I Samuela 17
1 HOAKOAKOA ae la ko Pilisetia i ko lakou poe kaua e kaua mai, a ua houluuluia lakou ma Soko, no Iuda, a hoomoana iho la mawaena o Soko a me Azeka, ma Epesa-damima.
Un Fīlisti sapulcināja savu spēku uz karu un sapulcējās iekš Sohus, vienā Jūda cilts pilsētā un apmeta savu lēģeri starp Sohu un Azeku Eses-Damimā.
2 A akoakoa o Saula a me na kanaka o ka Iseraela, a hoomoana iho la ma ke awawa o Ela, a hooponopono i ke kaua e ku e i ko Pilisetia.
Bet Sauls un Israēla vīri sapulcējās un apmetās ozolu ielejā un taisījās karot pret Fīlistiem.
3 Ku ae la ko Pilisetia maluna o ka puu ma kekahi aoao, a ku ae la hoi ka Iseraela maluna o ka puu ma kekahi aoao: a o ke awawa iwaena o lakou.
Un Fīlisti stāvēja uz kalna viņā pusē, un Israēla ļaudis stāvēja uz kalna šai pusē, un ieleja bija viņu starpā.
4 A puka mai la kekahi kanaka koa no ka poe o ko Pilisetia, o Golia kona inoa no Gata, o kona kiekie hookahi ia anana a me na kapuwai eha.
Tad viens stiprinieks izgāja no Fīlistu lēģera, ar vārdu Goliats no Gatas; viņa garums bija sešas olektis un viens sprīdis.
5 A he mahiole keleawe ma kona poo, a he pale umauma unahe kona, a o ke kaumaha o ia pale umauma, elima tausani sekela keleawe.
Un tam bija vara cepure uz galvas un tam bija zvīņainas krūšu-bruņas un, tas krūšu bruņu svars bija pieci tūkstoši sēķeļu vara,
6 A he mau pale keleawe ma kona wawae, a he pale keleawe mawaena o kona mau poohiwi.
Un lielu bruņas no vara ap lieliem, un vara šķēps uz pleciem.
7 A o ke au o kana ihe, ua like ia me ka laau o ka mea hana lole, a o ka pahi o kana ihe, he aono haneri sekela hao, ma ke kaupaona: a hele kekahi kanaka imua ona e hali ana i ka pale kaua.
Un viņa šķēpa kāts bija kā riestava un viņa šķēpa asmens bija no sešsimt sēķeliem dzelzs, un tas bruņu nesējs gāja viņa priekšā.
8 Ku ae la ia a kahea mai la i ka poe kaua o ka Iseraela, i mai la ia lakou, No ke aha la oukou i hele mai ai e hooponopono i ke kaua? Aole anei wau he Pilisetia, a o oukou he poe kauwa na Saula? e wae oukou i kekahi kanaka no oukou, a e iho mai ia io'u nei.
Šis nu stāvēja un sauca uz Israēla pulkiem un uz tiem sacīja: kāpēc jūs gribat iziet un stāties uz karu? Vai es neesmu Fīlists un jūs Saula kalpi? Izmeklējiet no sevis vienu, kas pie manis nāk lejā.
9 Ina e hiki ia ia ke kaua pu me au, a make au ia ia, alaila e lilo makou i kauwa na oukou; aka, i lanakila au maluna ona, a make ia ia'u, alaila e lilo oukou i kauwa na makou, a e hookauwa mai oukou na makou.
Ja tas ar mani varēs kauties un mani nokaus, tad mēs jums gribam būt par kalpiem, bet ja es viņu pārvaru un viņu kauju, tad jūs būsiet mums par kalpiem un mums kalposiet.
10 I mai la ua kanaka la no ko Pilisetia, Ke aa aku nei au i ka poe kaua o ka Iseraela i keia la; e ho mai oukou i kekahi kanaka i hoa kaua no'u.
Un tas Fīlists sacīja: es šodien Israēla pulkus esmu lamājis; dodiet man vienu vīru, ka mēs viens ar otru cīkstamies.
