kanawai a me ke kauoha a Iehova i kauoha mai ai i na mamo a Iakoba, ka mea ana i kapa iho ai o Iseraela;
Un līdz šai dienai tie dara pēc tā pirmā ieraduma; tie nebīstas To Kungu, nedz dara pēc saviem likumiem un pēc savām tiesām, nedz pēc tās bauslības, nedz pēc tā likuma, ko Tas Kungs Jēkaba bērniem pavēlējis, kam Viņš deva Israēla vārdu.
35 I ka poe a Iehova i hookuikahi ai, a kauona ia lakou, i aku la, Mai makau oukou i na akua e, mai kulou oukou ilalo ia lakou, mai malama ia lakou, mai kaumaha aku no lakou.
Tas Kungs ar tiem bija derējis derību un tiem pavēlējis sacīdams: “Jums nebūs bīties citus dievus, nedz priekš tiem mesties zemē, nedz tiem kalpot, nedz tiem upurēt,
36 Aka, o Iehova, nana oukou i lawe ae mai ka aina o Aigupita mai me ka mana, a me ka lima kakauha, oia ka oukou e makau ai, a e hoomana ai, a nona oukou e kaumaha aku ai.
Bet Tam Kungam, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes ar lielu spēku un izstieptu elkoni: To jums būs bīties un priekš Tā jums būs mesties zemē un Tam jums būs upurēt.
37 A o na olelo, a me ka olelo kupaa o ke kanawai, a me ke kauoha ana i kakau ai no oukou, oia ka oukou e ao e malama i na la a pau; a mai makau i na akua e.
Un jums būs turēt tos likumus un tās tiesas un to bauslību un to pavēli, ko Viņš jums rakstījis, to darīt visu mūžu, bet citus dievus jums nebūs bīties.
38 A mai hoopoina oukou i ka berita a'u i hana'i me oukou; mai makau hoi oukou i na akua e.
Un to derību, ko Es ar jums esmu derējis, jums nebūs aizmirst un nebūs bīties citus dievus,
39 Aka, o Iehova ko oukou Akua, oia ka oukou e makau ai; a nana no oukou e hoopakele i ka lima o ko oukou poe enemi a pau.
Bet jums To Kungu, savu Dievu, būs bīties, tad Tas jūs izglābs no visu jūsu ienaidnieku rokas.”
40 Aole nae lakou i hoolohe, aka, hana no lakou ma ke ano o na mea mamua.
Bet tie neklausīja, bet darīja pēc sava pirmā ieraduma.
41 A makau keia mau lahuikanaka ia Iehova, a malama lakou i ko lakou kiikalai, o ka lakou poe keiki a me na keiki a ka lakou poe keiki; e like me ka mea a ko lakou makua i hana'i, pela ka lakou hana ana a hiki i keia la.
Tā šās tautas bijās To Kungu un kalpoja arī saviem elka dieviem, arī viņu bērni un bērnu bērni dara tā pat, kā viņu tēvi darījuši, līdz šai dienai.
