II Na Lii 12
1 A I ka hiku o ka makahiki o lehu, i lilo ai o Iehoasa i alii, a he kanaha na makahiki o kona alii ana ma Ierusalema; a o Zibia ka inoa o koua makuwahine no Beereseba.
Jeūs septītā gadā Joas palika par ķēniņu un valdīja četrdesmit gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Cibea no Bēršebas.
2 A hana pono aku la o Iehoasa imua o Iehova i kona mau la a pau a Iehoiada a ke kahuna i ao mai ai ia ia.
Un Joas darīja, kas Tam Kungam labi patika, visu savu mūžu, kamēr priesteris Jojada viņu mācīja.
3 Aka hoi, aole i laweia'ku na heiau: kaumaha aku la na kanaka, a kuni hoi i ka mea ala ma na heiau.
Tikai kalnu altāri netapa nopostīti; jo tie ļaudis upurēja un kvēpināja vēl uz tiem kalnu altāriem.
4 Olelo aku la o Iehoasa i na kahuna, O ke kala a pau o na mea i laa, ka mea i laweia mai iloko o ka hale o Iehova, o ke kala pono o kela kanaka keia kanaka, o ke kala o na kanaka ma ka auhau ana, o ke kala a pau a kela kanaka keia kanaka i manao ai e lawe mai iloko o ka hale o Iehova,
Un Joas sacīja uz tiem priesteriem: visu naudu, kas top dota Dievam par godu un nāk Tā Kunga namā, naudu, kas iet uz galvām, visu naudu, ko spriež par dvēseli, un visu naudu, ko dod no labprātības Tā Kunga namā,
5 E lawe na kahuna, o kela kanaka keia kanaka ia mea no lakou, no kona hoalauna; a e hana hou lakou i kahi naha o ka hale, i na wahi naha a pau i loaa malaila.
To priesteriem būs ņemt, ikkatram no sava pazīstama, un tiem būs izlabot tā nama plīsumus visur, kur tie plīsumus atrod.
6 A i ka makahiki iwakaluakumamakolu o Iehoasa, aole i hoopaa na kahuna i na wahi naha o ka hale.
Un notikās ķēniņa Joasa divdesmit un trešā gadā, ka tie priesteri nebija labojuši tā nama plīsumus,
7 Alaila kahea aku la o Iehoasa ke alii ia Iehoiada ke kahuna a me na kahuna, i aku la ia lakou, No ke aha oukou i hoopaa ole ai i kahi naha o ka hale? Ano hoi, mai lawe hou oukou i ke kala o ko oukou hoalauna, aka, e haawi aku ia mea no kahi naha o ka hale.
Tad ķēniņš Joas aicināja priesteri Jojadu un tos citus priesterus un uz tiem sacīja: kāpēc jūs nelabojiet tā nama plīsumus. Un nu jums vairs nebūs ņemt naudu no saviem pazīstamiem, bet to dot priekš tā nama plīsumiem.
8 Ae mai la na kahuna, aole e lawe hou lakou i ke kala o na kanaka, aole hoi e hana hou i kahi naha o ka hale.
Tad tie priesteri bija mierā, naudas no ļaudīm vairs neņemt, nedz nama plīsumus izlabot.
9 Aka, lawe aku la o Iehoiada ke kahuna i kahi pahu, a wili iho la i puka ma kona pani, a waiho iho la ia mea kokoke i ke kuahu ma ka aoso akau i ka hele ana a ka kanaka iloko o ka hale o Iehova; a o na kahuna, nana i malama i ka paepae puka, hahao lakou iloko i ke kala a pau i laweia mai i ka hale o Iehova.
Un priesteris Jojada ņēma šķirstu un ieurba tā vākā caurumu, un to lika sānis altārim pa labo roku; kad kāds nāca Tā Kunga namā, tad tie priesteri, kas slieksni sargāja, tur ielika to naudu, ko ienesa Tā Kunga namā.
10 A ike lakou, ua nui ke kala iloko o ka pahu, pii mai la ke kakauolelo o ke alii a me ke kahuna nui, a nakii iho la, a helu i ke kala i loaa iloko o ka hale o Iehova.
Kad nu redzēja daudz naudas šķirstā esam, tad ķēniņa skrīveris un augstais priesteris nāca un sasēja un skaitīja to naudu, ko atrada Tā Kunga namā.
11 A haawi lakou i ke kala i kaupaonaia ma ka lima o ka poe nana i hana ka hana, i na luna hoi o ka hale o Iehova: a na lakou i lawe ae i na kamana, a i ka poe paahana nana i hana ka hale o Iehova.