11 A lohe ae la o Saula a me ka Iseraela a pau i ka olelo a ke kanaka no ko Pilisetia, weliweli lakou, a makau loa iho la.
Kad nu Sauls un viss Israēls šos Fīlista vārdus dzirdēja, tad tie iztrūcinājās un bijās ļoti. -
12 A o Davida, oia ke keiki a ua kanaka la no Eperata no Betelehema o Iuda, o Iese kona inoa; a ewalu ana keiki: a i ka wa ia Saula, ua elemakule ia iwaena o kanaka.
Dāvids nu bija dēls tam Efratiešam no Jūda Bētlemes, ar vārdu Isajus; tam bija astoņi dēli, un Saula laikā tas jau bija vecs vīrs, jau labi gados.
13 A o na keiki mua ekolu a Iese hele lakou mamuli o Saula i ke kaua: a o ka inoa o na keiki ekolu i hele i ke kaua, o Eliaba ka hanau mua, a mahope mai ona, o Abinadaba, a o Sama ke kolu.
Un Isajus trīs vecākie dēli bija karā gājuši Saulam līdz, un viņa triju dēlu vārdi, kas karā gāja, bija: Elijabs, tas pirmdzimtais, un viņa otrais, Abinadabs, un tas trešais Šamus.
14 A o Davida ka pokii: a hahai aku la na keiki mua ekolu mahope o Saula.
Un Dāvids bija tas jaunākais; un tie trīs vecākie Saulam bija gājuši līdz.
15 Aka, o Davida, hele aku la ia a hoi hou ae mai o Saula mai e malama i na hipa o kona makuakane ma Betelehema.
Bet Dāvids gāja un nāca no Saula, sava tēva avis ganīt Bētlemē.
16 A hookokoke mai no ua kanaka Pilisetia la i kakahiaka a me ke ahiahi, a hoike mai ia ia iho i na la he kanaha.
Bet tas Fīlists izgāja rītos un vakaros un rādījās tur četrdesmit dienas.
17 I aku la o Iese ia Davida i kana keiki, Ano e lawe aku oe na kou mau hoahanau i hookahi epa o keia ai i pulehuia, a i keia mau pai palaoa he umi, a e holo i kou mau hoahanau ma kahi i hoomoana'i i ke kaua.
Tad Isajus sacīja uz savu dēlu Dāvidu: ņem jel priekš saviem brāļiem vienu ēfu no šīm ceptām vārpām un šās desmit maizes un steidzies lēģerī pie saviem brāļiem.
18 A e lawe oe i keia mau pai waiupaa he umi na ka lunatausani, a e ike oe i ka pono o kou mau hoahanau, a e lawe mai i ko lakou mea hooiaio.
Bet šos desmit sierus nones tam virsniekam par tūkstoš, un apmeklē savus brāļus, kā tiem klājās, un ņem vienu zīmi no tiem.
19 A o Saula, o lakou, a me na kanaka a pau o ka Iseraela, aia no ma ke awawa o Ela, e kaua ana i ko Pilisetia.
Bet Sauls un šie un visi Israēla vīri bija ozolu ielejā, ar Fīlistiem karodami.
20 Ala ae la o Davida i kakahiaka nui, a waiho i na hipa me ke kahu, a lawe ae la a hele aku e like me ka Iese i kauoha mai ai ia ia; a hiki aku ia ma kahi o na kaa, a e hele ana ka poe koa i ke kaua, a uwo lakou i ke kaua.
Tad Dāvids cēlās agri un atstāja avis pie gana un ņēma (tās lietas) un nogāja, kā Isajus viņam bija pavēlējis, un nāca pie tiem savestiem lēģera ratiem, un tas karaspēks izgāja uz kaušanos un sacēla kara troksni.
21 A ua hoouka aku ka Iseraela a me ko Pilisetia i ke kaua, o kekahi kaua ma ke alo o kekahi kaua.
Un Israēlieši un Fīlisti nostājās uz kaušanos, pulks pret pulku.
22 A waiho aku la o Davida i na mea mai ona aku la ma ka lima o ka mea malama ia mea, a holo aku la i ke kaua, a hele e ninau i ka pono o kona mau hoahanau.
