Zabura 116
1 Ina ƙaunar Ubangiji, gama ya ji muryata; ya ji kukata ta neman jinƙai.
Es mīlu(to Kungu), ka Tas Kungs klausa manu balsi un manu pielūgšanu.
2 Domin ya juye kunnensa gare ni, zan kira gare shi muddin ina da rai.
Jo Viņš griež Savu ausi pie manis, tādēļ es Viņu piesaukšu visu mūžu.
3 Igiyoyin mutuwa sun shaƙe ni, wahalar kabari sun zo a kaina; na cika da wahala da ɓacin rai. (Sheol h7585)
Nāves saites mani bija apņēmušas, un elles bēdas man bija uzgājušas, bēdas un bailes man nāca virsū. (Sheol h7585)
4 Sai na kira ga sunan Ubangiji na ce, “Ya Ubangiji, ka cece ni!”
Bet es piesaucu Tā Kunga vārdu: ak Kungs, izglāb manu dvēseli!
5 Ubangiji mai alheri ne da kuma mai adalci; Allahnmu yana cike da tausayi.
Tas Kungs ir žēlīgs un taisns, un mūsu Dievs ir sirds žēlīgs.
6 Ubangiji yana tsare masu tawali’u; sa’ad da nake cikin tsananin bukata, ya cece ni.
Tas Kungs pasargā vientiesīgos; kad es biju bēdās, tad Viņš man palīdzēja.
7 Ka kwantar da hankali, ya raina, gama Ubangiji mai alheri ne a gare ka.
Esi atkal mierā, mana dvēsele, jo Tas Kungs tev dara labu.
8 Gama kai, ya Ubangiji, ka ceci raina daga mutuwa, idanuna daga hawaye, ƙafafuna daga tuntuɓe,
Jo tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, manas acis no asarām, manu kāju no slīdēšanas.
9 don in iya tafiya a gaban Ubangiji a ƙasar masu rai.
Es staigāšu Tā Kunga priekšā dzīvo zemē.
10 Na gaskata, saboda haka na ce, “An azabtar da ni ƙwarai.”
Es ticu, tāpēc es runāju. Es biju ļoti apbēdināts;
11 Kuma cikin rikicewana na ce, “Dukan mutane maƙaryata ne.”
Es sacīju savās bailēs: visi cilvēki ir melkuļi.
12 Yaya zan sāka wa Ubangiji saboda dukan alherinsa gare ni?
Kā es Tam Kungam maksāšu visas labdarīšanas, ko Viņš pie manis darījis?
13 Zan daga kwaf na ceto in kuma kira ga sunan Ubangiji.
Es pacelšu to pestīšanas biķeri un piesaukšu Tā Kunga vārdu.
14 Zan cika alkawurana ga Ubangiji a gaban dukan mutanensa.
Es maksāšu Tam Kungam savus solījumus visu Viņa ļaužu priekšā.
15 Abu mai daraja a gaban Ubangiji shi ne mutuwar tsarkakansa.
Viņa svēto nāve ir dārga Tā Kunga acīs.
16 Ya Ubangiji, da gaske ni bawanka ne; ni bawanka ne, ɗan baiwarka; ka’yantar da ni daga sarƙoƙi.
Ak Kungs, es esmu tiešām Tavs kalps, es esmu Tavs kalps, Tavas kalpones dēls, Tu manas saites esi atraisījis.
17 Zan yi hadayar godiya gare ka in kuma kira bisa sunan Ubangiji.
Tev es upurēšu pateicības upurus un piesaukšu Tā Kunga vārdu.
18 Zan cika alkawurana ga Ubangiji a gaban dukan mutanensa,
Es maksāšu Tam Kungam savus solījumus visu Viņa ļaužu priekšā,
19 a filayen gidan Ubangiji, a tsakiyarki, ya Urushalima. Yabi Ubangiji.
Tā Kunga nama pagalmos, tavā vidū, Jeruzāleme. Alleluja!