Un tie to naudu ieskaitīja rokā darba uzraugiem, kas bija iecelti pār Tā Kunga namu. Un tie to izdeva amatniekiem un nama būvētājiem, kas pie Tā Kunga nama strādāja,
12 A i ka poe hahao pohaku a i na kalaipohaku, a no ke kuai i ka laau, a me na pohaku i kalaiia, e hana hou i kahi naha o ka hale o Iehova, a no na mea a pau i lilo aku no ka hale o Iehova i ka hana hou ana.
Un mūrniekiem un akmeņu cirtējiem, pirkt kokus un cirstus akmeņus, izlabot Tā Kunga nama plīsumus un izdot par visu, kas bija vajadzīgs, izlabot Tā Kunga namu.
13 Aole nae i hanaia no ka hale o Iehova na kiaha kala, na upakolikukui, na kiaha, na pu, a me kekahi kiaha gula, a me na kiaha kala, no ke kala i laweia mai i ka hale o Iehova.
Bet sudraba kausus, nažus, bļodas, trumetes un visādas zelta un sudraba lietas priekš Tā Kunga nama netaisīja no tās naudas, ko sanesa Tā Kunga namā,
14 No ka mea, ua haawi aku lakou ia mea no ka poe paahana, a hana hou aku lakou me ia i ka hale o Iehova.
Bet tie to deva strādniekiem, izlabot ar to Tā Kunga namu.
15 Aole lakou i hookolokolo me na kanaka, nana i lawe ke kala e haawi aku i ka poe paahana; no ka mea, ma ka pono ka lakou hana ana.
Un atbildēšanu neprasīja no tiem vīriem, kam tā nauda bija dota, to dot strādniekiem, bet tie to darīja uz ticību.
16 O ke kala o ka mohai lawehala a me ke kala o ka mohaihala, aole i laweia mai iloko o ka hale o Iehova; na na kahuna no ia.
Nauda no noziegumu upuriem un nauda no grēku upuriem netapa nesta Tā Kunga namā, tā nācās priesteriem.
17 A hele mai o Hazaela ke alii o Suria, a kaua mai i Gata, a hoopio iho la ia: a manao iho la o Hazaela e pii i Ierusalema.
To brīdi Azaēls, Sīriešu ķēniņš, cēlās un karoja pret Gatu un to uzņēma. Un Azaēls griezās iet pret Jeruzālemi.
18 A lawe aku la o Iehoasa ke alii o ka Iuda i na mea a pau i hoolaaia, a Iehosapata, a me Iehorama, a me Ahazia, a kona mau makua, na'lii o ka Iuda i hoolaa ai, a me kona mau mea i hoolaaia, a me ke gula a pau i loaa maloko o ka waihona kala ma ka hale o Iehova, a me ka hale o ke alii, a hoouna aku la ia Hazaela ke alii o Suria; a hele aku ia mai Ierusalema aku.
Tad Joas, Jūda ķēniņš, ņēma visas svētās dāvanas, ko viņa tēvi Jehošafats un Jehorams un Ahazija, Jūda ķēniņi, Dievam bija dāvinājuši, ir tās dāvanas, ko viņš pats bija devis, un visu zeltu, kas atradās Tā Kunga namā un pie ķēniņa nama mantām, un to sūtīja Azaēlim, Sīriešu ķēniņam. Tad šis aizgāja no Jeruzālemes.
19 A o na hana i koe a Ioasa, a o na mea a pau ana i hana'i, aole anei i kakauia lakou iloko o ka buke oihanaalii a na'lii o ka Iuda.
Un kas vēl par Joasu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, tas ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
20 A ku mai la kana mau kauwa, a kipi ae la, a pepehi aku la ia Ioasa ma Betemilo, e iho ana i Sila.
Un viņa kalpi cēlās un derēja derību un nokāva Joasu Millus namā, kur iet uz Sillu.
21 No ka mea, o Iozakara ke keiki a Simeata, a o Iehozabada ke keiki a Somera, kana mau kauwa, pepehi aku laua ia ia, a make iho la ia; a kanu lakou ia ia me kona mau kupuna ma ke kulanakauhale o Davida: a noho alii iho la o Amazia kana keiki ma kona hakahaka.
Jo Jozakars, Šimeata dēls, un Jozabats, Šomera dēls, viņa kalpi, to nokāva, ka tas nomira; un viņu apraka pie viņa tēviem Dāvida pilī. Un viņa dēls Amacīja palika par ķēniņu viņa vietā.
