I Na Lii 17
1 OLELO aku la hoi o Elia ka Tiseba no ko Gileada, ia Ahaba, Ma ke oia ana o Iehova ke Akua o ka Iseraela imua ona e ku nei au, aole auanei he ua, aole hoi he hau i keia mau makahiki, ma ka'u olelo wale no.
Un Elija no Tizbes, no Gileādas iedzīvotājiem, sacīja uz Ahabu: tik tiešām kā Tas Kungs, Israēla Dievs, dzīvo, kā priekšā es stāvu, šinīs gados nebūs nedz rasas nedz lietus, kā vien, kad es to sacīšu.
2 Hiki mai la ka olelo a Iehova ia ia, i ka i ana mai,
Un Tā Kunga vārds uz to notika tā:
3 E hele oe mai keia wahi aku, a huli hikina ae, a e pee aku ma ke kahawai Kerita mamua o Ioredane.
Ej no šejienes un griezies pret rītiem un paslēpies pie Krites upes, kas tek pret Jardāni.
4 Eia hoi keia, e inu oe i ko ke kahawai; a ua kauoha ae nei au i na manukoraka e hanai ia oe ilaila.
Un tur tu vari dzert no tās upes, un Es kraukļiem esmu pavēlējis, ka tiem tevi tur būs uzturēt.
5 Hele aku la hoi oia a hana e like me ka olelo a Iehova; no ka mea, ua hele ia a noho ma ke kahawai Kerita mamua o Ioredane.
Un viņš nogāja un darīja pēc Tā Kunga vārda, un nogāja un palika pie Krites upes, kas tek pret Jardāni.
6 A lawe mai na manukoraka i ka berena a me ka io ia ia i kakahiaka, a i ka berena a me ka io i ke ahiahi; a inu ae la hoi oia i ko ke kahawai.
Un kraukļi viņam atnesa maizi un gaļu rītos un maizi un gaļu vakaros, un viņš dzēra no tās upes.
7 Eia kekahi, i ka hala ana'e o na la, maloo iho la ke kahawai, no ka mea, aohe ua ma ka aina.
Bet pēc kāda laika tā upe izsīka, jo lietus tai zemē nebija.
8 A hiki mai ka olelo a Iehova ia ia, i ka i ana mai,
Tad Tā Kunga vārds uz viņu notika tā:
9 E ku ae, a hele oe i Sarepeta no Sidona, a e noho malaila: eia hoi, ua kauoha ae nei au i kahi wahine kanemake malaila e hanai ia oe.
Celies un ej uz Sareptu, kas pie Sidones pieder, un paliec turpat; redzi, Es tur esmu pavēlējis vienai atraitnei, tevi uzturēt.
10 Ku ae la hoi, a hele ia i Sarepeta; a hiki i ka puka o ke kulanakauhale, aia hoi, malaila ka wahine kanemake e ohi ana i na lala laau; a kahea aku oia i ka wahine, i aku la, Ke noi aku nei au ia oe e lawe mai i wahi wai uuku maloko o ka ipu, e inu au.
Tad viņš cēlās un gāja uz Sareptu Un kad viņš nonāca pie pilsētas vārtiem, redzi, tad tur viena atraitne lasīja malku. Un viņš tai sauca un sacīja: atnes man traukā kādu ūdens malciņu, ko dzert.
11 A i kona hele ana e lawe mai, kahea aku la oia ia ia, i aku la, Ke noi aku nei au ia oe e lawe mai na'u i kau wahi berena uuku maloko o kou lima.
Un tā gāja to atnest. Un viņš tai sauca un sacīja: atnes man arī kumosu maizes savā rokā.
12 I mai la ka wahine, Ma ke ola ana o Iehova o kou Akua, aole o'u popo palaoa, hookahi wale no piha o ka lima o ka palaoa wali ole, maloko o ka barela, a he wahi aila uuku iloko o kahi omole: eia hoi, e ohi ana au i na lala laau elua e hele au iloko, a e hoomoa'e ia na maua me kuu keiki, e ai maua, a make.
Bet tā sacīja: tik tiešām kā Tas Kungs, tavs Dievs, dzīvo, man nekā cepta nav, un tik vien ir sauja miltu tīnē un maķenīt eļļas krūzē, un redzi, es esmu salasījusi kādu pāri malkas gabaliņu, un nu es iešu un sev un savam dēlam ko pataisīšu, ka ēdam un mirstam.
13 I aku la o Elia ia ia, Mai makau oe; aka, e hele a e hana oe e like me kau olelo; aka, e hana mua oe i wahi popo palaoa uuku na'u, a e lawe mai i o'u nei, a mamuli e hana oe na olua me kau keiki.