Tad Dāvids nolika tos traukus pie tā rīku sarga un skrēja pie tiem karapulkiem un nāca un apsveicināja savus brāļus.
23 Ia ia i kamailio ai me lakou, aia hoi, pii mai la ua kanaka koa la, no ko Pilisetia, o Golia kona inoa no Gata, mai ka poe kaua o ko Pilisetia mai, a olelo mai e like me kela olelo: a lohe o Davida.
Kad nu viņš vēl ar tiem runāja, redzi, tad nāca tas stiprinieks, vārdā Goliats, tas Fīlists no Gatas, no Fīlistu karapulkiem un runāja tos pašus vārdus, un Dāvids to dzirdēja.
24 A o na kanaka a pau o ka Iseraela, a ike aku la lakou ia ia, holo lakou mai kona maka aku, a makau nui iho la.
Bet visi Israēla vīri, kad tie šo vīru redzēja, tad tie priekš viņa bēga un bijās ļoti.
25 I mai la na kanaka o ka Iseraela, Ua ike anei oukou ia kanaka i pii mai ai? no ka mea, ua pii mai ia e aa i ka Iseraela: a o ke kanaka e pepehi ia ia, e hoolako mai ke alii ia ia i ka waiwai nui, a e haawi mai hoi i kana kaikamahine nana, a e hookaawale ae ia i ka hale o kona makuakane iwaena o ka Iseraela, aole e hookupu.
Un Israēla vīri sacīja: vai jūs to vīru esat redzējuši, kas te nāk? Viņš nāk Israēli lamāt. Un notiks, to vīru, kas šo kaus, ķēniņš darīs ļoti bagātu un tam dos savu meitu par sievu un atlaidīs viņa tēva namam nodošanas iekš Israēla.
26 Olelo aku la o Davida i na kanaka e ku pu ana me ia, i aku la, Heaha ka mea e hanaia mai ai i ke kanaka, nana e pepehi keia kanaka Pilisetia, a e lawe aku i ka hoino mai ka Iseraela aku? owai la keia Pilisetia i okipoepoe ole ia, i aa mai ai ia i ka poe kaua o ke Akua ola?
Tad Dāvids runāja uz tiem vīriem, kas pie viņa stāvēja, un sacīja: kas tam vīram būs, kas šo Fīlistu kaus un novērsīs kaunu no Israēla? Jo kas viņš tāds, tas Fīlists, tas neapgraizītais, ka tas tā dzīvā Dieva karapulkus lamā?
27 Olelo mai la na kanaka ia ia peneia, i mai la, Pela no e hanaia mai ai i ke kanaka, nana ia e pepehi.
Tad tie ļaudis viņam teica tos pašus vārdus un sacīja: tā un tā tam vīram darīs, kas viņu nokaus.
28 A lohe ae la o Eliaba kona kaikuaana i kana olelo ana'ku i na kanaka; a ua hoaia ka inaina o Eliaba ia Davida, i aku la, No ke aha la oe i hele mai ia nei? me wai la oe i waiho ai i hela poe hipa uuku ma ka waonahele? Ua ike au i kou haaheo, a me ka hewa o kou naau; no ka mea, ua hele mai oe e ike i ke kaua.
Bet Elijabs, viņa vecākais brālis, viņu dzirdēja ar tiem vīriem runājam, un Elijabs apskaitās par Dāvidu un sacīja: kāpēc tad tu esi atnācis? Un pie kā tu to mazo avju pulciņu tuksnesī esi pametis? Es gan zinu tavu lielību un tavu sirds blēdību, jo tu esi nācis kaušanos redzēt.
29 I aku la o Davida, Heaha ka'u i hana'i ano? Aole anei he kumu?
Tad Dāvids sacīja: ko tad nu es esmu darījis? Vai man nav brīvi runāt?
30 Huli ae la ia mai ona aku la i kekahi e ae, a olelo aku la e like me kela olelo; a i mai la na kanaka e like me mamua.
Un viņš griezās no tā pie cita un sacīja tos pašus vārdus. Un tie ļaudis tam atbildēja tā kā papriekš.
