II Oihanaalii 34
1 E WALU makahiki o Iosia i kona wa i alii ai; a noho alii iho la ia ma Ierusalema i na makahiki he kanakolukumamakahi.
Astoņus gadus Josija bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja trīsdesmit vienu gadu Jeruzālemē.
2 Hana oia ma ka pololei imua o Iehova, hele no hoi ia ma na aoao o Davida, kona kupuna, aole ia i huli ae ma ka lima akau, aole hoi ma ka lima hema.
Un viņš darīja, kas Tam Kungam labi patika, un staigāja sava tēva Dāvida ceļos un neatkāpās ne pa labo, ne pa kreiso roku.
3 I ka makahiki ewalu o kona alii ana, i kona wa opiopio no, hoomaka iho la ia e imi i ke Akua o Davida, o kona kupuna; a i ka makahiki umikumamalua, hoomaka iho la ia e hookaawale, mai ka Iuda a me ko Ierusalema aku, i na wahi kiekie, a me na kii no Asetarota, a me na kii i kalaiia, a me na kii i hooheheeia.
Jo savas valdīšanas astotā gada, kad vēl bija jauns, viņš sāka meklēt sava tēva Dāvida Dievu, un divpadsmitā gadā viņš Jūdu un Jeruzālemi sāka šķīstīt no elku kalniem un Ašerām un elku tēliem un lietām bildēm.
4 A wawahi lakou imua ona i na kuahu o Baala, a kua oia ilalo i ke kii maluna iho o ia mau mea, a me na kii no Asetarota, a me na kii i kalaiia, a me na kii i hooheheeia, wawahi iho la oia, a kuipalu iho la, a lulu iho la oia ia mea maluna o na ilina o ka poe i mohai aku ia mau mea.
Un priekš viņa acīm Baālu altāri tapa salauzīti, un tos saules stabus tur virsū viņš nocirta, un tās Ašeras un tos elku tēlus un tās lietās bildes viņš salauzīja un tās darīja par pīšļiem un tos kaisīja uz to kapiem, kas tām bija upurējuši.
5 A puhi oia i na iwi o na kahuna maluna o na kuahu, pela oia i hoomaemae ai ia Iuda, a me Ierusalema;
Un elku priesteru kaulus viņš sadedzināja uz viņu altāriem, un tā viņš šķīstīja Jūdu un Jeruzālemi.
6 A ma na kulanakauhale o Manase, a me Eperaima, a me Simeona, a hiki i Napetali, a me ko lakou wahi e pili ana ilaila a puni.
Arī pa Manasus un Efraīma un Sīmeana pilsētām līdz Naftalum, pa viņu posta vietām visapkārt,
7 A wawahi ia i na kuahu, a me na kii no Asetarota, oki liilii oia a kuipalu iho la no hoi i na kii i kalaiia, a kua ilalo oia i na kii a pau ma ka aina a pau o ka Iseraela, alaila, hoi mai la ia i Ierusalema.
Viņš nolauzīja tos altārus, un tās Ašeras, un tos elka tēlus viņš satrieca un sadragāja, un nocirta visus saules stabus pa visu Israēla zemi, un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.
8 A i ka makahiki umikumamawalu o kona noho alii ana, i kona hoomaemae ana i ka aina, a me ka hale, hoouna aku la oia ia Sapana i ke keiki a Azalia, a me Maaseia ka luna o ke kulanakauhale, a me Ioa ke keiki a Ioahaza ka lunakakau, e hoomaikai hou i ka hale o Iehova kona Akua.
Savas valdīšanas astoņpadsmitā gadā, kad to zemi un to namu bija šķīstījis, viņš sūtīja Safanu, Acalijas dēlu, un Maāseju, pilsētas virsnieku, un Joaku, Joakasa dēlu, to kancleri, ka tie atkal uzkoptu Tā Kunga, sava Dieva namu.
9 A hiki lakou io Hilikia la ke kahuna nui, haawi lakou i ke kala i laweia iloko o ka hale o ke Akua, i ka mea a na Levi, na kiaipuka i houluulu ai no ka Manase, a no ka Eperaima, a no ke koena o ka Iseraela, a na ka Iuda a pau a me ka Beniamina; a hoi lakou i Ierusalema.
