Jòb 3
1 Lè l fini, Job te ouvri bouch li e te modi jou li te fèt la.
Pēc tam Ījabs atdarīja savu muti un nolādēja savu dienu. Un Ījabs iesāka un sacīja:
2 Job te di:
Tā diena lai pazūd, kur esmu dzimis,
3 “Kite jou ke m te dwe fèt la peri, ak nwit ki te anonse ‘se yon gason ki fèt la.’
Un tā nakts, kur sacīja: puisītis ieņemts.
4 Ke jou sa a kapab vin fènwa nèt. Pa kite Bondye anwo a pran swen li, ni limyè vin klere sou li.
Šī diena lai paliek tumša, lai Dievs no augšienes pēc viņas nevaicā, un spožums pār viņu lai nespīd.
5 Kite fènwa avèk gwo tenèb reklame li. Kite fènwa jou sa a modi li.
Tumsa un nāves ēna lai viņu aizņem, padebeši lai viņu apklāj un kas vien dienu aptumšo, lai viņu biedē.
6 Selon nwit sa a, kite tenèb sezi li. Kite li pa gen rejwisans nan jou ane a. Kite li pa antre nan chif ki konte mwa yo.
Šo nakti lai tumsa apņem, ka tā starp gada dienām nepriecājās, lai viņa nenāk mēnešu skaitā.
7 Koute byen, kite nwit sa a rete esteril. Pa kite okenn kri lajwa antre ladann.
Redzi, šī nakts lai paliek neauglīga, ka tanī nenotiek gavilēšana.
8 Kite sila ki konn modi jou yo modi jou sa a, sila ki prè pou fè Levyatan leve kò l.
Lai dienu lādētāji to nolād, tie, kas māk Levijatanu uzrīdīt.
9 Kite zetwal lannwit li yo vin etenn. Kite li espere limyè, men pa twouve l. E kite li pa wè maten vin parèt,
Lai viņas rīta zvaigznes top aptumšotas, lai viņa gaida uz gaismu, bet nekā, un lai viņa neredz ausekļa spīdumu.
10 akoz li pa t fèmen ouvèti vant manman m, ni kache twoub devan zye m.
Tāpēc ka tā manām miesām durvis nav aizslēgusi, un bēdas nav noslēpusi priekš manām acīm.
11 “Poukisa mwen pa t mouri lè m te fèt? Sòti nan vant li e mouri la menm?
Kāpēc es neesmu nomiris mātes miesās un bojā gājis, kad no miesām iznācu?
12 Poukisa jenou yo te resevwa m, e poukisa tete a, pou m ta pran?
Kāpēc esmu likts klēpī un kāpēc pie krūtīm, ka man bija zīst?
13 Paske koulye a mwen t ap gen tan kouche pou m jwenn lapè; mwen t ap dòmi depi lè sa a e mwen t ap twouve repo,
Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa,
14 ansanm ak wa ak konseye latè ki te rebati ansyen mazi yo pou kont yo;
Līdz ar ķēniņiem un runas kungiem virs zemes, kas sev kapu vietas uztaisījuši,
15 oswa avèk prens ki te gen lò yo, ki t ap plen lakay yo ak ajan;
Vai ar lieliem kungiem, kam zelts bijis, kas savus namus ar sudrabu pildījuši;
16 Oswa kon yon fòs kouch ki kache, mwen pa t ap egziste, kon yon pitit ki pa t janm wè limyè.
Vai kā norakts nelaikā dzimis bērns es nebūtu nekas, tā kā bērniņi, kas nav redzējuši gaismas.
17 La, mechan yo sispann fè laraj, e la moun fatige yo jwenn repo.
Tur bezdievīgie stājās no trakošanas, un tur dus, kam spēks noguris;
18 Prizonye yo alèz ansanm. Yo p ap tande vwa a sipèvizè a.
Tur cietumnieki visi līdzi ir mierā, tie nedzird dzinēja balsi;
19 Ni piti, ni gran yo la. E esklav la lib de mèt li.
Tur ir mazs un liels, un kalps ir vaļā no sava kunga.
20 “Poukisa limyè bay a sila ki soufri a, e lavi a nanm anmè a,
Kāpēc (Dievs) dod bēdīgam gaismu un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds,
21 ki anvi wè lanmò, men nanpwen, e fouye plis pou twouve li pase trezò kache,
Kas pēc nāves ilgojās, bet tā nenāk, un rok pēc tās vairāk nekā pēc mantām,
22 ki rejwi anpil e fè lwanj lè yo rive nan tonbo a?
Kas priecātos un gavilētu, kas līksmotos, kad kapu atrastu -
23 Poukisa limyè bay a yon nonm ak chemen an kache a, ke Bondye te jennen tout kote a?
Vīram, kam ceļš ir apslēpts, un ko Dievs visapkārt apspiedis?
24 Paske soupi mwen yo parèt menm moman manje a rive devan ze m. Epi kri mwen yo vide tankou dlo.
Jo maizes vietā man ir nopūtas, un mana kaukšana izgāzās kā ūdens.
25 Paske sa m krent lan te vini sou mwen. Sa ke m pa vle wè a te tonbe sou mwen.
Jo briesmas, ko bijos, man uzgājušas, un no kā man bija bail, tas man uznācis.
26 Mwen pa alèz, ni mwen pa anpè. Mwen pa jwenn repo, ni m pa kal, men se boulvèsman ki vin parèt.”
Man nav miera, man nav dusas, es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām.
