II Na Lii 11
1 A IKE aku la o Atalia, ka makuwahine o Ahazia, ua make kana keiki, ku ae la ia, a pepehi aku la i ko ka hale alii a pau.
Kad nu Atalija, Ahazijas māte, redzēja, ka viņas dēls bija miris, tad viņa cēlās un izdeldēja visu ķēniņa dzimumu.
2 Aka o Iehoseba, ke kaikamahine a Iehorama ke alii, ke kaikuwahine o Ahazia, lawe malu aku la oia ia Ioasa, ke keiki a Ahazia, mai waena mai o na keiki a ke alii i pepehiia: a huna lakou ia ia, ia ia a me kona kahu iloko o ke keena moe, mai Atalia aku, aole ia i make.
Bet Jošeba, ķēniņa Jehorama meita, Ahazijas māsa, ņēma Joasu, Ahazijas dēlu, un to nozaga no tiem ķēniņa bērniem, kas kļuva nokauti, līdz ar viņa zīdītāju guļamā kambarī, un tie viņu apslēpa no Atalijas, ka tas netapa nokauts.
3 A noho hunaia oia me ia ma ka hale o Iehova i na makahiki eono. A noho alii iho la o Atalia maluna o ka aina.
Un viņš ar to bija apslēpts Tā Kunga namā sešus gadus, un Atalija valdīja pār zemi.
4 A i ka hiku o ka makahiki, hoouna aku la o Iehoiada e kii i na lunahaneri, a me na kapena, a me ka poe kiai, a lawe mai ia lakou io na la iloko o ka hale o Iehova, a hana iho la ia me lakou i kuikahi, a hoohiki aku la ia lakou maloko o ka hale o Iehova, a hoike aku oia ia lakou i ke keiki a ke alii.
Un septītā gadā Jojada sūtīja un sauca tos virsniekus pār simtiem un sargus un pils karavīrus, lai nāk pie viņa Tā Kunga namā, un derēja derību ar tiem, lika tiem zvērēt Tā Kunga namā un parādīja tiem to ķēniņa dēlu.
5 Kauoha aku la oia ia lakou, i aku la, O keia ka oukou e hana'i: O ka hapakolu o oukou, na mea i hele i ka Sabati e lilo i poe kiai e: kiai ai i ka hale o ke alii.
Un viņš tiem pavēlēja sacīdams: šī tā lieta, ko jums būs darīt. Trešā daļa no jums, kam svētdienā jāstāv kārtā, lai tur vakti pie ķēniņa nama,
6 A he hapakolu ma ka ipuka o Sura, a he hapakolu ma ka puka mahope o ka poe kiai; a e malama oukou i ke kiai ana no ka hale, o wawahiia.
Un otra trešā daļa lai stāv pie Sur vārtiem un trešā daļa pie tiem vārtiem aiz pils karavīriem; tā jums būs turēt vakti un to namu nosargāt.
7 A elua poe o oukou a pau i hele aku i ka la Sabati, e malama lakou i ke kiai o ka hale o Iehova no ke alii.
Un divi pulki no jums, visi kas svētdienā tiek vaļā, lai vakti tur Tā Kunga namā pie ķēniņa.
8 A e noho oukou a puni i ke alii, o kela kanaka keia kanaka me ka mea kaua ma kona lima: a o ka mea e komo iwaena o na papakoa, o pepehiia oia: a o oukou pu me ke alii i kona hele ana iwaho, a me kona komo ana iloko.
Un jums būs stāties ap ķēniņu, ikkatram ar savu ieroci rokā. Un kas tais rindās ielauzīsies, tam būs mirt, un esiet pie ķēniņa, kad viņš iziet un ieiet.
9 A hana aku la na luna haneri, e like me na mea a pau a Iehoiada ke kahuna i kauoha mai ai: a lawe aku la kela mea keia mea i kona poe kanaka e komo ana iloko i ka Sabati, me ka poe e hele ana iwaho i ka Sabati, a hele mai lakou io Iehoiada la ke kahuna.
Un tie virsnieki pār simtiem darīja kā priesteris Jojada tiem bija pavēlējis, un ikkatrs ņēma savus vīrus, kam svētdienā bija kārta un kas svētdienā tika vaļā, un gāja pie priestera Jojadas.
10 A haawi aku la o Iehoiada ke kahuna na na lunahaneri i na ihe a me na palekaua a Davida ke alii, na mea maloko o ka hale o Iehova.
Un priesteris tiem virsniekiem pār simtiem deva šķēpus un priekšturamās bruņas, kas ķēniņam Dāvidam bija Tā Kunga namā.
11 A ku ae la ka poe kiai, o kela kanaka keia kanaka me kana mea kaua ma kona lima, a puni ke alii, mai ka aoao akau o ka hale, a hiki i ka aoao hema o ka hale, ma ke kuahu, a ma ka hale.
