I Na Lii 22
1 NOHO kuikahi ae la lakou i na makahiki ekolu, aohe kaua iwaena o Suria a me ka Iseraela.
Un trīs gadus tiem bija miers un kara nebija starp Sīriešiem un Israēli.
2 Eia hoi kekahi, i ke kolu o ka makahiki, iho ae la o Iehosapata ke alii o Iuda i ke alii o ka Iseraela.
Bet trešā gadā Jehošafats, Jūda ķēniņš, nogāja pie Israēla ķēniņa.
3 Olelo mai ke alii o Iseraela i kana poe kauwa, Ua ike anei oukou, no kakou o Ramotagileada, a noho malie kakou, aole lawe mai mai loko mai o ka lima o ke alii o Suria?
Un Israēla ķēniņš sacīja uz saviem kalpiem: vai jūs nezināt, ka Rāmota Gileādā pieder mums, un mēs esam klusu un viņu neņemam no Sīriešu ķēniņa rokas?
4 I mai la hoi oia ia Iehosapata, E hele anei oe me au i ke kaua ia Ramotagileada? I aku la hoi o Iehosapata i ke alii o Iseraela, Ua like no wau me oe, a me ko'u poe kanaka me kou poe kanaka, a me ko'u poe lio, me kou poe lio.
Un viņš sacīja uz Jehošafatu: vai tu ar mani gribi iet karā pret Rāmotu Gileādā? Un Jehošafats sacīja uz Israēla ķēniņu: es būšu kā tu, un mani ļaudis kā tavi ļaudis, un mani zirgi kā tavi zirgi.
5 Olelo aku la hoi o Iehosapata i ko alii o Iseraela, Ke noi aku nei au e ninau oe i keia la ma ka olelo a Iehova.
Un Jehošafats sacīja uz Israēla ķēniņu: vaicā jel šodien Tā Kunga vārdu.
6 Alaila houluulu ae la ke alii o Iseraela i na kaula, eha haneri kanaka paha, ninau aku la ia lakou, E pii anei au i Ramotagileada e kaua, aole paha, ea? Hai mai la hoi lakou, E pii, no ka mea, e haawi mai no ka Haku ia ia iloko o ka lima o ke alii.
Un Israēla ķēniņš sapulcināja tos praviešus, četrsimt vīrus, un sacīja uz tiem: vai man būs iet karā uz Rāmotu Gileādā, jeb vai man no tam būs atstāties? Un tie sacīja: celies, jo Tas Kungs viņu dos ķēniņa rokā.
7 Ninau aku la o Iehosapata, Aohe anei he kaula e ae a Iehova maanei, e hiki ia kaua ke ninau ia ia?
Bet Jehošafats sacīja: vai še nav vēl kāds no Tā Kunga praviešiem, ka mēs to varētu vaicāt?
8 Hai mai la ke alii o Iseraela ia Iehosapata, Hookahi kanaka i koe, o Mikaia ke kiekie a Imela, e hiki ia kaua ke ninau ia Iehova ma o na la; aka, ke hoowahawaha aku nei au ia ia, no ka mea, aole ia i wanana mai i ka maikai no'u, i ka ino wale no. I aku la o Iehosapata, Mai olelo mai ke alii pela.
Un Israēla ķēniņš sacīja uz Jehošafatu: vēl ir gan viens vīrs, caur ko To Kungu var vaicāt, bet es viņu ienīstu, jo tas man nesludina labu, bet ļaunu vien, Miha, Jemlas dēls. Un Jehošafats sacīja: lai ķēniņš tā nerunā.
9 Alaila kahea aku la ke alii o Iseraela i kekahi luna, i aku la, E hoolalelale mai ia Mikaia ke keiki a Imela.
Tad Israēla ķēniņš aicināja vienu sulaini un sacīja: atved drīz Mihu, Jemlas dēlu.
10 Noho iho la ke alii o Iseraela, a me Iehosapata ke alii o Iuda, kela a me keia ma kona nohoalii iho, ua komo laua i ko laua mau kapa alii, ma kahi akea ma ke komo ana ma ka ipuka o Samaria; a wanana ae la ka poe kaula a pau imua o laua.
Un Israēla ķēniņš un Jehošafats, Jūda ķēniņš, sēdēja ikkatrs savā krēslā savās drēbēs ģērbušies tai pagalmā, kur ieiet pa Samarijas vārtiem, un visi pravieši sludināja viņu priekšā.
