< Ayuba 15 >

1 Sai Elifaz mutumin Teman ya amsa,
Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
2 “Mutum mai hikima zai amsa da surutai marasa kan gado ko yă cika cikinsa da iskar gabas?
Vai tad gudram vīram būs runāt tukšas domas un savu sirdi pildīt ar vēju?
3 Ko zai yi gardama da maganganun wofi maganganu marasa amfani?
Pārmācīt ar vārdiem, kas nepieklājās, un ar valodu, kur labums neatlec?
4 Amma ka ma rena Allah ka hana a yi addu’a gare shi.
Tiešām, tu iznīcini Dieva bijāšanu un nicini pielūgšanu Dieva priekšā.
5 Zunubanka ne suke gaya maka abin da za ka ce; kana magana kamar mai wayo.
Jo tava mute parāda tavu noziegumu, un tu esi uzņēmies runāt, kā gudrinieki runā.
6 Bakinka zai kai ka yă baro, ba nawa ba; maganar bakinka za tă juya a kanka.
Tava mute tevi pazudina, un ne es; tavas lūpas pret tevi dod liecību.
7 “Kai ne mutum na farko da aka fara haihuwa? Ko kai ne aka fara halitta kafin tuddai?
Vai tu esi tas pirmais cilvēks piedzimis, vai tu esi dzemdināts, pirms kalni bija?
8 Kana sauraron shawarar Allah? Ko kana gani kai kaɗai ne mai hikima?
Vai tu esi dzirdējis Dieva apslēpto padomu, vai tu gudrību esi iezīdis?
9 Me ka sani da ba mu sani ba? Wane fahimi kake da shi da ba mu da shi?
Ko tu zini, ko mēs nezinātu, ko tu proti, un mēs to neprastu?
10 Masu furfura da tsofaffi suna gefenmu mutanen da sun girme babanka.
Arī mūsu starpā ir sirmi un veci, kas ilgāki dzīvojuši, nekā tavs tēvs.
11 Ta’aziyyar Allah ba tă ishe ka ba. Maganarsa mai laushi ba tă ishe ka ba?
Vai Dieva iepriecināšanas priekš tevis mazas, un vārds, laipnīgi uz tevi runāts?
12 Don me ka bar zuciyarka ta kwashe ka, kuma don me idanunka suke haske,
Kāpēc tava sirds tevi tā apmāna, kāpēc tavas acis tā spulgo,
13 har kake fushi da Allah kake kuma faɗar waɗannan maganganu daga bakinka?
Ka tavas dusmas ceļas pret Dievu un izverd tādu valodu no tavas mutes?!
14 “Mene ne mutum, har da zai zama da tsarki, ko kuma mace ta haife shi, har yă iya zama mai adalci?
Kas ir cilvēks, ka tas būtu šķīsts, un ka būtu taisns, kas no sievas dzimis?
15 In Allah bai nuna amincewa ga tsarkakansa ba, in har sammai ba su da tsarki a idonsa,
Redzi, Saviem svētiem Viņš neuztic un debesis nav šķīstas priekš Viņa acīm.
16 mutum fa, wanda yake da mugunta da lalacewa, wanda yake shan mugunta kamar ruwa!
Ne nu vēl tas negantais un samaitātais cilvēks, kas netaisnību dzer kā ūdeni.
17 “Ka saurare ni, zan kuma yi maka bayani; bari in gaya maka abin da na gani,
Es tev stāstīšu, klausies mani, un es tev teikšu, ko esmu redzējis,
18 abin da masu hikima suka ce, ba tare da sun ɓoye wani abu da suka samu daga wurin iyayensu ba
Ko gudrie stāstījuši no saviem tēviem un nav slēpuši, -
19 (waɗanda su ne masu ƙasar kafin baƙi su shigo ƙasar).
Tiem vien zeme bija dota, un svešinieks viņu starpā nebija nācis, -
20 Dukan kwanakin ransa mugu yana shan wahala, wahala kaɗai zai yi ta sha.
Bezdievīgais mokās visu mūžu, un briesmīgais, cik tam gadi nolikti.
21 Ƙara mai bantsoro za tă cika kunnuwansa’yan fashi za su kai masa hari.
Viņa ausīs skan briesmas, pašā mierā viņam uzbrūk postītājs.
22 Yana jin tsoron duhu domin za a kashe shi da takobi.
Viņš neuzticās iznākt no tumsības; jo zobens uz viņu gaida.
23 Yana ta yawo, abinci don ungulaye; ya san ranar duhu tana kusa.
Viņš skraida šurp un turp pēc maizes, kur varētu dabūt; viņš zin tumsības dienu sev tuvu klātu.
24 Ɓacin rai da baƙin ciki sun cika shi, kamar sarkin da yake shirin yaƙi,
Bēdas un izbailes viņu biedē, viņu pārvar kā ķēniņš, uz kaušanos gatavs.
25 domin ya nuna wa Allah yatsa ya rena Allah Maɗaukaki,
Jo viņš izstiepa savu roku pret Dievu un cēlās pret to Visuvareno.
26 ya tasar masa da faɗa da garkuwa mai kauri da kuma ƙarfi.
Viņš skrēja pret Viņu ar pašu galvu, ar savu priekšturamo bruņu biezām pumpām.
27 “Ko da yake fuskarsa ta cika da kumatu kuma yana da tsoka ko’ina,
Viņš savu vaigu tauki izbaroja un kopa resnu vēderu.
28 zai yi gādon garuruwan da suka lalace, da kuma gidajen da ba wanda yake zama a ciki, gidajen da sun zama tarkace.
Viņš dzīvoja izpostītās pilsētās un namos, kur nebija jādzīvo, kuriem nolemts būt par akmeņu kopām.
29 Ba zai sāke zama mai arziki ba, dukiyarsa ba za tă dawwama ba, abin da ya mallaka kuma ba zai bazu a ƙasar ba.
(Tāpēc) viņš nepaliks bagāts, un viņa manta nepastāvēs, un viņa laime neizplētīsies virs zemes.
30 Ba zai tsere wa duhu ba; wuta za tă ƙona rassansa, kuma numfashi daga bakin Allah zai hallaka shi.
Viņš no tumsības ārā neiznāks, liesma izkaltēs viņa zarus, caur Dieva mutes dvašu viņš aizies.
31 Kada yă ruɗi kansa ta wurin dogara ga abin da ba shi da amfani domin ba zai samu wani abu ba daga ciki.
Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš pieviļas; jo nelietība būs viņa alga.
32 Kafin lokacinsa yă cika, za a gama biyansa duka, kuma rassansa ba za su ba da amfani ba.
Tā alga nāks priekšlaiku, un viņa zars nezaļos.
33 Zai zama kamar itacen inabi wanda’ya’yansa suka kakkaɓe kafin su nuna, kamar itacen zaitun zai zubar da furensa.
Viņš zaudēs kā vīna koks savus ķekarus un nometīs kā eļļas koks savus ziedus.
34 Gama marasa tsoron Allah za su zama marasa ba da’ya’ya, wuta kuma za tă ƙona tenti na masu son cin hanci.
Jo bezdievīgo saime paliks neauglīga, un uguns norīs dāvanu ņēmēju dzīvokļus.
35 Suna yin cikin rikici su kuma haifi mugunta; cikinsu yana cike da ruɗami.”
Tie ir grūti ar netaisnību un dzemdē postu, un savām sirds domām tie pieviļas.

< Ayuba 15 >