Un tie pils karavīri stāvēja ikkatrs ar savu ieroci rokā no nama labās puses līdz nama kreisai pusei, pie altāra un pie nama ap ķēniņu visapkārt.
12 A lawe mai la ia i ke keiki a ke alii iwaho, a haawi ia ia i ka papalealii, a me ke kanawai; a hooalii ia ia, a poni ia ia; a paipai lakou i na lima, i aku la, E ola ke alii.
Un viņš izveda ķēniņa dēlu un uzlika viņam kroni un deva viņam liecības (grāmatu), un tie viņu cēla par ķēniņu un to svaidīja un plaukšķināja ar rokām un sacīja: lai dzīvo ķēniņš!
13 A loho o Atalia i ka leo o ka poe kiai, a me na kanaka, hele mai no ia i na kanaka iloko o ka hale o Iehova.
Un kad Atalija dzirdēja to pils karavīru (un) ļaužu kliegšanu, tad tā nāca pie tiem ļaudīm Tā Kunga namā,
14 A nana aku la ia, aia hoi, e ka ana ke alii maluna o ka awai, e like ka hana ana, a o na luna, a o na pupuhi me ke alii; o olioli na kanaka o ka aina, a puhi i na pu; a haehae iho la o Atalia i kona aahu, a kahea aku la, He kipi, he kipi!
Un tā skatījās, un redzi, ķēniņš stāvēja augstajā vietā, kā bija ieradums, un virsnieki un trumešu pūtēji pie ķēniņa, un visi zemes ļaudis priecājās un pūta trumetes. Tad Atalija saplēsa savas drēbes un sauca: dumpis, dumpis!
15 Kauoha aku la o Iehoiada ke kahuna i na lunahaneri, a me na luna o ke kaua, a i aku la ia lakou, E lawe aku ia ia nei mailoko aku o ka papa koa, a e pepehi aku i ka mea e hahai ana mahope ona me ka pahikaua. No ka mea, ua i mai ke kahuna, Mai pepehiia oia ma ka hale o Iehova.
Bet priesteris Jojada pavēlēja tiem virsniekiem pār simtiem, tiem kara spēka vadoņiem, un uz tiem sacīja: izvediet to no nama ārā rindām cauri un kas viņai ies pakaļ, to nokaujiet ar zobenu; jo priesteris sacīja: Tā Kunga namā to nebūs nokaut.
16 A kau aku la lakou i na lima maluna ona; a hele aku ia ma ke ala i hele ai na lio i ka hale o ke alii; a pepehiia oia malaila.
Un tie pielika rokas pie tās, un tā gāja pa zirgu braucamo ceļu uz ķēniņa namu un tur tapa nokauta.
17 A hana aku la o Iehoiada i berita iwaena o Iehova a o ke alii a me na kanaka, i lilo ai lakou i poe kanaka no Iehova; a iwaena o ke alii hoi a me na kanaka.
Un Jojada derēja derību starp To Kungu un ķēniņu un ļaudīm, ka tie būtu Tā Kunga ļaudis, ir starp ķēniņu un ļaudīm.
18 A komo aku na kanaka a pau o ka aina iloko o ka hale o Baala, a wawahi iho la ia; a ulupa loa iho la lakou i kona mau kuahu, a me kona mau kii, a pepehi iho la lakou ia Matana ke kahuna o Baala imua o na kuahu, a hoonoho iho la ke kahuna i poe kiai maluna o ka hale o Iehova.
Tad visi zemes ļaudis gāja Baāla namā un to nolauzīja ar viņa altāriem un sadauzīja viņa tēlus pavisam un nokāva Matanu, Baāla svētītāju, altāru priekšā, un priesteris iecēla atkal priekšniekus pie Tā Kunga nama.
19 A lawe aku la ia i na lunahaneri, a me na kapena, me ka poe kiai, a me na kanaka a pau o ka aina, a lawe mai lakou i ke alii mai ka hale o Iehova mai, a hele mai lakou ma ke ala o ka ipuka o ka poe kiai i ka hale o ke alii; a noho iho la ia maluna o ka nohoalii o nalii.
Un viņš ņēma tos virsniekus pār simtiem un tos sargus un pils karavīrus un visus zemes ļaudis, un tie veda ķēniņu no Tā Kunga nama un gāja to ceļu pa pils karavīru vārtiem uz ķēniņa namu, un viņš apsēdās ķēniņu goda krēslā.
20 A olioli na kanaka a pau o ka aina, a ua maluhia ke kulanakauhale; a pepehi iho la lakou ia Alaila me ka pahikana ma ka hale o ke alii.
Un visi zemes ļaudis priecājās, un pilsēta norima, kad tie Ataliju ar zobenu bija nokāvuši pie ķēniņa nama.
21 Ehiku na makahiki o Iehoasa i kona manawa i lilo ai ia i alii.
Un Joas bija septiņus gadus vecs, kad tas palika par ķēniņu.