11 Hana iho la o Zedekia ke keiki a Kenaana i mau kiwi hao nona iho: i mai la hoi ia. Me neia mau mea e pahu aku ai oe i ko Suria, a pau ae lakou.
Un Cedeķija, Kenaānas dēls, taisīja sev dzelzs ragus un sacīja: tā saka Tas Kungs: ar šiem tu badīsi Sīriešus, kamēr tos izdeldēsi.
12 Pela i wanana ai ka poe kaula a pau, i ka i ana mai, E pii i Ramotagileada, a e pomaikai; no ka mea, e haawi mai no Iehova iloko o ka lima o ke alii.
Un visi pravieši sludināja tā sacīdami: celies pret Rāmotu Gileādā, jums būs laba laime, jo Tas Kungs viņu dos ķēniņa rokā.
13 A o ka luna i hele e kahea ia Mikaia, olelo aku la oia ia ia, i aku la, Aia hoi, o na olelo a ka poe kaula, he maikai i ke alii me ka waha hookahi; a ke noi aku nei au, e like kau olelo me ka olelo a kekahi o lakou, e olelo hoi oe ma ka maikai.
Un tas vēstnesis, kas bija gājis pēc Miha, uz to runāja un sacīja: redzi jel, tie pravieši runā vienā mutē labu ķēniņam, lai jel tavs vārds tāpat ir kā viņu vārds, un runā labu.
14 I mai la hoi o Mikaia, Ma ke ola ana o Iehova, o ka Iehova i olelo mai ai ia'u, oia ka'u e hai aku ai.
Bet Miha sacīja: tik tiešām kā Tas Kungs dzīvs, ko Tas Kungs uz mani sacīs, to es runāšu.
15 Hele mai la oia i ke alii. A ninau aku la ke alii ia ia, E Mikaia, e pii ku e anei makou i Ramotagileada e kaua aku, aole paha ia? I mai la oia ia ia, E pii a e pomaikai; no ka mea, e haawi mai no o Iehova iloko o ka lima o ke alii.
Un kad viņš nāca ķēniņa priekšā, tad ķēniņš uz viņu sacīja: Miha, vai mums būs iet karā pret Rāmotu Gileādā, jeb vai mums no tam būs atstāties? Un tas uz viņu sacīja: celies, tev izdosies, jo Tas Kungs viņu dos ķēniņa rokā.
16 Olelo hou aku la ke alii ia ia, Ehia auanei ko'u mau manawa e kauoha aku ai ia oe e hai mai i ka mea pololei wale no ma ka inoa o Iehova?
Tad ķēniņš uz viņu sacīja: cik reiz man tev būs piekodināt, cita nekā man nesacīt kā taisnību Tā Kunga Vārdā?
17 I mai la hoi oia, Ua ike au i ka Iseraela e hele liilii ana maluna o na puu, e like me na hipa kahu ole: a olelo mai la Iehova, Aole o lakou haku, a hoi lakou, kela kanaka keia kanaka i kona hale iho me ka maluhia.
Un viņš sacīja: es redzēju visu Israēli izklīdinātu pa kalniem, itin kā avis, kam gana nav. Un Tas Kungs sacīja: šiem kunga nav, lai ikviens ar mieru iet savā namā.
18 I mai la ke alii o Iseraela ia Iehosapata, Aole anei i hai aku au ia oe, Aole o ka maikai kana e wanana mai ai no'u, aka, o ka ino?
Tad Israēla ķēniņš sacīja uz Jehošafatu: vai es tev neesmu sacījis, ka viņš par mani labu nesludina, bet ļaunu?
19 I hou mai la kela, Nolaila e hoolohe mai i ka olelo a Iehova: Ua ike au ia Iehova e noho ana maluna o kona nohoalii, a e ku kokoke ana ia ia ko ka lani a pau ma kona lima akau a ma kona lima hema.
Un (Miha) sacīja: “Tādēļ klausi Tā Kunga vārdu: es redzēju To Kungu sēžam uz Sava goda krēsla un visu debess spēku ap Viņu stāvam pa labai un pa kreisai rokai.
20 Ninau mai la o Iehova, Owai la ka mea e malimali ia Ahaba e pii, a e haule ma Ramotagileada? Hai aku la kekahi penei, a o kekahi penei.
