Ayuba 29
1 Ayuba ya ci gaba da jawabinsa,
Un Ījabs teica vēl tālāk savus teikumus un sacīja:
2 “Da ma ina nan lokacin da ya wuce baya can, kwanakin da Allah yake lura da ni,
Ak kaut es vēl būtu tāds kā pirmajos mēnešos, kā tai laikā, kad Dievs mani pasargāja;
3 lokacin da fitilarsa take haske a kaina na yi tafiya cikin duhu tare da haskensa.
Kad Viņa spīdeklis spīdēja pār manu galvu, un es Viņa gaismā staigāju pa tumsību;
4 Kwanakin da nake tasowa, lokacin da abokantakar Allah ta sa wa gidana albarka,
Kā es biju savas jaunības laikā, kad Dievs mājoja pār manu dzīvokli,
5 lokacin da Maɗaukaki yana tare da ni, kuma’ya’yana suna kewaye da ni,
Kad tas Visuvarenais vēl bija ar mani, un mani bērni man apkārt;
6 lokacin da ake zuba madara a inda nake takawa, duwatsu kuma suna ɓulɓulo mini man zaitun.
Kad savus soļus mazgāju krējumā, un akmens kalni man izlēja eļļas upes.
7 “Sa’ad da na je ƙofar birni na zauna a bainin jama’a,
Kad es pa vārtiem izgāju pilsētā, kad savu krēslu noliku uz tirgus(laukuma);
8 matasan da suka gan ni sukan ja gefe tsofaffi kuma suka tashi tsaye;
Tad jaunekļi mani redzot stājās pie malas, un sirmgalvji pacēlās un palika stāvot.
9 sarakuna suka yi shiru suka rufe bakunansu da hannuwansu;
Virsnieki mitējās runāt un lika roku uz savu muti,
10 Muryar manya ta yi tsit harshensu ya manne a rufin bakunansu.
Lielkungu balss apklusa, un viņu mēle pielipa pie zoda.
11 Duk wanda ya ji ni ya yaba mini waɗanda suka gan ni kuma sun amince da ni,
Jo kura auss mani dzirdēja, tā mani teica laimīgu, un kura acs mani redzēja, tā deva man liecību.
12 domin na ceci matalauta waɗanda suka nemi taimako, da marasa mahaifi waɗanda ba su da wanda zai taimake su.
Jo es izglābu nabagu, kas brēca, un bāriņu, kam nebija palīga.
13 Mutumin da yake bakin mutuwa ya sa mini albarka. Na faranta wa gwauruwa zuciya.
Svētība no tā, kas ietu bojā, nāca pār mani, un atraitņu sirdi es iepriecināju.
14 Na yafa adalci ya zama suturata; gaskiya ita ce rigata da rawanina.
Es apģērbos ar taisnību, un tā mani aptērpa, mana krietnība man bija kā mētelis un kā ķēniņa cepure.
15 Ni ne idon makafi kuma ƙafa ga guragu.
Es biju aklam acs un biju tizlam kāja.
16 Ni mahaifi ne ga masu bukata; na tsaya wa baƙo.
Nabagiem es biju par tēvu, un nezināma sūdzību es izvaicāju.
17 Na karya ƙarfin mugaye na ƙwato waɗanda suke riƙe da haƙoransu.
Es salauzīju netaisnā dzerokšļus un izrāvu laupījumu no viņa zobiem.
18 “Na yi tunani cewa, ‘Zan mutu a cikin gidana, kwanakina da yawa kamar turɓayar ƙasa.
Un es sacīju: es nomiršu savā ligzdā un manu dienu būs daudz kā smiltis.
19 Jijiyoyina za su kai cikin ruwa, kuma raɓa za tă kwanta a rassana dukan dare.
Mana sakne izpletīsies pie ūdens, un rasa paliks pa nakti uz manām lapām.
20 Ɗaukakata za tă kasance tare da ni garau, bakana koyaushe sabo ne a hannuna.’
Mana godība būs vienmēr jauna pie manis, un manam stopam labi izdosies manā rokā. -
21 “Mutane suna mai da hankali su saurare ni, suna yin shiru don su ji shawarata.
Uz mani klausījās un gaidīja un klusu saņēma manu padomu.
22 Bayan da na yi magana, ba su ƙara ce kome ba. Maganata ta shige su.
Pēc maniem vārdiem neviens vairs nerunāja, un mana valoda uz tiem pilēja.
23 Sukan jira ni kamar yadda ake jiran ruwan sama. Sukan sha daga cikin maganganuna kamar mai shan ruwan bazara.
Pēc manis ilgojās kā pēc lietus, un atpleta savu muti kā uz vasaras lietu.
24 Sa’ad da na yi musu murmushi da ƙyar sukan yarda; hasken fuskata yana da daraja a gare su.
Es tiem uzsmaidīju, kad tiem nebija drošības, un mana vaiga gaišumu tie neskumdināja.
25 Na zaɓar masu inda za su bi na kuma zauna kamar sarkinsu; na zauna kamar sarki a cikin rundunansu; ina nan kamar mai yi wa masu makoki ta’aziyya.
Es tiem biju ceļa rādītājs un sēdēju goda vietā un mājoju kā ķēniņš starp saviem pulkiem, kā noskumušu iepriecinātājs.
