Makoki 5
1 Ka tuna, ya Ubangiji, abin da ya faru da mu; duba, ka ga kunyar da muka sha.
Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.
2 An ba wa baƙi gādonmu, gidajenmu kuma aka ba bare.
Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.
3 Mun zama marayu marasa ubanni, uwayenmu kamar gwauraye.
Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.
4 Dole mu sayi ruwan da muke sha; sai mun biya mu sami itace.
Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.
5 Masu fafararmu sun kusa kama mu; mun gaji kuma ba dama mu huta.
Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.
6 Mun miƙa kanmu ga Masar da Assuriya don mu sami isashen abinci.
Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asiriešiem, lai dabūtu maizes paēst.
7 Kakanninmu sun yi zunubi kuma ba sa nan yanzu, mu ne aka bari muna shan hukuncinsu.
Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.
8 Bayi suna mulki a kanmu, kuma ba wanda zai’yantar da mu daga hannuwansu.
Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.
9 Muna samun burodi a bakin rayukanmu domin takobin da yake a jeji.
Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.
10 Fatar jikinmu ta yi zafi kamar murhu, muna jin zazzaɓi domin yunwa.
Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.
11 An yi wa mata fyaɗe a cikin Sihiyona, da kuma budurwai a cikin garuruwan Yahuda.
Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.
12 An rataye’ya’yan sarakuna da hannuwansu; ba a ba wa dattawa girma.
Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.
13 Samari suna faman yin niƙa; yara kuma suna fama da ƙyar da nauyin kayan itace.
Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.
14 Dattawan sun bar ƙofar birnin, samari sun daina rera waƙa.
Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.
15 Farin ciki ya rabu da zuciyarmu; rayuwarmu ta zama makoki.
Mūsu sirds līksmība ir pagalam, mūsu diešana palikusi par vaimanām.
16 Rawani ya fāɗi daga kanmu. Kaiton mu gama mun yi zunubi!
Mūsu galvas kronis nokritis, - ak vai mums, ka esam grēkojuši!
17 Domin wannan zuciyarmu ta yi sanyi; domin waɗannan abubuwa idanunmu sun dushe
Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;
18 gama Tudun Sihiyona ya zama kufai, sai diloli ke yawo a wurin.
Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to tekā.
19 Ya Ubangiji, kai ne mai iko har abada; kursiyinka ya dawwama cikin dukan zamani.
Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.
20 Don mene ne kake mantawa da mu koyaushe? Me ya sa ka yashe mu da jimawa?
Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?
21 Ka sāke jawo mu gare ka, ya Ubangiji, don mu komo; ka sabunta kwanakinmu su zama kamar yadda suke a dā
Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.
22 sai dai in ka ƙi mu gaba ɗaya kana fushi da mu fiye da yadda za a iya aunawa.
Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?