Un Tas Kungs sacīja: “Kurš pierunās Ahabu, lai tas ceļas un krīt Rāmotā Gileādā?” Un viens runāja šā, otrs tā.
21 Hele mai kekahi uhane, a ku iho la imua o Iehova, i aku la, Owau no ke malimali aku ia ia.
Tad viens gars izgāja un nostājās Tā Kunga priekšā un sacīja: “Es viņu pierunāšu.” Tad Tas Kungs uz to sacīja: “Caur ko?”
22 Ninau mai la hoi o Iehova ia ia, Pehea la? Hai aku la oia, E hele au a e lilo i uhane wahahee iloko o ka waha o kana poe kaula a pau. I mai la hoi oia, E malimali auanei oe ia ia, a e lanakila no hoi; e hele aku, a e hana pela.
Un viņš sacīja: “Es iziešu un būšu melu gars visu viņa praviešu mutē.” Un Viņš sacīja: “Tu viņu pierunāsi un arī pārspēsi; ej un dari tā.”
23 Eia hoi, ua haawi mai nei o Iehova i ka uhane wahahee iloko o ka waha o keia poe kaula au a pau, a ua olelo mai o Iehova i ka ino nou.
Un nu redzi, Tas Kungs melu garu devis visu šo tavu praviešu mutē, un Tas Kungs par tevi ļaunu runājis.”
24 Hookokoke ae la no nae o Zedekia ke keiki a Kenaana, a kui aku la ia Mikaia ma kona papalina, ninau aku la, Ma ka aoao hea i hele ai ka uhane o Iehova mai o'u aku nei e olelo aku ia oe?
Tad Cedeķija, Kenaānas dēls, piegāja un deva Miham pliķi un sacīja: kā tad Tā Kunga Gars būtu no manis atstājies, ar tevi runāt?
25 I mai la o Mikaia, Aia hoi, e ike no oe, i ka la e komo aku ai oe iloko o ke keena oloko e pee iho.
Un Miha sacīja: redzi, to tu redzēsi tai dienā, kad tu no vienas istabas otrā iesi paslēpties.
26 Kena ae la no hoi ke alii o Iseraela, E lalau ia Mikaia, a e hoihoi ia ia io Amona la, i ke alii kiaaina o ke kulanakauhale, a io Ioasa la ke keiki a ke alii;
Un Israēla ķēniņš sacīja: ņem Mihu un ved to atpakaļ pie Amona, pilsētas virsnieka, un pie Joasa, ķēniņa dēla,
27 A e olelo aku, Ke i mai nei ke alii, E hahao ia ia nei iloko o ka halepaahao, a e hanai ia ia me ka berena o ka popilikia, a me ka wai o ka popilikia, a hiki i ka wa e hoi pomaikai mai ai au.
Un saki: tā saka ķēniņš: liekat to cietumā un ēdinājiet to ar bēdu maizi un ar bēdu ūdeni, kamēr es atkal laimīgs pārnākšu.
28 Olelo mai la o Mikaia, Ina e hoi mai oe me ka pomaikai, aole i olelo mai o Iehova ma o'u nei. I mai la hoi oia, E hoolohe, e na kanaka a pau loa.
Un Miha sacīja: ja tu atkal laimīgs pārnāksi, tad Tas Kungs caur mani nav runājis. Un viņš sacīja: klausāties, visi ļaudis!
29 Pela i pii ai ke alii o Iseraela a me Iehosapata ke alii o Iuda i Ramotagileada.
Tā Israēla ķēniņš un Jehošafats, Jūda ķēniņš, cēlās pret Rāmotu Gileādā.
30 Olelo mai la ke alii o Iseraela ia Iehosapata, E hoonalonalo iho au ia'u iho e hele iloko o ke kaua, aka, e aahu oe i kou kapa alii. Hoonalonalo iho la ke alii o Iseraela ia ia iho, a hele aku la iloko o ke kaua.
Un Israēla ķēniņš sacīja uz Jehošafatu: es pārģērbies iešu kaujā, bet tu ģērbies savās drēbēs. Un Israēla ķēniņš pārģērbās un gāja kaujā.
31 Kauoha ae la ke alii o Suria i kana mau lunakoa he kanakolu kumamalua, maluna o kona mau kaa, i ae la, Aole i ka mea uuku, aole i ka mea nui e kaua aku ai oukou, i ke alii o Iseraela wale no.