Un Elija uz to sacīja: nebīsties, ej, pataisi to, kā tu sacījusi, bet man taisi no tiem papriekš mazu rausi un iznes man to ārā, un pēc tu arī varēsi taisīt sev un savam dēlam.
14 No ka mea, ko i mai nei o Iehova ke Akua o ka Iseraela, Aole e emi iho ka barela palaoa wali ole, aole hoi e pau ae ka omole aila a hiki i ka la e haawi mai ai o Iehova i ka ua ma ka ili o ka honua.
Jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: milti tīnē neies galā un krūzē eļļas netrūks līdz tai dienai, kad Tas Kungs dos lietu virs zemes.
15 Hele ae la hoi oia a hana e like me ka olelo a Elia; a ai iho la ko kona hale i na la he nui.
Un tā nogāja un darīja pēc Elijas vārda; tā viņa ēda un viņš un viņas nams labu laiku;
16 Aole i emi iho ka barela palaoa wali ole, aole hoi i pau ae ka omole aila, e like me ka olelo a Iehova ana i olelo mai ai ma ka lima o Elia.
Milti tīnē negāja galā un krūzē eļļas netrūka pēc Tā Kunga vārda, ko viņš caur Eliju bija runājis.
17 Eia kekahi mahope mai o ia mau mea, mai iho la ke keiki a ka wahine ka mea hale, a nui ae la kona mai, aole koe ka hanu iloko ona.
Un pēc tam notikās, ka šīs sievas, tās nama mātes, dēls palika slims un viņa slimība palika ļoti grūta, kamēr viņam dvašas vairs nebija.
18 Olelo mai la ka wahine ia Elia, Heaha ko kaua, e ke kanaka o ke Akua? Ua hele mai nei anei oe io'u nei e hoakaka mai i ko'u hewa, a e pepehi mai hoi i ka'u keiki?
Un tā sacīja uz Eliju: kas man ar tevi, tu Dieva vīrs? Tu pie manis esi atnācis, lai mani grēki top pieminēti un mans dēls mirst.
19 I aku la oia i ka wahine, E haawi mai i kau keiki ia'u. Lawe ae la oia ia ia mai ko ka wahine poli ae, a hali ae la oia ia ia iluna i kahi keena oluna, i kahi e noho ai oia, a hoomoe iho la ia ia ma kona wahi moe iho;
Un viņš uz to sacīja: dod man šurp savu dēlu. Un viņš to ņēma no viņas klēpja un to uznesa augšistabā, kur viņš mita, un to lika uz savu gultu.
20 A kahea aku la oia ia Iehova, i aku la hoi, E Iehova ko'u Akua, ua lawe mai nei anei oe i ka hewa maluna o ka wahinekanemake, me ia e noho iki ana au, i ka pepehi ana mai i kana keiki?
Un viņš piesauca To Kungu un sacīja: Kungs, mans Dievs! Vai tad Tu šai atraitnei, pie kuras es piemājoju, tik ļaunu esi darījis un nonāvējis viņas bērnu?
21 Hoopalaha ae la oia maluna o ke keiki i na wa ekolu, a kahea aku la ia Iehova, i aku la hoi, E Iehova ko'u Akua, ke pule aku nei au ia oe, e hoi hou mai ka uhane o keia keiki iloko ona.
Un viņš stiepās pār to bērnu trīs reizes un piesauca To Kungu un sacīja: Kungs, mans Dievs! Lai jel šā bērna dvēsele atkal nāk iekš viņa!
22 Hoolohe mai la hoi o Iehova i ka leo o Elia, a hoi hou mai la ka uhane o ke keiki iloko ona, a ola ae la ia.
Un Tas Kungs klausīja Elijas balsi, un tā bērna dvēsele atkal nāca iekš viņa, un tas atdzīvojās.
23 Lalau iho la o Elia i ke keiki, a lawe iho mai loko iho o ko luna keena iloko o ka hale, a haawi ae la ia ia i kona makuwahine; i aku la hoi o Elia, E ike hoi, ke ola nei kau keiki.
Un Elija ņēma to bērnu un to nonesa no augšistabas namā un to deva viņa mātei; un Elija uz to sacīja: redzi še, tavs dēls dzīvs.
24 Olelo mai la ka wahine ia Elia, Ano, ma keia i ike ai au, he kanaka no ke Akua oe, a o ka olelo a Iehova ma kou waha he oiaio.
Tad tā sieva sacīja uz Eliju: nu es zinu, ka tu esi Dieva vīrs, un Tā Kunga vārds tavā mutē ir patiesība.