31 A loheia na olelo a Davida i olelo ai, hai aku la lakou imua o Saula; a kii aku la oia ia ia.
Kad nu šie vārdi tapa dzirdēti, ko Dāvids runāja, un Saulam tapa sacīti, tad viņš to lika atvest.
32 I aku la o Davida ia Saula, Mai hookaumahaia ka naau o kekahi kanaka nona; e hele no kau kauwa e kaua pu me ua kanaka Pilisetia la.
Un Dāvids sacīja uz Saulu: lai nevienam sirds nezūd viņa pēc. Tavs kalps noies un kausies ar šo Fīlistu.
33 I mai la o Saula ia Davida, Aole e hiki ia oe ke hele ku e i keia kanaka Pilisetia, e kaua pu me ia: no ka mea, he opiopio oe, aka oia, he kanaka koa ia mai kona wa opiopio mai.
Bet Sauls sacīja uz Dāvidu: tu nevari noiet pret šo Fīlistu, ar viņu kauties. Jo tu esi zēns un viņš ir karavīrs no savas jaunības.
34 I aku la o Davida ia Saula, Ua malama kau kauwa i na hipa o kona makuakane, a hele mai la ka liona, a me ka bea, a lawe aku i kekahi keikihipa no ka poe hipa.
Tad Dāvids sacīja uz Saulu: tavs kalps ganīja sava tēva avis, tad nāca lauva un lācis un nonesa avi no ganāmā pulka.
35 Hahai aku la au ia ia, a pepehi ia ia, a hoopakele ia mea mai kona waha mai; a i kona ku e mai ia'u, lalau aku la au i kona umiumi, a pepehi iho la ia ia, a make ia ia'u.
Un es tam dzinos pakaļ un to kāvu un izpestīju (to avi) no viņa rīkles. Kad viņš nu pret mani cēlās, tad es viņu grābu pie bārdas un to situ un nokāvu.
36 A o ka liona a me ka bea, ua make laua a elua i kau kauwa: a o keia Pilisetia okipoepoe ole ia, e like auanei ia me kekahi o laua, no kona aa ana i ka poe kaua o ke Akua ola.
Tavs kalps ir gan lauvu, gan lāci nokāvis; tāpat būs šis neapgraizītais Fīlists, tā kā viens no tiem; jo viņš tā dzīvā Dieva karapulkus ir lamājis.
37 I aku la hoi o Davida, O Iehova, ka mea nana au i hoopakele mai ka wawae aku o ka liona, a mai ka wawae aku o ka bea, nana no au e hoopakele mai ka lima aku o keia kanaka Pilisetia. I mai la o Saula ia Davida, O hele, o Iehova pu kekahi me oe.
Un Dāvids sacīja: Tas Kungs, kas mani pestījis no lauvas un no lāča, mani arī atpestīs no šā Fīlista rokas.
38 Hoaahu aku la o Saula ia Davida i kona aahu kaua, a kau aku la i ka mahiole keleawe ma kona poo, a hookomo ia ia i ka puliki koa.
Tad Sauls sacīja uz Dāvidu: ej tad, lai Tas Kungs tev palīdz. Un Sauls apģērba Dāvidu ar savām paša drēbēm un lika vara cepuri uz viņa galvu un to apģērba ar krūšu bruņām.
39 Kaei iho la o Davida i kana pahikaua maluna o na mea kaua, a manao iho la e hele; aka, no ka hoao ole ia, i aku la o Davida ia Saula, Aole au e hiki ke hele me keia mau mea; no ka mea, aole au i hoao. Kala ae la o Davida ia mau mea mai ona aku la.
Un Dāvids apjoza viņa zobenu pār savām drēbēm un sāka staigāt, jo viņš vēl to nebija ieradis. Un Dāvids sacīja uz Saulu: tā es nevaru iet, jo es to vēl neesmu ieradis. Un Dāvids to nolika no sevis nost.
40 Lawe aku la ia i kona kookoo ma kona lima, ohi iho la ia i na ala elima no ke kahawai, a hahao iloko o ke kieko kahuhipa nona, a iloko o ka aa; a ma kona lima kana maa: a hookokoke aku la ia i ke kanaka Pilisetia.