Un Sīriešu ķēniņš saviem ratu virsniekiem (to bija trīsdesmit un divi) bija pavēlējis un sacījis: nelaužaties ne uz mazu ne uz lielu, bet uz Israēla ķēniņu vien.
32 Eia kekahi, i ka ike ana mai o na lunakaa ia lehosapata, i iho la lakou, Oiaio, o ke alii keia o Iseraela. A huli ae la lakou e kaua ia ia; a auwe iho la o lehosapata.
Kad nu tie ratu virsnieki Jehošafatu redzēja, tad tie sacīja: tiešām tas ir Israēla ķēniņš, un tie griezās un lauzās uz viņu, bet Jehošafats brēca.
33 Eia hoi kekahi, i ka ike ana o na lunakaa aole oia ke alii o Iseraela, huli hope ae la lakou mai ka hahai ana ia ia.
Kad nu tie ratu virsnieki redzēja, ka šis nebija Israēla ķēniņš, tad tie no viņa griezās nost.
34 Lena walewale ae la kekahi kanaka i ke kakaka, a ku ia ia ke alii o Iseraela mawaena o na ami o ka paleumauma. Nolaila i olelo aku ai oia i ka mea hooholo i kona kaa, E hoohuli i kou lima, a e lawe aku ia'u mai loko aku o ka poe kaua, no ka mea, ua eha au.
Un viens vīrs uzvilka savu stopu no nejauši un iešāva Israēla ķēniņam starp sprādzēm un krūšu bruņām. Tad viņš sacīja uz savu ratu vadītāju: griez savu roku un izved mani no kaujas, jo es esmu ievainots.
35 A mahuahua ae ke kaua ia la, a ua paipaiia'e ke alii iloko o kona kaa e ku e ana i ko Suria, a i ke ahiahi, make iho la ia: a kahe iho la ke koko mai loko iho o ka eha a waena konu o ke kaa.
Un kaušanās palika karsta tai dienā, un ķēniņš stāvēja savos ratos Sīriešiem pretī un nomira vakarā; un asinis tecēja no vainas uz ratu grīdu.
36 Laha ae la ka olelo a puni ka poe kaua i ka napoo ana o ka la, e i ana, O kela kanaka keia kanaka i kona hale iho, a o kela kanaka keia kanaka i kona aina iho.
Tad pa visu karapulku saulei noejot sauca un sacīja: ikviens uz savu pilsētu, ikviens uz savu zemi!
37 Pela i make ai ke alii, a ua laweia mai i Samaria; a kanu iho la lakou i ke alii ma Samaria.
Tā ķēniņš nomira un tapa novests uz Samariju, un ķēniņu apraka Samarijā.
38 Holoi ae la kekahi i ke kaa maloko o ka wai auau o Samaria, a palu ae la na ilio i ke koko, a holoi ae la lakou i kona mea kaua, e like me ka Iehova olelo, ana i olelo mai ai.
Kad nu tos ratus mazgāja Samarijas dīķī, tad maukām mazgājoties suņi laizīja viņa asinis pēc Tā Kunga vārda, ko viņš bija runājis.
39 A o na hana e ae a Ahaba, a me ka mea a pau ana i hana'i, a me ka hale niho elepani ana i kukulu ai, a me na kulanakauhale ana i kukulu ai, aole anei i kakauia lakou ma ka buke oihana a na lii o ka Iseraela?
Kas nu vēl par Ahabu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un tas ziloņkaulu nams, ko viņš taisījis, un visas pilsētas, ko viņš cēlis, tas viss rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
40 Pela i hiamoe ai o Ahaba me kona mau makua; a alii ae la o Ahazia kana keiki i kona hakahaka.
Tā Ahabs aizmiga saviem tēviem pakaļ, un Ahazija, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
41 Hoomaka iho la o Iehosapata ke keiki a Asa i kona alii ana maluna o Iuda, i ka ha o ka makahiki o Ahaba ke alii o Iseraela.
Un Jehošafats, Asas dēls, palika par ķēniņu pār Jūdu Ahaba, Israēla ķēniņa, ceturtā gadā.
42 He kanakolu kumamalima mau makahiki o Iehosapata i ka wa i hoomaka ai oia i kona alii ana, a he iwakalua kumamalima makahiki i alii ai oia maloko o Ierusalema; a o Azuba ka inoa o kona makuwahine ke kaikamahine a Silehi.
