Plenn 5
1 Sonje, O SENYÈ, sa ki te rive nou an. Gade pou wè repwòch nou.
Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.
2 Eritaj nou te bay kon don a etranje yo, kay nou yo a moun nou pa konnen.
Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.
3 Nou te devni òfelen san papa. Manman nou yo tankou vèv.
Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.
4 Nou oblije achte dlo pou nou bwè. Bwa nou se pou vann, yo vann nou li.
Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.
5 Sila k ap kouri dèyè nou yo rive sou kou nou. Nou vin bouke nèt. Nanpwen repo pou nou.
Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.
6 Nou te vin soumèt devan Egypte ak Assyrie pou nou jwenn ase pen.
Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asiriešiem, lai dabūtu maizes paēst.
7 Papa zansèt nou yo te peche, men yo pa la ankò; se nou menm ki te pote inikite pa yo.
Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.
8 Se esklav yo k ap domine sou nou; nanpwen moun ki pou delivre nou nan men yo.
Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.
9 Nou riske lavi nou pou jwenn pen akoz nepe nan dezè a.
Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.
10 Po nou vin kwit tankou yon fou, akoz gwo chalè grangou a.
Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.
11 Yo te ravaje tout fanm Sion yo; vyèj lavil a Juda yo.
Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.
12 Prens yo te pann pa men yo; ansyen yo te vin pa respekte.
Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.
13 Jennonm yo te fòse travay devan moulen an e timoun yo te kilbite anba gwo chaj bwa yo.
Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.
14 Ansyen yo ale kite pòtay la; jennonm yo ale kite mizik yo.
Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.
15 Jwa nan kè nou vin sispann; danse vin ranplase pa fè dèy.
Mūsu sirds līksmība ir pagalam, mūsu diešana palikusi par vaimanām.
16 Kouwòn nan soti sou tèt nou; malè a nou menm, paske nou te peche!
Mūsu galvas kronis nokritis, - ak vai mums, ka esam grēkojuši!
17 Akoz sa, kè nou febli; akoz bagay sa yo, zye nou pa wè klè.
Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;
18 Akoz Mòn Sion ki kouche dezole nèt, rena yo fè patwouj ladann.
Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to tekā.
19 Ou menm, O SENYÈ, Ou renye jis pou tout tan; twòn Ou se de jenerasyon an jenerasyon.
Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.
20 Poukisa Ou bliye nou jis pou tout tan? Poukisa Ou abandone nou jis rive tout tan sa a?
Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?
21 Restore nou a Ou menm O SENYÈ, pou nou ka vin restore. Fè jou nou yo vin jan yo te ye nan tan pase yo.
Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.
22 Men Ou deja fin rejte nou nèt. Ou rete byen fache nèt ak nou.
Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?