Un tie nāca pie tā augstā priestera Hilķijas, un tiem deva to naudu, kas bija sanesta Dieva namā, ko leviti, tie sliekšņa sargi, bija sakrājuši no Manasus, no Efraīma un no visiem Israēla atlikušiem un no visas Jūda un Benjamina cilts un no Jeruzālemes iedzīvotājiem.
10 Haawi lakou ia mea iloko o ka lima o ka poe paahana, ka poe luna kiai i ka hale o Iehova, a na lakou i haawi ia mea i ka poe paahana, e hana ana iloko o ka hale o Iehova, e hooponopono a e hoomaikai hou i ka hale.
Un tie to deva tiem darba vedējiem rokā, kas pār Tā Kunga namu bija iecelti, un tie darba vedēji to deva tiem strādniekiem, kas pie Tā Kunga nama strādāja, to namu sataisīt un uzkopt.
11 Haawi no lakou na ka poe kalai, a me ka poe kukulu hale e kuai i na pohaku i kalaiia, a me na laau i kaola e kapili ai i na hale a na'lii o ka Iuda i wawahi ai.
Un tie to deva tiem amatniekiem un nama taisītājiem, pirkt izcirstus akmeņus un kokus sijām un baļķus tiem namiem, ko Jūda ķēniņi bija postā pametuši.
12 A hana pololei na kanaka i ka hana; a o ko lakou mau luna, oia Iahata, a me Obadia, na Levi, no na keiki hoi a Merari; a o Zekaria a me Mesulama no na keiki a Kohata, e hooikaika i ka hana; a o na Levi a pau i akamai i ka hoolea ana ma na mea kani.
Un tie vīri darīja savu darbu uzticīgi. Un viņu uzraugi bija Jakats un Obadija, leviti no Merarus bērniem, un Mešulams no Kehāta bērniem; tie to darbu uzraudzīja; un visi tie leviti mācēja spēlēt mūzikas rīkus,
13 A aia no lakou maluna o ka poe halihali ukana, a o ka poe kiai lakou maluna o ka poe a pau nana i hana, a i lawelawe hoi ma kela mea keia mea; a no na Levi ka poe kakauolelo, a me ka poe luna, a me ka poe kiaipuka.
Un bija pār nastu nesējiem un uzraugi pār visiem darba strādniekiem. Un citi leviti bija skrīveri un darba vedēji un vārtu sargi.
14 I ko lakou lawe ana iwaho i ke kala i laweia iloko o ka hale o Iehova, loaa iho la ia Hilikia ke kahuna ka buke kanawai o Iehova ma ka lima o Mose.
Un kad tie to naudu izņēma, kas bija sanesta Tā Kunga namā, tad priesteris Hilķija atrada Tā Kunga bauslības grāmatu, kas caur Mozu dota.
15 Olelo aku la o Hilikia, i aku la ia Sapana, ke kakauolelo, Ua loaa ia'u ka buke kanawai iloko o ka hale o Iehova; a haawi o Hilikia i ka buke ia Sapana.
Un Hilķija atbildēja un sacīja uz skrīveri Safanu: es esmu atradis to bauslības grāmatu Tā Kunga namā. Un Hilķija deva Safanam to grāmatu.
16 A lawe o Sapana i ka buke i ke alii, a hai aku ia ia i ka olelo, i aku la, O na mea a pau i kauohaia i kau poe kauwa, ke hana la no lakou.
Un Safans nesa to grāmatu ķēniņam un teica ķēniņam un sacīja: visu, ko tu saviem kalpiem pavēlējis, to tie dara.
17 A ua houluulu lakou i na kala i loaa'i iloko o ka hale o Iehova, a ua haawi lakou ia mea iloko o na lima o ka poe luna, a iloko o na lima o ka poe paahana.
Un tie izbēruši to naudu, kas Tā Kunga namā atrasta, un to devuši tiem darba vedējiem un strādniekiem.
18 Alaila, olelo aku la o Sapana ke kakauolelo i ke alii, i aku la, Ua haawi mai o Hilikia ke kahuna ia'u i kekahi buke; a heluhelu o Sapana maloko o ia mea imua o ke alo o ke alii.