Un Jehošafats bija trīsdesmit un piecus gadus vecs, kad viņš palika par ķēniņu un valdīja divdesmit un piecus gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Azuba, Šilkus meita.
43 Hele ae hoi oia ma na aoao a pau o Asa kona makuakane, aole oia i kapae ae mai laila ae, e hana ana i ka mea pono ma na maka o Iehova; aka, aole i hoopauia'e na wahi kiekie; kaumaha ae la na kanaka, a kuni ae la i ka mea ala ma na wahi kiekie.
Un viņš staigāja visos sava tēva Asas ceļos, viņš no tiem neatstājās un darīja, kas Tam Kungam patika. Tik tie kalnu altāri netapa nopostīti, un tie ļaudis upurēja un kvēpināja vēl pa tiem kalniem.
44 Hookuikahi like ae la o Iehosapata me ke alii o Iseraela.
Un Jehošafatam bija miers ar Israēla ķēniņu.
45 A o na hana e ae a Iehosapata, a me kona ikaika ana i hoike ai, a me kona kaua ana, aole anei ia i kakauia ma ka buke oihana a na alii o Iuda.
Un kas vēl stāstāms par Jehošafatu un viņa spēks, ko viņš parādījis, un kā viņš karojis, tas viss ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā,
46 A o ke koena o na moeaikane e koe ana i na la o Asa kona makuakane, oia kana i lawe ai mai ka aina aku.
Viņš arī izdzina no zemes tos atlikušos mauciniekus, kas Asas, viņa tēva, laikā bija atlikuši.
47 Ilaila aole alii ma Edoma; he kiaaina ke alii.
To brīdi neviena ķēniņa nebija Edomā, bet ķēniņa vietnieks valdīja.
48 Hana iho la hoi o Iehosapata i na moku ma Taresisa e holo i Opira e kii i gula, aole nae i holo lakou, no ka mea, ua nahaha ua mau moku la, ma Ezionagebera.
Un Jehošafats lika taisīt lielus kuģus, braukt uz Ofiru pēc zelta. Bet tie nenogāja, jo EceonĢeberā tie kuģi tapa sadragāti.
49 Alaila olelo mai la o Ahazia ke keiki a Ahaba, ia Iehosapata, E hele pu paha ka'u mau kauwa, me kau mau kauwa, ma ia mau moku; aole hoi o Iehosapata i ae aku.
Tad Ahazija, Ahaba dēls, sacīja uz Jehošafatu: lai mani kalpi iet ar taviem kalpiem līdzi uz laivām. Bet Jehošafats negribēja.
50 Hiamoe iho la o Iehosapata me kona mau makua, a ua kanuia iho la me kona mau makua, ma ke kulanakauhale o Davida kona kupuna: a alii ae la o Iehorama kana keiki i kona hakahaka.
Un Jehošafats aizmiga saviem tēviem pakaļ un tapa aprakts pie saviem tēviem Dāvida pilsētā. Un viņa dēls Jehorams palika par ķēniņu viņa vietā.
51 Hoomaka ae la o Ahazia ke keiki a Ahaba i kona alii ana maluna o ka Iseraela ma Samaria, i ka umikumamahiku o ka makahiki o Iehosapata ke alii o Iuda, elua makahiki i alii ai oia maluna o ka Iseraela.
Un Ahazija, Ahaba dēls, palika par ķēniņu pār Israēli Samarijā Jehošafata, Jūda ķēniņa, septiņpadsmitā gadā, un valdīja divus gadus pār Israēli.
52 Hana hewa ae la hoi oia imua o Iehova, a hele ae la hoi ma ka aoao o kona makuakane, a ma ka aoao o kona makuwahine, a ma ka aoao hoi o Ieroboama ke keiki a Nebata ka mea i hoolilo i ka Iseraela e lawehala.
Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, un staigāja sava tēva ceļā un savas mātes ceļā un Jerobeama, Nebata dēla, ceļā, kas Israēli paveda uz grēkiem.
53 No ka mea, ua malama oia ia Baala, a hoomana aku la ia ia, a ua hoonaukiuki aku ia Iehova i ke Akua o Iseraela, e like me ka mea a pau a kona makuakane i hana aku ai.
Un viņš kalpoja Baālam un metās zemē priekš tā un apkaitināja To Kungu, Israēla Dievu, tā kā viņa tēvs bija darījis.
