< II Oihanaalii 2 >

1 OLELO mai o Solomona e kukulu i hale no ka inoa o Iehova, a i hale hoi no kona aupuni.
Un Salamans nodomāja celt namu Tā Kunga vārdam un namu savai ķēniņa valdībai.
2 Helu iho la o Solomona i na kanaka he kanahiku tausani i poe amo, a me na kanaka he kanawalu tausani i poe kalai ma ke kuahiwi, a hoonoho oia i ekolu tausani kanaka a me na haneri eono i poe luna no lakou.
Un Salamans noskaitīja septiņdesmit tūkstoš vīrus pie nastu nešanas un astoņdesmit tūkstoš cirtējus uz kalniem un trīs tūkstoš sešsimt uzraugus pār viņiem.
3 Hoouna aku la o Solomona ia Hurama la ke alii o Turo, i aku la, E like me ka mea au i hana'i ia Davida i ko'u makuakane, i kou haawi ana ia ia i ka laau kedera i kukulu ia i hale nona e noho ai;
Un Salamans sūtīja pie Hirama, Tirus ķēniņa, un lika sacīt: kā tu esi darījis manam tēvam Dāvidam un tam sūtījis ciedru kokus, sev namu celt, kur dzīvot, -
4 Aia hoi, e kukulu ana au i hale no ka inoa o Iehova ko'u Akua, e hoolaa ia mea nona, e kuni aku i ka mea ala imua ona, a no ka berena hoike, a me ka mohaikuni i kakahiaka a i ke ahiahi, a i na Sabati, a me na mahina hou, a no na ahaaina o Iehova, ko makou Akua. He mea mau keia i ka Iseraela.
Redzi, es gribu namu celt Tā Kunga, sava Dieva, vārdam un Viņam to svētīt, Viņa priekšā kvēpināt ar saldām kvēpināmām zālēm un nolikt vienmēr priekšliekamas maizes un upurēt dedzināmos upurus ik rītu un ik vakaru, svētdienās un jaunos mēnešos un Tā Kunga, mūsu Dieva, augstos svētkos, kā Israēlim mūžīgi pienākas.
5 A o ka hale a'u e kukulu nei he hale nui ia, no ka mea, ua nui e aku ko makou Akua mamua o na akua a pau.
Un tas nams, ko es celšu, būs liels, jo mūsu Dievs ir lielāks nekā visi dievi.
6 Owai la hoi e hiki ke kukulu i hale nona? No ka mea, he uuku ia ia ka lani a me ka lani o na lani. Owai la hoi au i kukulu ai au i hale nona? a i mohai aku hoi i ka mohai imua ona?
Bet kam tad tik daudz spēka, Viņam namu celt? Jo debesis un visu debesu debesis nespēs Viņu saņemt; kas tad es esmu, ka varētu Viņam celt namu? Bet ka tik vien Viņa priekšā varētu kvēpināt.
7 Ano hoi, e hoouna mai oe io'u nei i kanaka akamai i ka hana ma ke gula, a me ke kala, a me ke keleawe, a me ka hao, a me ka lole makue, a me ka lole ulaula, a me ka lole uliuli; he mea ike i ke kalai i ka mea nani me ka poe akamai e noho pu ana me au ma Iuda, a ma Ierusalema, ka poe a Davida ko'u makua i hoomakaukau ai.
Un nu sūti man gudru vīru, kas māk izstrādāt zeltu un sudrabu un varu un dzelzi, purpuru, karmezīnu un zilumu, un kas prot strādāt izrakstītu darbu kopā ar tiem gudriem, kas pie manis iekš Jūda un Jeruzālemē, ko mans tēvs Dāvids gādājis.
8 E haawi mai oe ia'u i na laau kedera, a me ka paina, a me ke aleguma noloko mai o Lebanona, no ka mea, ua ike au he poe akamai kau poe kauwa i ke kalai ana i na laau o Lebanona; aia hoi, o ka'u poe kauwa me kau,
Sūti man arī ciedru kokus, priedes un algumim kokus no Lībanus; jo es zinu, ka tavi kalpi prot cirst Lībanus kokus. Un redzi, mani kalpi būs pie taviem,
9 I hoomakaukau lakou no'u i na laau he nui; no ka mea, o ka hale a'u e kukulu ai, he mea e kona nui.
Man sacirst kokus lielā vairumā; jo tas nams, ko es celšu, būs liels un apbrīnojams.