Un skrīveris Safans ķēniņam teica un sacīja: priesteris Hilķija man ir devis grāmatu; un Safans no tās lasīja ķēniņam priekšā.
19 A lohe ae la ke alii i na olelo o ke kanawai, haehae iho la ia i kona kapa.
Kad nu ķēniņš dzirdēja tos bauslības vārdus, tad viņš saplēsa savas drēbes.
20 A kauoha ke alii ia Hilikia, a me Ahikama, ke keiki a Sapana, a me Abedona ke keiki a Mika, a me Sapana ke kakauolelo, a me Asaia kekahi kauwa a ke alii, i aku la,
Un ķēniņš pavēlēja Hilķijam un Aīkamam, Safana dēlam, un Abdonam, Mihas dēlam, un skrīverim Safanam, un Azajam, ķēniņa kalpam, un sacīja:
21 E hele oukou e ninau ia Iehova no'u, a no ke koena o ka Iseraela a me ka Iuda, no na olelo o ka buke i loaa iho nei; no ka mea, ua nui ka huhu o Iehova i niniuiia maluna o kakou, no ka mea, aole i malama ko kakou poe kupuna i ka olelo a Iehova, e hana e like me na mea a pau i kakauia iloko o keia buke.
Ejat, vaicājiet To Kungu par mani un par visiem atlikušiem iekš Israēla un Jūda, par šās grāmatas vārdiem, kas atrasta. Jo Tā Kunga bardzība ir liela, kas pret mums iedegusies, tāpēc ka mūsu tēvi nav turējuši Tā Kunga vārdu, nedz to darījuši, kas viss šai grāmatā rakstīts.
22 Alaila, hele o Hilikia, a me ka poe i waeia e ke alii, io Huleda la ke kaula wahine, ka wahine a Saluma ke keiki a Tikevata, ke keiki a Hasera ka mea malama kapa; (ua noho ia ma kela hapa o Ierusalema; ) a olelo aku la lakou ia ia e like me ia.
Tad Hilķija ar ķēniņa vīriem nogāja pie pravietes Uldas, Šaluma, Takeata dēla Azras dēla, tā drēbju sarga sievas, (tā dzīvoja Jeruzālemē otrā pusē, ) un to uz viņu runāja.
23 A i mai la oia ia lakou, Penei i olelo mai ai o Iehova ke Akua o ka Iseraela, E olelo aku oukou i ke kanaka nana oukou i hoouna mai io'u nei,
Un viņa uz tiem sacīja: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: sakāt tam vīram, kas jūs pie Manis sūtījis:
24 Penei i olelo mai ai o Iehova, Aia hoi, e lawe mai auanei au i ka ino maluna o keia wahi, a maluna o ko onei poe kanaka, i na mea hoopoino a pau i kakauia iloko o ka buke a lakou i heluhelu ai imua i ke alo o ke alii o ka Iuda.
Tā saka Tas Kungs: redzi, Es sūtīšu nelaimi šai vietai un viņas iedzīvotājiem, visus tos lāstus, kas tai grāmatā rakstīti, ko tie lasījuši Jūda ķēniņa priekšā;
25 No ka mea, ua haalele lakou ia'u, a ua kuni i ka mea ala i na akua e, i hoonaukiuki mni lakou ia'u ma na hana a pau a ko lakou mau lima; no ia mea, e nininiia auanei ko'u huhu maluna o keia wahi, aole hoi e pio ia.
Tāpēc ka tie Mani atstājuši un kvēpinājuši citiem dieviem, Mani kaitinādami ar visiem saviem roku darbiem, tad Mana bardzība pret šo vietu iedegsies un neizdzisīs.
26 A no ke alii o Iuda ka mea nana oukou i hoouna mai e ninau ia Iehova, e olelo aku oukou ia ia, Penei i olelo mai ai o Iehova ke Akua o ka Iseraela, no na olelo au i lohe ai;
Bet uz Jūda ķēniņu, kas jūs sūtījis, To Kungu vaicāt, jums tā būs sacīt: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs, par tiem vārdiem, ko tu esi dzirdējis.