Un viņš ņēma savu zizli rokā un izlasījās piecus gludus oļus no upes un tās lika tai gana tarbā, kas viņam bija, proti tai kulē, un viņa linga bija viņa rokā. Tā tas gāja tam Fīlistam pretī.
41 A hele mai ke kanaka Pilisetia, a hookokoke mai ia Davida, a imua ona ke kanaka nana i hali ka palekaua.
Un tas Fīlists nāca Dāvidam arvien tuvāk, un viņa bruņu nesējs viņa priekšā.
42 Nana ae la ke kanaka Pilisetia, a ike mai la ia Davida, hoowahawaha mai la ia ia; no ka mea, he opiopio oia, a he ehu, a maikai ke nana aku.
Kad nu tas Fīlists skatījās un Dāvidu redzēja, tad viņš to izsmēja, jo tas bija jauneklis sarkaniem vaigiem un skaistu ģīmi.
43 I mai la ke kanaka Pilisetia ia Davida, He ilio anei wau, i hele mai oe io'u nei me ke kookoo? A hoino mai la ke kanaka Pilisetia ia Davida ma kona mau akua.
Un tas Fīlists sacīja uz Dāvidu: vai es esmu suns, ka tu ar koku pie manis nāci? Un tas Fīlists lādēja Dāvidu pie saviem dieviem.
44 I mai la ka Pilisetia ia Davida, E hele mai io'u nei, a e haawi aku au i kou io i na manu o ka lewa, a me na holoholona o ke kula.
Un tas Fīlists sacīja uz Dāvidu: nāc šurp pie manis, es tavu miesu došu putniem apakš debess un zvēriem laukā.
45 I aku la o Davida i ka Pilisetia, Ke hele mai la oe io'u nei me ka pahikaua, a me ka ihe, a me ka palekaua: aka owau, ke hele aku nei au iou la ma ka inoa o Iehova o na kaua, ke Akua o ko Iseraela poe kaua au i aa mai ai.
Bet Dāvids sacīja uz to Fīlistu: tu nāci pie manis ar zobenu un šķēpu un priekšturamām bruņām, bet es nāku pie tevis Tā Kunga Cebaot vārdā, kas ir Israēla karapulku Dievs, ko tu esi zaimojis.
46 I keia la, e haawi mai o Iehova ia oe iloko o kuu lima, a e pepehi aku au ia oe, a e lawe aku au i kou poo mai ou aku la; a e haawi aku au i keia la i na kupapau o ko Pilisetia poe kaua na na manu o ka lewa, a na na holoholona o ka honua; i ike ai ko ka honua a pau, he Akua no iloko o ka Iseraela.
Šodien Tas Kungs tevi dos manā rokā, ka es tevi nokauju un tavu galvu no tevis atņemu un Fīlistu lēģera maitas dodu putniem apakš debess un zvēriem virs zemes, un visa pasaule atzīs, ka Israēlim ir Dievs.
47 A e ike keia ahakanaka a pau, aole e hoola mai o Iehova me ka pahikaua, a me ka ihe: no ka mea, no Iehova ke kaua, a e haawi mai oia ia oe iloko o ko makou lima.
Un visi šie pulki atzīs, ka Tas Kungs neizglābj ar zobenu un šķēpu: jo tas karš pieder Tam Kungam, Tas jūs dos mūsu rokā.
48 A i ka wa i ku ae ke kanaka Pilisetia, a hele, a hookokoke e halawai me Davida, lalelale iho la o Davida, a holo aku la i ka poe kaua e halawai me ua kanaka Pilisetia la.
Un notikās, kad nu tas Fīlists cēlās un nāca un Dāvidam tuvojās, tad Dāvids steidzās un skrēja uz tiem karapulkiem, tam Fīlistam pretī.
49 A hou iho la o Davida i kona lima iloko o ka aa, a lawe mai i kekahi ala, a maa aku la, a pa aku la i ka lae o ka Pilisetia, a komo iho la ka ala iloko o kona lae, haule iho la ia ma ka honua ilalo ke alo.