10 Aia hoi, e haawi aku au i kau poe kauwa, i ka poe kua laau, a me ka poe kalai laau, i na kora palaoa i hehiia, he iwakalua tausani, a me na kora bale he iwakalua tausani, a me na bato waina, he iwakalua tausani, a me na bato aila he iwakalua tausani.
Un redzi, taviem kalpiem, kas tos kokus cērt, es došu divdesmit tūkstoš koru samaltu kviešu un divdesmit tūkstoš koru miežu, un divdesmit tūkstoš batus vīna un divdesmit tūkstoš batus eļļas.
11 Olelo mai o Hurama, ke alii o Turo, ma ka palapala ana, a hoouka mai io Solomona la, peneiia, No ke aloha o Iehova i kona poe kanaka, hoolilo mai oia ia oe i alii no lakou.
Tad Hirams, Tirus ķēniņš, atbildēja caur grāmatām un sūtīja pie Salamana: tāpēc ka Tas Kungs Savus ļaudis mīļo, Viņš tevi licis pār tiem par ķēniņu.
12 Olelo mai hoi o Hurama, E hoomaikaiia o Iehova ke Akua o ka Iseraela, ka mea nana i hana ka lani a me ka honua, no kona haawi ana mai ia Davida i ke alii i keiki naauao, ike a akamai, i kukulu ia i hale no Iehova, a i hale hoi no kona aupuni.
Un Hirams sacīja: slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, kas radījis debesi un zemi, kas ķēniņam Dāvidam devis gudru, prātīgu un apdomīgu dēlu, kas namu uztaisīs Tam Kungam un namu savai ķēniņa valdībai.
13 Ano, hoouna aku au i ke kanaka naauao, a me ka ike, a me ke akamai, no Hurama ko'u makuakane.
Tad es nu sūtu gudru pratēju vīru, Huramu Abivu;
14 He keiki ia a kekahi wahine no na kaikamahine a Dana, a o kona makuakane he kanaka ia no Turo. Ua ike ia i ka hana ma ke gula, a me ke kala, a me ke keleawe, a me ka hao, a me na pohaku, a me na laau, a me ka lole makue, me ka lole uliuli, a me ka pulupulu a me ka lole ulaula, ka mea ike i ke kalai i na mea nani, a i ka noonoo i na mea hohonu i haawiia mai nana, me kau poe akamai, a me na kanaka akamai o kuu haku, o Davida, kou makuakane.
Viņa māte ir no Dana meitām, un viņa tēvs Tiriešu vīrs. Tas māk izstrādāt zeltu un sudrabu, varu, dzelzi, akmeņus, kokus, purpuru un zilumu un smalkas dzijas, audeklu un karmezīnu, un darīt visādu izrakstītu darbu, izdomāt visādas gudras lietas, ko tam liek, ar taviem gudriem un ar tava tēva, mana kunga, Dāvida, gudriem.
15 Ano, e haawi mai oe na kau mau kauwa, i ka palaoa, a me ka bale a me ka aila, a me ka waina, i ka mea a kuu haku i olelo mai ai.
Tad nu lai sūta taviem kalpiem tos kviešus un miežus un eļļu un vīnu, ko mans kungs minējis.
16 A e kalai makou i na laau mawaena o Lebanona e like me kou makemake, a e hoauia'ku ia iou la ma na holopapa a hiki i ke awa o lopa, a nau no e lawe aku ia i Ierusalema.
Tad mēs cirtīsim Lībanus kokus, cik tev vajag un pie tevis novedīsim ar plostiem pār jūru uz Joppi, tad tu tos varēsi likt vest uz Jeruzālemi.
17 A helu o Solomona i na kanaka malihini a pau loa ma ka aina o Iseraela, e like me ka helu ana a Davida a kona makuakane i helu ai; a ua loaa ia ia hookahi haneri a me kanalima tausani, a me na tausani ekolu, a me na haneri eono.
Un Salamans skaitīja visus svešiniekus Israēla zemē, pēc tās skaitīšanas, kā viņa tēvs Dāvids tos bija skaitījis, un tur atradās simt piecdesmit trīs tūkstoši seši simti.
18 A hoonoho iho ia i kanahiku tausani i poe amo, a i kanawalu tausani i poe kalai ma ka mauna, a i ekolu tausani, a me na haneri eono i poe luna e haawi i ka hana na ka poe kanaka.
Un viņš no tiem ņēma septiņdesmit tūkstoš nastu nesējus un astoņdesmit tūkstoš cirtējus uz kalniem un trīs tūkstoš sešsimt uzraugus, ļaudis dzīt pie darba.

< II Oihanaalii 2 >