Zabura 112

1 Yabi Ubangiji. Mai albarka ne mutumin da yake tsoron Ubangiji, wanda yakan sami farin ciki mai girma a umarnansa.

Alleluja! Svētīgs ir tas vīrs, kas To Kungu bīstas, kam pie Viņa baušļiem labs prāts.

2 ’Ya’yansa za su zama manya a ƙasar; tsaran masu aikata gaskiya za su sami albarka.

Tā dzimums būs varens virs zemes; taisno cilts taps svētīta.

3 Wadata da arziki suna a cikin gidansa, adalcinsa zai dawwama har abada.

Padoms un bagātība ir viņa namā, un viņa taisnība pastāv mūžīgi.

4 Ko a cikin duhu haske kan haskaka wa mai aikata gaskiya, mai alheri mai tausayi da kuma mai adalci.

Taisniem tumsībā aust gaišums; jo Viņš ir žēlīgs, sirds žēlīgs un taisns.

5 Abu mai kyau zai zo masa shi da yake kyauta yake kuma ba da bashi hannu sake, shi da yake yin al’amuransa cikin gaskiya.

Labi tam cilvēkam, kas apžēlojās un aizdod, tiesā tas savu lietu vedīs galā.

6 Tabbatacce ba zai taɓa jijjigu ba; za a tuna da mai adalci har abada.

Jo tas nešaubīsies ne mūžam; taisnais paliks mūžīgā piemiņā.

7 Ba zai ji tsoron labari marar daɗi ba; zuciyarsa tsayayyiya ce, tana dogara ga Ubangiji.

No ļaunas slavas tas nebīstas viņa sirds ir stipra un paļaujas uz To Kungu.

8 Zuciyarsa tana da kāriya, ba zai ji tsoro ba; a ƙarshe zai zama mai nasara a kan maƙiyansa.

Viņa sirds ir droša un nebīstas; tiekams ar prieku skatās uz saviem pretiniekiem.

9 Ya rarraba kyautansa ga matalauta, adalcinsa zai dawwama har abada; za a ɗaga ƙahonsa sama da bangirma.

Viņš izdala un dod nabagiem; viņa taisnība paliek mūžīgi, viņa rags top paaugstināts ar godu.

10 Mugun mutum zai gani yă kuma yi fushi, zai ciza haƙora yă kuma lalace; sha’awace-sha’awacen mugaye za su zo ga ƙarshe.

Bezdievīgais to redzēs un apskaitīsies, viņš sakodīs savus zobus un iznīks; ko bezdievīgie kāro, ies bojā.