II Oihanaalii 7
1 A HOOKI o Solomona i ka pule, iho mai la ke ahi, mai ka lani mai, a ai iho la i ka mohaikuni, a me na mohai e ae; a piha ae la ka hale i ka nani o Iehova.
Kad nu Salamans bija beidzis to lūgšanu, tad uguns krita no debesīm un norija tos dedzināmos upurus un kaujamos upurus, un Tā Kunga godība piepildīja to namu.
2 Aole hiki i ka poe kahuna ke komo iloko o ka hale o Iehova, no ka mea, ua piha ka hale o Iehova i ka nani o Iehova.
Un priesteri nevarēja ieiet Tā Kunga namā, jo Tā Kunga godība bija piepildījusi Tā Kunga namu.
3 A ike ka Iseraela a pau i ka iho ana mai o ke ahi, a me ka nani o Iehova maluna o ka hale, alaila, kulou iho la lakou ilalo ko lakou mau maka ma ka honua, ma ke kipapa, a hoomana lakou, a hoolea aku ia Iehova, No ka mea, ua maikai ia, ua mau loa kona aloha.
Un kad visi Israēla bērni redzēja to uguni nokrītam un Tā Kunga godību nonākam pār to namu, tad tie nometās uz savu vaigu pie zemes uz grīdu un pielūdza un teica To Kungu, ka Viņš labs, ka Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
4 A o ke alii a me na kanaka a pau, mohai aku la lakou i na mohai imua o Iehova.
Un ķēniņš un visi ļaudis upurēja upurus Tā Kunga priekšā.
5 A mohai aku la ke alii o Solomona i ka mohai i na bipi he iwakaluakumamalua tausani, a me na hipa hookahi haneri me ka iwaka lua tausani, Pela i hoolaa ai ke alii a me na kanaka a pau i ka hale o ke Akua.
Un ķēniņš Salamans upurēja divdesmit divi tūkstošus vēršus un simts divdesmit tūkstoš avis. Tā ķēniņš un visi ļaudis iesvētīja Dieva namu.
6 Ku iho la na kahuna ma ko lakou wahi, a o na mamo a Levi, me na mea kani o Iehova, na mea a Davida ke alii i hana'i e hoolea aku ia Iehova, No ka mea, ua mau loa kona aloha: i ka wa i hoolea aku ai o Davida ma ia mau mea, hookani no hoi na kahuna i ka pu imua o lakou, a ku iluna ka Iseraela a pau.
Un priesteri stāvēja savā kalpošanā un Leviti ar Tā Kunga spēlējamiem rīkiem, ko ķēniņš Dāvids bija taisījis, To Kungu slavēt, ka Viņa žēlastība paliek mūžīgi, ar Dāvida dziesmām, ko tie dziedāja, un priesteri pūta ar trumetēm viņiem pretī, un viss Israēls stāvēja.
7 Hoolaa iho la o Solomona i kahi mawaena konu o ka pahale imua o ka hale o Iehova; no ka mea, malaila oia i mohai aku ai i ka mohai, a me ka momona o na mohai aloha, no ka mea, o ke kuahu keleawe a Solomona i hana'i, he uuku ia i ka mohai kuni, a me na mo hai ai, a me na momona.
Un Salamans svētīja to iekšpagalmu Tā Kunga nama priekšā, jo viņš tur upurēja dedzināmos upurus un pateicības upuru taukus. Jo tas vara altāris, ko Salamans bija taisījis, nevarēja saņemt tos dedzināmos upurus un ēdamos upurus un taukus.
8 Hana iho la o Solomona ia manawa, i ka ahaaina i na la ehiku, a me ia pu ka Iseraela a pau, he ahakanaka nui loa mai ka mokuna o Hamata a hiki i ka muliwai o Aigupita.
Un Salamans tanī laikā svinēja svētkus septiņas dienas, un viss Israēls līdz ar viņu, varen liela draudze, no Hamatas līdz Ēģiptes upei.
9 A i ka walu o ka la he halawai ahaaina ko lakou, no ka mea, ehiku la o ko lakou hoolaa ana i ke kuahu, a ehiku la ka lakou ahaaina ana.
Un astotā dienā tie turēja svētku sapulci, jo to altāri tie iesvētīja septiņas dienas, ir svētkus tie turēja septiņas dienas.
10 A i ka la iwakaluakumamakolu o ka malama ehiku, hookuu aku la oia i ka poe kanaka e hoi ma ko lakou mau halelewa, e hauoli ana me ka naau olioli no ka maikai a Iehova i hana'i ia Davida, a ia Solomona, a i kona poe kanaka i ka Iseraela.
Bet divdesmit trešā dienā, septītā mēnesī viņš tos ļaudis atlaida uz viņu mājām, priecīgus un ar labu prātu par to labumu, ko Tas Kungs bija darījis Dāvidam un Salamanam un Saviem Israēla ļaudīm.
11 Pela i paa ai ia Solomona ka hale o Iehova, a me ka hale o ke alii, a hoopau pomaikai iho la ia na mea a pau i komo iloko o ka naau o Solomona e hana iloko o ka hale o Iehova, a i kona hale iho.
Tā Salamans pabeidza Tā Kunga namu un ķēniņa namu; un viss ko Salamans bija iedomājies taisīt Tā Kunga namā un savā paša namā, tas viņam izdevās.
