Zabura 105
1 Ku yi godiya ga Ubangiji, ku kira bisa sunansa; ku sanar a cikin al’ummai abin da ya yi.
Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.
2 Ku rera gare shi, ku rera yabo gare shi; ku faɗa dukan abubuwan mamakin da ya aikata.
Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
3 Ku ɗaukaka a cikin sunansa mai tsarki; bari zukatan waɗanda suke neman Ubangiji su yi farin ciki.
Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.
4 Ku sa rai ga Ubangiji da kuma ƙarfinsa; ku nemi fuskarsa kullum.
Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.
5 Ku tuna da abubuwan mamakin da ya yi, mu’ujizansa, da kuma hukunce-hukuncen da ya zartar,
Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -
6 Ya ku zuriyar Ibrahim bawansa, Ya ku’ya’yan Yaƙub, zaɓaɓɓensa.
Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
7 Shi ne Ubangiji Allahnmu; kuma hukunce-hukuncensa suna a cikin dukan duniya.
Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.
8 Yana tuna da alkawarinsa har abada, maganar da ya umarta, har tsararraki dubu,
Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
9 alkawarin da ya yi da Ibrahim, rantsuwar da ya yi wa Ishaku.
Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.
10 Ya tabbatar da shi ga Yaƙub a matsayin ƙa’ida, Isra’ila a matsayin madawwamin alkawari,
To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,
11 “Gare ka zan ba da ƙasar Kan’ana a matsayin rabo za ka yi gādo.”
Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;
12 Sa’ad da suke kima kawai, kima sosai, da kuma baƙi a cikinta,
Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,
13 suka yi ta yawo daga al’umma zuwa al’umma, daga masarauta zuwa wata.
Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,
14 Bai bar kowa yă danne su ba; saboda su, ya tsawata wa sarakuna,
Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:
15 “Kada ku taɓa shafaffena; kada ku yi wa annabawa lahani.”
Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!
16 Ya sauko da yunwa a kan ƙasa ya kuma lalace dukan tanadinsu na abinci;
Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.
17 ya kuma aiki mutum a gabansu, Yusuf, da aka sayar a matsayin bawa.
Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.
18 Suka raunana ƙafafunsa da sarƙa aka sa wuyansa cikin ƙarafa,
Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,
19 sai abin da ya rigafaɗi ya cika sai da maganar Ubangiji ta tabbatar da shi mai gaskiya.
Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.
20 Sarki ya aika aka kuma sake shi, mai mulkin mutane ya’yantar da shi.
Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.
21 Ya mai da shi shugaban gidansa, mai mulki a bisa dukan abin da ya mallaka,
Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.
22 don yă umarci sarakunansa yadda ya ga dama yă kuma koya wa dattawa hikima.
Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.
23 Sa’an nan Isra’ila ya shiga Masar; Yaƙub ya yi zama kamar baƙo a ƙasar Ham.
Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.
24 Ubangiji ya mai da mutanensa suka yi ta haihuwa; ya sa suka yi yawa suka fi ƙarfin maƙiyansu,
Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.
25 waɗanda ya juya zukatansu su ƙi mutanensa don su haɗa baki a kan bayinsa.
Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.
26 Ya aiki Musa bawansa, da Haruna, wanda ya zaɓa.
Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.
27 Suka yi mu’ujizansa a cikinsu, abubuwan mamakinsa a cikin ƙasar Ham.
Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.
28 Ya aiko da duhu ya kuma sa ƙasar tă yi duhu, ba domin sun yi tawaye a kan maganarsa ba?
Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.
29 Ya mai da ruwaye suka zama jini, ya sa kifayensu suka mutu.
Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.
30 Ƙasarsu ta yi ta fid da kwaɗi, waɗanda suka haura cikin ɗakunan kwana na masu mulkinsu.
Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.
31 Ya yi magana, sai tarin ƙudaje suka fito, cinnaku kuma ko’ina a ƙasar.
Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
32 Ya mai da ruwan samansu ya zama ƙanƙara, da walƙiya ko’ina a ƙasarsu;
Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,
33 ya lalace inabinsu da itatuwan ɓaurensu ya ragargaza itatuwan ƙasarsu.
Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.
34 Ya yi magana, sai fāri ɗango suka fito, fāran da ba su ƙidayuwa;
Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,
35 suka cinye kowane abu mai ruwan kore a cikin ƙasarsu, suka cinye amfanin gonarsu
Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.
36 Sa’an nan ya karkashe dukan’yan fari a cikin ƙasarsu, nunan fari na dukan mazantakarsu.
Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.
37 Ya fitar da Isra’ila, ɗauke da azurfa da zinariya, kuma daga cikin kabilansu babu wani da ya kāsa.
Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
38 Masar ta yi murna sa’ad da suka tafi, saboda tsoron Isra’ila ya fāɗo musu.
Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.
39 Ya shimfiɗa girgije kamar mayafi, da kuma wuta don ta ba su haske da dare.
Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.
40 Suka roƙa, ya kuwa ba su makware ya kuma ƙosar da su da abinci daga sama.
Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.
41 Ya buɗe dutse, sai ruwa ya ɓulɓulo, kamar kogi ya gudu zuwa cikin hamada.
Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.
42 Ya tuna da alkawarinsa mai tsarki da ya ba wa bawansa Ibrahim.
Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.
43 Ya fitar da mutanensa da farin ciki, zaɓaɓɓunsa da sowa ta farin ciki;
Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,
44 ya ba su ƙasashen al’ummai, suka kuma sami gādon abin da waɗansu sun sha wahala a kai,
Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,
45 don su kiyaye farillansa su kuma kiyaye dokokinsa. Yabo ga Ubangiji.
Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.
