II Oihanaalii 33
1 HE umikumamalua na makahiki o Manase i kona wa i alii ai, a noho alii iho la ia i na makahiki he kanalimakumamalima ma Ierusalema.
Manasus bija divpadsmit gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja piecdesmit pieci gadus Jeruzālemē,
2 A hana ino ia imua o Iehova e like me na mea hoopailua o na lahuikanaka a Iehova i kipaku aku ai imua o ka Iseraela.
Un darīja, kas Tam Kungam nepatika, pēc to tautu negantībām, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdzinis.
3 Noho oia a kukulu hou iho la i na wahi kiekie a Hezekia kona makua i wawahi ai, a kukulu hoi i na kuahu no Baala, a hana i na kii no Asetarota, a kulou ilalo imua o ko ke aouli a pau, a hookauwa aku na ia mau mea.
Jo tas uztaisīja atkal kalnu altārus, ko viņa tēvs Hizkija bija nolauzījis, un uztaisīja altārus Baāliem un taisīja Ašeras un metās zemē priekš visa debess spēka un tiem kalpoja.
4 Kukulu no hoi ia i na kuahu iloko o ka hale o Iehova kahi a Iehova i olelo ai, Aia mau loa ko'u inoa ma Ierusalema.
Viņš taisīja altārus arī Tā Kunga namā, par ko Tas Kungs bija sacījis: Jeruzālemē lai ir mans vārds mūžīgi.
5 A kukulu ia i na kuahu no ko ke aouli a pau maloko o na pa elua o ka hale o Iehova.
Un visam debess spēkam viņš cēla altārus Tā Kunga nama abējos pagalmos.
6 A hoohele oia i kana mau keiki iwaena konu o ke ahi, ma ke awawa o ke keiki a Hinoma; a lilo oia i mea nana i ke ao, a i mea nana i na moo, a i mea kilo, a launa oia me na uhane ino a me na kupua; pela oia i hana ino nui aku ai imua o Iehova e hoonaukiuki aku ia ia.
Un viņš lika saviem dēliem caur uguni iet Ben-Inoma ielejā un zīlēja un vārdoja un būra un turēja zīlniekus un pūšļotājus; viņš darīja ļoti daudz, kas Tam Kungam nepatika, viņu kaitinādams.
7 A hoonoho ia i kii i kalaiia, ka mea ana i hana'i, iloko o ka hale o ke Akua, kahi a ke Akua i olelo mai ai ia Davida, a ia Solomona kana keiki, Iloko o keia hale, a ma Ierusalema, o kahi ia a'u i wae ai mawaena o na ohana a pau a Iseraela, a malaila au e waiho mau loa ai i ko'u inoa:
Arī elka tēlu, ko bija taisījis, viņš uzcēla Dieva namā, par ko Dievs uz Dāvidu un viņa dēlu Salamanu bija sacījis: šinī namā un Jeruzālemē, ko Es esmu izredzējis no visām Israēla ciltīm, Es Savu vārdu iecelšu mūžīgi.
8 Aole au e kipaku hou aku i na wawae o ka Iseraela mai ka aina aku a'u i hoonoho ai i ko oukou poe kupuna, ke malama lakou e hana i na mea a pau a'u i kauoha aku ai, a me ke kanawai a pau, a me na olelo kupaa, a me na oihana i haawiia mai ma ka lima o Mose.
Un Israēla kājai Es vairs nelikšu kustēt no tās zemes, ko Es jūsu tēviem esmu nolicis, ja tie visu turēs un darīs, ko Es tiem esmu pavēlējis, pēc visas bauslības un likumiem un tiesām caur Mozu.
9 Pela i alakai hewa aku ai o Manase i ka Iuda, a me ko Ierusalema e hana i ka hewa, i oi aku i ko na lahuikanaka a Iehova i luku ai imua o na mamo o ka Iseraela.
Tā Manasus Jūdu un Jeruzālemes iedzīvotājus vedināja uz ļaunu, ka tie niknāki darīja, nekā tie pagāni, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdeldējis.
10 Olelo mai o Iehova ia Manase a me kona poe kanaka; aole hoi lakou i hoolohe.
Un Tas Kungs gan runāja uz Manasu un uz viņa ļaudīm, bet tie neņēma vērā.
11 Alaila, alakai ku e mai la o Iehova i na luna o ka poe koa no ke alii o Asuria, a hoopaa lakou ia Manase i na lou, a hana paa ia ia i na kupee keleawe, a lawe aku ia ia i Babulona.
Tāpēc Tas Kungs tiem sūtīja Asīrijas ķēniņa kara virsniekus; tie gūstīja Manasu saitēm un to apcietināja ar divām vara ķēdēm un to noveda uz Bābeli.
12 A i kona popilikia, noi aku oia ia Iehova i kona Akua, a hoohaahaa nui ia ia iho imua i ke alo o ke Akua o kona poe kupuna.
Kad tas nu tā bija spaidos, tad tas pielūdza To Kungu, savu Dievu, un pazemojās ļoti priekš savu tēvu Dieva
13 A pule aku oia ia ia; a maliu mai no kela ia ia, a hoolohe mai oia i kona noi ana, a hoihoi hou ia ia i kona aupuni i Ierusalema. Alaila, ike o Manase o Iehova oia ke Akua.
