Zabura 120

1 Waƙar haurawa. Na yi kira ga Ubangiji cikin damuwata, ya kuwa amsa mini.

Svētku dziesma. Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš mani paklausa.

2 Ka cece ni, ya Ubangiji, daga leɓuna masu ƙarya da kuma daga harsuna masu yaudara.

Kungs, izglāb manu dvēseli no melkuļu lūpām un viltnieku mēlēm.

3 Me zai yi maka, me kuma ya fi, ya kai harshe mai yaudara?

Ko viltīgā mēle Tev dos, jeb ko viņa Tev pieliks?

4 Zai hukunta ku da kibiyoyi masu tsini na jarumi, tare da garwashin wuta na itacen tsintsiya.

Tā ir kā varoņa asas bultas, kā degošas paegļu ogles.

5 Kaitona da nake zama a Meshek, da nake zama a ciki tentunan Kedar!

Ak vai, man, ka esmu svešinieks iekš Mešeha, un ka man jādzīvo Kedara dzīvokļos.

6 Da daɗewa na zauna a cikin waɗanda suke ƙin salama.

Par ilgu manai dvēselei dzīvot pie tiem, kas mieru ienīst.

7 Ni mutum ne mai salama; amma sa’ad da na yi magana, su sai su yi ta yaƙi.

Es turu mieru, bet tikko es runāju, tad tie ceļ ķildu.