12 Ua ikeia mai o Iehova e Solomona i ka po, a olelo mai oia ia ia, Ua lohe au i kau pule, a ua koho au i keia wahi no'u i hale mohai.
Un Tas Kungs parādījās Salamanam naktī un uz to sacīja: Es esmu paklausījis tavu lūgšanu un šo vietu izredzējis Sev par upuru namu.
13 Ina e pani au i ka lani i ua ole mai, a e kauoha au i ka uhini e ai i na mea o ka aina, a e hoouna paha au i ka mai ahulau maluna o ko'u poe kanaka;
Redzi, kad Es debesis aizslēgšu, ka lietus nebūs, vai kad Es pavēlēšu siseņiem zemi noēst, vai kad Es sūtīšu mēri Saviem ļaudīm,
14 Ina e hoohaahaa ko'u poe kanaka ia lakou iho, ka poe i kapaia ko'u inoa maluna o lakou, a e pule lakou, a e imi i ko'u alo, a huli mai ko lakou aoao hewa mai; alaila, e hoolohe au mai ka lani mai, a e kala au i ko lakou hewa, a e hoola i ko lakou aina.
Un Mani ļaudis, pār kuriem Mans vārds ir saukts, pazemosies un pielūgs un meklēs Manu vaigu un atgriezīsies no saviem ļauniem ceļiem, tad Es no debesīm gribu klausīt un piedot viņu grēkus un dziedināt viņu zemi.
15 Ano, ua kaakaa ko'u mau maka, a ua haliu ko'u pepeiao i ka pule ma keia wahi.
Tad nu Manas acis būs atvērtas, un Manas ausis klausīsies uz to lūgšanu šinī vietā.
16 Ano hoi, na koho au, a ua hoolaa au i keia hale e waiho mau loa ai i ko'u inoa malaila; a malaila ko'u mau maka a me ko'u naau i na la a pau loa:
Jo Es nu esmu izredzējis šo namu un to svētījis, ka Manam vārdam tur būs būt mūžīgi, un Manas acis un Mana sirds tur būs vienmēr.
17 A o oe, ina e hele imua o'u e like me Davida kou makuakane i hele ai, e hana e like me na mea a'u i kauoha aku ai ia oe, a e malama oe i ko'u kanawai a me ka'u mau kauoha;
Un nu, ja tu staigāsi Manā priekšā, kā tavs tēvs Dāvids staigājis, un darīsi, kā Es tev esmu pavēlējis, un turēsi Manus likumus un Manas tiesas,
18 Alaila, e hookupaa au i ka nohoalii o kou aupuni, e like me au i hoohiki ai ia Davida, i kou makuakane, i ka i ana'ku ia ia, Aole loa oe e nele i ke kanaka e noho alii maluna o ka Iseraela.
Tad Es apstiprināšu tavu valstības krēslu, itin kā Es derību esmu derējis ar tavu tēvu Dāvidu, sacīdams: tev nekad netrūks vīra, kas valdīs pār Israēli.
19 Aka, ina e huli e ae oukou, a e haalele i ko'u kanawai. a me na kauoha a'u i haawi aku ai ia oukou, a e hele a e hookauwa aku na na akua e. a e kulou imua o lakou;
Bet ja jūs atkāpsities un atstāsiet Manus likumus un Manus baušļus, ko Es jums esmu devis, un iesiet un kalposiet svešiem dieviem un metīsities zemē priekš tiem,
20 Alaila, e hookuke au ia lakou mailoko aku o ka aina a'u i haawi ai ia lakou; a o keia hale ka mea a'u i hoolaa ai no ko'u inoa, e hoolei au mai ko'u alo aku, a e hoolilo au ia mea i mea e hoino ai, a i mea e hoowahawaha aku ai, mawaena o na kanaka a pau.
Tad Es tos izsakņošu no Savas zemes, ko Es tiem esmu devis, un atmetīšu no Sava vaiga šo namu, ko Es esmu svētījis Savam vārdam, un to darīšu par sakāmu vārdu un apsmieklu starp visām tautām.
21 A o keia hale ka mea kiekie, e lilo ia i mea e kahaha ai ka poe a pau e maalo ana; a e olelo lakou, No ke aha la i hana'i o Iehova pela i keia aina, a i keia hale?
Un par šo namu, kas tik augsts bijis, visiem, kas iet garām, būs iztrūcināties un sacīt: kāpēc Tas Kungs tā ir darījis šai zemei un šim namam?
22 Alaila e oleloia, No ka mea, ua haalele lakou ia Iehova, i ke Akua o ko lakou poe kupuna, ka mea nana lakou i lawe mai, mai ka aina mai o Aigupita, a ua hoopili aku i na akua e, a ua hoomana ia lakou, a hookauwa na lakou; no ia mea, ua hooili oia i keia poino a pau maluna o lakou.
Tad sacīs: tāpēc ka tie atstājuši To Kungu, savu tēvu Dievu, kas tos izvedis no Ēģiptes zemes, un ir turējušies pie citiem dieviem un priekš tiem metušies zemē un tiem kalpojuši, - tādēļ Viņš pār tiem vedis visu šo ļaunumu.
