Sòm 124

1 Yon Sòm pou monte vè tanp lan. Yon Sòm David. Si se pa t SENYÈ a ki te pou nou, kite Israël di koulye a,

Dāvida svētku dziesma. Ja Tas Kungs pie mums nebūtu bijis, tā lai jel Israēls saka,

2 Si se pa t SENYÈ a ki te pou nou, lè lezòm te leve kont nou yo,

Ja Tas Kungs pie mums nebūtu bijis, kad cilvēki pret mums cēlās:

3 Alò, yo t ap gen tan fin vale nou tou vivan, lè kòlè yo te limen kont nou an.

Tad tie mūs dzīvus būtu aprijuši, kad viņu dusmība pret mums apskaitās;

4 Nan lè sa a, dlo yo t ap fin anglouti nou nèt. Kouran dlo yo ta fin pase sou nanm nou.

Tad ūdens mūs būtu apslīcinājis, un upes būtu plūdušas pār mūsu dvēseli;

5 Nan lè sa a, dlo anraje yo t ap fin pase sou nanm nou.

Tad augsti viļņi būtu gājuši pār mūsu dvēseli.

6 Beni se SENYÈ a, ki pa t livre nou pou chire nan dan yo.

Lai Tas Kungs ir slavēts, kas mūs nav nodevis viņu zobiem par laupījumu.

7 Nanm nou gen tan fin chape tankou yon zwazo ki sòti nan pèlen a moun k ap fè lachas yo. Pèlen an fin kase e nou chape.

Mūsu dvēsele ir izglābta, kā putns no mednieka valgiem: valgs pārrauts, un mēs esam izglābti.

8 Sekou nou se nan non SENYÈ a, ki te fè syèl la ak tè a.

Mūsu palīdzība ir iekš Tā Kunga vārda, kas radījis debesis un zemi.