Un Dāvids bāza roku tarbā un izņēma vienu oli un meta ar lingu un iesvieda tam Fīlistam pašā pierē, tā ka tas akmens viņa pierē ieskrēja, un tas krita uz savu vaigu pie zemes.
50 A lanakila o Davida maluna o ka Pilisetia me ka maa a me ka ala, a pepehi aku la i ka Pilisetia, a make ia; aole nae he pahikaua ma ka lima o Davida.
Tā Dāvids pārvarēja to Fīlistu ar lingu un ar oli, un kāva to Fīlistu un to nokāva, bet Dāvidam zobena nebija rokā.
51 A holo aku la o Davida, a ku maluna o ke kanaka Pilisetia, a lalau iho i kana pahikaua, a unuhi ae mai loko mai o kona wahi, a pepehi iho la, a oki aku la i kona poo me ia. A ike ae la ko Pilisetia poe, ua make ko lakou kanaka koa, auhee lakou.
Tad Dāvids pieskrēja un piestājās pie tā Fīlista un ņēma viņa zobenu un to izvilka no makstīm un to nokāva un tam ar to nocirta galvu. Kad nu Fīlisti redzēja, ka viņu varenais bija miris, tad tie bēga.
52 Ku ae la na kanaka o ka Iseraela a me ka Iuda, hooho aku la, a alualu i ko Pilisetia, a hiki ma ke awawa, a ma na ipuka o Ekerona: a haule iho la na mea eha o na Pilisetia ma ke ala o Saaraima, a hiki i Gata a me Ekerona.
Un Israēla un Jūda vīri cēlās un gavilēja un dzinās Fīlistiem pakaļ, kamēr nāk tai ielejā un līdz pašiem Ekronas vārtiem; un Fīlistu nokautie krita uz Zaārim ceļa un līdz Gatai un līdz Ekronai.
53 A hoi aku la na mamo a Iseraela mai ke alualu ana i ko Pilisetia, a hao ae la i na halelewa o lakou.
Un Israēla bērni griezās atpakaļ no Fīlistu dzīšanas un aplaupīja viņu lēģeri.
54 Lawe o Davida i ke poo o ke kanaka Pilisetia, a hali aku la ia mea ma Ierusalema, a waiho aku la ia i kana mea kaua ma kona halelewa.
Un Dāvids ņēma tā Fīlista galvu un to nonesa uz Jeruzālemi, bet viņa bruņas viņš nolika savā teltī.
55 A ike aku la o Saula i ko Davida hele ana e halawai me ke kanaka Pilisetia, ninau aku la oia ia Abenera, i ka luna o ke kaua, E Abenera e, he keiki nawai keia kanaka opiopio? I mai la o Abenera, Ma ke ola o kou uhane, e ke alii, aole au i ike.
Bet kad Sauls redzēja Dāvidu izejam pret to Fīlistu, tad tas uz Abneru, to kara lielkungu, sacīja: kam dēls ir šis jauneklis, Abner? Tad Abners sacīja: tik tiešām kā tava dvēsele dzīvo, ķēniņ, to es nezinu.
56 I aku la ke alii, E ninau aku oe i ka mea nana keia kanaka opiopio.
Tad ķēniņš sacīja: vaicā jel, kam dēls šis jauneklis ir?
57 A i ko Davida hoi ana, mai ka pepehi ana i ke kanaka no ko Pilisetia, lawe aku la o Abenera ia ia, a alakai aku la ia ia imua o Saula, me ke poo o ke kanaka Pilisetia ma kona lima.
Kad nu Dāvids atpakaļ griezās no tā Fīlista kaušanas, tad Abners viņu ņēma un veda Saula priekšā, un tā Fīlista galva bija viņa rokā.
58 Ninau aku la o Saula, E ke kanaka opiopio, he keiki oe nawai? I mai la o Davida, He keiki au na kau kauwa, na Iese no Betelehema.
Un Sauls uz to sacīja: kam dēls tu esi, puisi? Dāvids sacīja: tava kalpa Isajus, tā Bētlemieša, dēls.