27 No ka mea, he naau palupalu kou, a ua hoohaahaa oe ia oe iho imua i ke alo o ke Akua i kou lohe ana i kana olelo ku e i keia wahi, a i ko onei poe kanaka, a hoohaahaa oe ia oe iho imua o'u, a ua haehae i kou kapa me ka uwe ana imua o'u; nolaila, ua lohe no au ia oe, wahi a Iehova.
Tādēļ ka tava sirds ir mīksta palikusi un tu esi pazemojies Dieva priekšā, dzirdēdams Viņa vārdus pret šo vietu un viņas iedzīvotājiem, un esi pazemojies Manā priekšā un saplēsis savas drēbes un raudājis Manā priekšā, tad Es tevi esmu paklausījis, saka Tas Kungs.
28 Aia hoi, e hui au ia oe me kou poe kupuna, a e huiia'ku oe ma kou ilina me ka maluhia, aole e ike kou mau maka i ka ino a pau a'u e lawe mai ai maluna o keia wahi, a maluna o ko onei poe kanaka. A lawe lakou ia olelo i ke alii.
Redzi, Es tevi likšu pie taviem tēviem, un tu ar mieru tapsi glabāts savā kapā pie viņiem, un tavas acis neredzēs visu to ļaunumu, ko Es sūtīšu šai vietai un viņas iedzīvotājiem. Un tie ķēniņam atsacīja šos vārdus.
29 Alaila, hoouna aku la ke alii, a houluulu i na luna kahiko a pau o Iuda a me Ierusalema.
Tad ķēniņš sūtīja un sapulcināja visus Jūda un Jeruzālemes vecajus.
30 A pii aku la ke alii iloko o ka hale o Iehova, a me ka Iuda a pau, a me ko Ierusalema, a me ka poe kahuna, a me na Levi, a me na kanaka a pau, ka poe nui, a me ka poe liilii; a heluhelu oia iloko o ko lakou pepeiao i na olelo a pau o ka buke o ka berita, ka mea i loaa iloko o ka hale o Iehova.
Un ķēniņš gāja Tā Kunga namā līdz ar visiem Jūda vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem, un ar priesteriem un levitiem un visiem ļaudīm, lieliem un maziem, un priekš viņu ausīm tapa lasīti visi derības vārdi no tās grāmatas, kas bija atrasta Tā Kunga namā.
31 A ku ae la iluna ke alii ma kona awai, a hana i berita imua o Iehova, e hele mamuli o Iehova, e malama i kona kanawai, a me kana mau kauoha, a me kona kapu, me kona naau a pau, a me kona uhane a pau, e haua i na mea o ka borita, na mea i kakauia iloko o keia buke.
Un ķēniņš stāvēja savā vietā un derēja derību Tā Kunga priekšā, Tam Kungam pakaļ staigāt un no visas savas sirds un no visas savas dvēseles turēt Viņa baušļus un Viņa liecības un Viņa likumus un darīt tos derības vārdus, kas rakstīti šinī grāmatā.
32 A koi aku oia i ka poe a pau i noho ma Ierusalema, a me Beniamina e hana pela. A hana ko Ierusalema e like me ka borita a ke Akua, ke Akua o ko lakou poe kupuna.
Un viņš uzņēma tai derībā visus, kas Jeruzālemē un Benjaminā atradās, un Jeruzālemes iedzīvotāji darīja pēc Dieva, savu tēvu Dieva, derības.
33 A kiola o Iosia i na mea i hoopailuaia a pau mai na aina aku a pau, no ka poe mamo a Iseraela, a koi aku ia i na mea a pau ma Iseraela e hookauwa aku na Iehova ko lakou Akua. A i kona mau la a pau, aole lakou i haalele i ka hele ana mamuli o Iehova ke Akua o ko lakou poe kupuna.
Un Josija izdeldēja visas negantības no visām zemēm, kas Israēla bērniem piederēja, un darīja, ka visi, kas iekš Israēla atradās, kalpoja Tam Kungam, savam Dievam. Kamēr viņš dzīvoja, tie neatkāpās no Tā Kunga, savu tēvu Dieva.