Un lūdza Viņu. Un Viņš no tā ļāvās pielūgties un paklausīja viņa sirsnīgo lūgšanu un pārveda to atkal uz Jeruzālemi viņa valstībā. Tad Manasus atzina, ka Tas Kungs ir Dievs.
14 A mahope iho, uhau iho la ia i ka pa mawaho o ke kulanakauhale o Davida, ma ke komohana o Gihona, ma ke awawa kahi e komo ai iloko o ka puka-ia a puni o Opela, a hookiekie loa ia mea; hoonoho oia i na lunakoa iloko o na kulanakauhale o Iuda a pau i paa i ka pa.
Un pēc tam viņš uztaisīja Dāvida pilsētas āra mūri uz Ģiona pusi pret vakariem ielejā līdz tai vietai, kur ieiet pa Zivju vārtiem, un apkārt Ofelam, un to taisīja ļoti augstu, un ielika arīdzan kara virsniekus visās stiprās Jūda pilsētās.
15 A lawe aku oia i na akua e, a me ke kii mailoko aku o ka hale o Iehova, a me na kuahu ana i kukulu ai ma ka mauna o ka hale o Iehova, a ma Ierusalema; a hoolei aku oia ia mau mea mawaho o ke kulanakauhale.
Un viņš nopostīja tos svešos dievus un to elku no Tā Kunga nama, ar visiem altāriem, ko viņš bija uztaisījis Tā Kunga nama kalnā un Jeruzālemē un izmeta tos ārā no pilsētas.
16 A kukulu oia i ke kuahu no Iehova, a mohai ia maluna olaila i na mohai aloha, a me ka mohai hoomaikai aku, a kauoha ia i ka Iuda, e hookauwa na Iehova ke Akua o ka Iseraela.
Un viņš uzkopa Tā Kunga altāri un upurēja uz tā pateicības upurus un slavas upurus, un pavēlēja Jūda ļaudīm, kalpot Tam Kungam, Israēla Dievam.
17 Aka, mohai na kanaka ma na wahi kiekie, ia Iehova no nae ko lakou Akua.
Taču tie ļaudis vēl upurēja kalnos, bet Tam Kungam savam Dievam.
18 A o na mea i koe a Manase i hana'i, a me kana pule i kona Akua, a me na olelo a ka poe kaula i olelo mai ai ia ia, ma ka inoa o Iehova ke Akua o ka Iseraela, aia no ia mau mea ma na olelo no na'lii o Iseraela.
Un kas vēl par Manasu stāstāms, un viņa lūgšana uz savu Dievu un to redzētāju vārdi, kas uz viņu runājuši Tā Kunga, Israēla Dieva, vārdā, redzi, tas ir Israēla ķēniņu stāstos.
19 O kana pule a me ko ke Akua maliu ana mai ia ia, a me kona hewa a pau, a me kona lawehala, a me na wahi, kahi ana i kukulu ai i mau wahi kiekie, a me na kii no Asetarota, a me na kii e ae ana i hana'i mamua o kona hoohaahaaia'na; aia hoi ua kakauia ia mau mea ma na olelo a ka poe kaula.
Un viņa lūgšana un kā Dievs viņu paklausījis, arī visi viņa grēki un viņa pārkāpumi, un tās vietas, kur viņš uztaisījis elku altārus un uzcēlis Ašeras un elku tēlus, pirms tapa pazemots, tas rakstīts Kazaja stāstos.
20 A hiamoe o Manase me kona poe kupuna, a kanu lakou ia ia ma kona hale iho; a noho alii iho la o Amona kana keiki mahope ona.
Un Manasus aizmiga pie saviem tēviem, un to apraka viņa namā, un viņa dēls Amons palika par ķēniņu viņa vietā.
21 He iwakaluakumamalua makahiki o Amona i kona wa i noho alii ai, a noho alii iho la ia i elua makahiki ma Ierusalema.
Amons bija divdesmit divus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja divus gadus Jeruzālemē.
22 Hana ino ia imua o Iehova e like me ka mea a Manase a kona makuakane i hana'i. A mohai o Amona i na kii a pau a Manase a kona makuakane i hana'i, a hookauwa aku la na lakou.
Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, tā kā viņa tēvs Manasus bija darījis, un Amons upurēja visiem elku tēliem, ko viņa tēvs Manasus bija taisījis, un tiem kalpoja.
23 Aole hoi i hoohaahaa ia ia ia iho imua o Iehova e like me ka hoohaahaa ana o Manase o kona makuakane. Aka, o ua Amona nei, mahuahua mau no kona lawehala ana.
Bet viņš nepazemojās Tā Kunga priekšā, tā kā viņa tēvs Manasus bija pazemojies; bet šis Amons vairoja noziegumu.
24 A hui ku e mai la kana poe kauwa ia ia, a pepehi iho la ia ia iloko o kona hale.
Un viņa kalpi sacēlās pret viņu un to nokāva viņa namā.
25 Alaila, pepehi na kanaka o ka aina i ka poe i hui ku e i ke alii, ia Amona, a hooalii iho la na kanaka o ka aina ia Iosia kana keiki ma kona hakahaka.
Un tie zemes ļaudis nokāva visus, kas bija sacēlušies pret ķēniņu Amonu, un tie zemes ļaudis cēla Josiju, viņa dēlu, par ķēniņu viņa vietā.
