Pwovèb 9
1 Sajès bati kay li a; li taye sèt gwo pilye li yo.
Dieva gudrība ir uztaisījusi savu namu, viņa uzcirtusi savus septiņus pīlārus;
2 Li te prepare manje li, li te mele diven li; anplis, li fin ranje tab li.
Viņa nokāvusi savus kaujamos, jaukusi savu vīnu, ir jau klājusi savu galdu;
3 Li voye demwazèl li yo deyò, li rele soti nan anlè wotè pwent vil yo:
Viņa izsūtījusi savas kalpones; viņa sauc no pilsētas augstākām vietām:
4 “Pou sila ki ensanse a, kite li antre isit la!” Pou sila ki manke bon konprann nan, li di:
„Kas nejēga, lai griežas šurp!“kas neprātīgs, uz to viņa saka:
5 “Vin manje manje mwen an, e bwè diven ke m te melanje a.
„Nāciet, ēdiet no manas maizes, un dzeriet no vīna, ko esmu jaukusi.
6 Kite foli ou pou ou ka viv; epi avanse nan chemen bon konprann nan.”
Atstājiet nejēdzību, tad dzīvosiet, un staigājiet pa atzīšanas ceļu!“
7 Sila ki korije yon mokè resevwa dezonè pou pwòp tèt li, e sila ki repwoche yon nonm mechan va resevwa ofans sou tèt li.
Kas smējēju pamāca, tas dabūs kaunu, un kas bezdievīgo pārmāca, apsmieklu.
8 Pa repwoche yon mokè, sinon li va rayi ou; repwoche yon nonm saj e li va renmen ou.
Nepamāci smējēju, ka viņš tevi neienīst; pamāci prātīgo, tas tevi mīlēs.
9 Bay konsèy a yon nonm saj e li va vin pi saj, enstwi yon nonm dwat e li va ogmante konesans li.
Dod prātīgam, tad viņš tiks jo prātīgs, māci taisnu, tad viņš pieaugs mācībā.
10 Lakrent SENYÈ a se kòmansman a sajès e konesans a Sila Ki Sen an se bon konprann.
Tā Kunga bijāšana ir gudrības iesākums, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.
11 Paske pa mwen, jou ou yo va miltipliye, e ane yo ap ogmante sou lavi ou.
Jo caur mani taps daudz tavu dienu un vairosies tev dzīvības gadi.
12 Si ou saj, ou saj pou pwòp tèt ou; e si ou moke, ou pote sa a pou kont ou.
Ja tu gudrs, tad tu sev gudrs; ja tu smējējs, tad tu viens pats to nesīsi.
13 Fanm sòt pale byen fò ak gwo vwa; li bèt, e li pa konnen anyen.
Nejēdzība ir sieva tītīga, ģeķīga, kas neatjēdz nenieka
14 Li chita devan pòtay lakay li, sou yon chèz akote wo plas vil yo.
Tā sēž sava nama durvīs uz goda krēsla pilsētas augstās vietās,
15 Li rele sila ki pase yo, ki ap fè chemen yo dwat yo:
Aicināt tos, kas iet garām pa ceļu, kas staigā savās taisnās tekās.
16 Sila ki pa konnen anyen an, kite li antre isit la. Pou sila ki manke konprann nan, li di:
Kas nejēga, lai griežas šurp! Un kas neprātīgs, uz to viņa saka:
17 “Dlo yo vòlè dous e pen ki manje an sekrè byen agreyab.”
„Zagts ūdens ir salds, un slēpta maize garda!“
