< I Oihanaalii 20 >

1 A I ka makahiki hou, i ka manawa e hele aku ai na alii, alakai aku la o Ioaba i ka poe ikaika o na koa, a luku iho la i ka aina o na mamo a Amona, a hele aku la, a hoopilikia aku la ia Raba: aka, noho iho la o Davida i Ierusalema A pepehi aku la o Ioaba ia Raba, a luku iho la ia wahi.
Un kad gads bija pagājis, ap to laiku, kad ķēniņi iziet, tad Joabs izvadīja karaspēku un izpostīja Amona bērnu zemi, un nāca un apmeta lēģeri pret Rabu. Bet Dāvids palika Jeruzālemē. Un Joabs kāva Rabu un to izpostīja.
2 Lawe ae la o Davida i ka papalealii o ko lakou alii mailuna o kona poo, he talena gula ia i ke kaupaona ana, a me na pohaku makamae maloko; a ua kauia oia maluna o ke poo o Davida: a lawe mai la ia i ka waiwai pio he nui loa mailoko mai o ua kulanakauhale la.
Un Dāvids ņēma viņas ķēniņa kroni no viņa galvas un atrada, ka tas svēra vienu talentu zelta, un dārgi akmeņi bija iekš tā, un tas Dāvidam tapa likts galvā; viņš arī izveda ļoti daudz laupījuma no tās pilsētas.
3 Lawe mai la hoi oia iwaho i na kanaka oloko: a okioki iho la ia lakou i na pahiolo, a i na mea hao oioi, a i na koilipi. Pela i hana aku ai o Davida i na kulanakauhale a pau o na mamo a Amona. A hoi hou mai la o Davida me na kanaka a pau i Ierusalema.
Un viņš izveda tos ļaudis, kas tur bija, un tos lika apakš zāģiem un apakš dzelzs kuļamiem ruļļiem un apakš dzelzs cirvjiem. Un tā Dāvids darīja visām Amona bērnu pilsētām. Tad Dāvids ar visiem ļaudīm griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.
4 A mahope mai o ia mea, ku ae la ke kaua ma Gezera me na Pilisetia; ia manawa, pepehi iho la o Sibekai no Husata ia Sipai no na keiki a ke kanaka nunui: a ua hoopioia lakou.
Un pēc tam karš cēlās ar Fīlistiem Gazerā; tad Zibekajus, Uzata dēls, kāva Zibaju, kas bija no milžu ļaužu bērniem, un tos pazemoja.
5 A he kaua hou no hoi me na Pilisetia; a pepehi iho la o Elehanana ke keiki a Iaira ia Lahemi ke kaikaina o Golia no Gata, o ke au o kaua ihe, ua like ia me ka laau o ka mea ulana lole.
Un atkal karš cēlās ar Fīlistiem, un Elkanus, Jaīra dēls, kāva Laēmu, Goliata, tā Gatieša, brāli, kam šķēpa kāts bija kā riestava.
6 A he kaua hou ma Gata, ilaila he kanaka nunui, he iwakaluakumamaha na manamanalima a me na manamanawawae ona, he paono a he paono, a he keiki no hoi ia na ke kanaka nunui.
Un atkal bija karš Gatā, un tur bija viens liels vīrs, tam bija pa sešiem pirkstiem pie rokām un kājām, divdesmit un četri pavisam, un tas bija arīdzan dzimis no milžu ļaudīm.
7 Aka i ka wa i hoino mai ai oia i ka Iseraela, pepehi iho la o lonatana ke keiki a Simea a ke kaikuaana o Davida, ia ia.
Un tas apmēdīja Israēli, bet Jonatāns, Šimejus, Dāvida brāļa, dēls, to nokāva.
8 Ua hanau keia poe na ke kanaka nunui ma Gata; a haule lakou ma ka lima o Davida, a me ka lima o kana mau kauwa
Tie no milžu ļaudīm bija dzimuši Gatā, un krita caur Dāvida roku un caur viņa kalpu roku.

< I Oihanaalii 20 >