Jòb 29
1 Ankò, Job te reprann diskou. Li te di:
Un Ījabs teica vēl tālāk savus teikumus un sacīja:
2 “O ke m te menm jan ke m te ye nan mwa lontan yo! Kon nan jou ke Bondye te bay rega sou mwen yo;
Ak kaut es vēl būtu tāds kā pirmajos mēnešos, kā tai laikā, kad Dievs mani pasargāja;
3 Lè lanp Li yo te briye sou tèt mwen, e pa limyè Li, mwen te mache pase nan fènwa a;
Kad Viņa spīdeklis spīdēja pār manu galvu, un es Viņa gaismā staigāju pa tumsību;
4 Jan mwen te ye nan pi bèl nan jou mwen yo, lè amitye Bondye te sou tant mwen an;
Kā es biju savas jaunības laikā, kad Dievs mājoja pār manu dzīvokli,
5 lè Toupwisan an te toujou avè m, e pitit mwen yo te antoure mwen;
Kad tas Visuvarenais vēl bija ar mani, un mani bērni man apkārt;
6 lè pa mwen yo te benyen nan bè e wòch la t ap vide ban mwen gwo flèv lwil!
Kad savus soļus mazgāju krējumā, un akmens kalni man izlēja eļļas upes.
7 Lè m te konn sòti nan pòtay lavil la, pou m te gen chèz mwen sou plas la.
Kad es pa vārtiem izgāju pilsētā, kad savu krēslu noliku uz tirgus(laukuma);
8 Jennonm yo te wè m, e te kache kò yo, e granmoun yo te konn leve kanpe.
Tad jaunekļi mani redzot stājās pie malas, un sirmgalvji pacēlās un palika stāvot.
9 Prens yo te sispann pale e te mete men yo sou bouch yo.
Virsnieki mitējās runāt un lika roku uz savu muti,
10 Vwa a moun pwisan yo te rete, e lang yo te kole anlè nan bouch yo.
Lielkungu balss apklusa, un viņu mēle pielipa pie zoda.
11 Paske lè zòrèy la te tande m, li te rele m beni, e lè zye a te wè m, li te fè temwayaj benediksyon,
Jo kura auss mani dzirdēja, tā mani teica laimīgu, un kura acs mani redzēja, tā deva man liecību.
12 akoz mwen te delivre malere ki te kriye pou sekou, avèk òfelen ki pa t gen moun pou ede l la.
Jo es izglābu nabagu, kas brēca, un bāriņu, kam nebija palīga.
13 Benediksyon a sila ki te prèt pou peri yo te rive sou mwen e mwen te fè kè vèv la chante avèk jwa.
Svētība no tā, kas ietu bojā, nāca pār mani, un atraitņu sirdi es iepriecināju.
14 Mwen te abiye nan ladwati e li te kouvri m; jistis mwen te tankou yon manto, avèk yon tiban.
Es apģērbos ar taisnību, un tā mani aptērpa, mana krietnība man bija kā mētelis un kā ķēniņa cepure.
15 Mwen te sèvi kon zye pou avèg yo, e pye pou sila bwate yo.
Es biju aklam acs un biju tizlam kāja.
16 Mwen te yon papa pou malere a, e ka ke m pa konnen an, mwen te chache twouve bout li.
Nabagiem es biju par tēvu, un nezināma sūdzību es izvaicāju.
17 Mwen te kase machwè a mechan an e mwen te retire viktim nan anba dan l.
Es salauzīju netaisnā dzerokšļus un izrāvu laupījumu no viņa zobiem.
18 Konsa, mwen te reflechi, “Mwen va mouri nan pwòp kay mwen, e mwen va kontwole jou m yo anpil tankou sab.”
Un es sacīju: es nomiršu savā ligzdā un manu dienu būs daudz kā smiltis.
19 Rasin mwen gaye tankou dlo e lawouze kouche tout lannwit sou branch mwen yo.
Mana sakne izpletīsies pie ūdens, un rasa paliks pa nakti uz manām lapām.
20 Fòs mwen toujou nèf, e banza m renouvle nan men m.’
Mana godība būs vienmēr jauna pie manis, un manam stopam labi izdosies manā rokā. -
21 “Moun yo te koute e te tann. Yo te sispann pale pou tande konsèy mwen.
Uz mani klausījās un gaidīja un klusu saņēma manu padomu.
22 Apre pawòl pa m, yo pa t pale ankò, e pawòl mwen yo te etonnen yo.
Pēc maniem vārdiem neviens vairs nerunāja, un mana valoda uz tiem pilēja.
23 Yo te tann mwen tankou lapli. Yo te ouvri bouch yo pou bwe, konsi se pou lapli nan sezon prentan.
Pēc manis ilgojās kā pēc lietus, un atpleta savu muti kā uz vasaras lietu.
24 Mwen te souri sou yo lè yo pa t kwè, e limyè a figi m pa t janm vin ba.
Es tiem uzsmaidīju, kad tiem nebija drošības, un mana vaiga gaišumu tie neskumdināja.
25 Mwen te chwazi yon chemen pou yo, te chita tankou chèf, e te demere tankou wa pami sòlda yo, tankou yon moun ki bay rekonfò a sila ki andèy yo.”
Es tiem biju ceļa rādītājs un sēdēju goda vietā un mājoju kā ķēniņš starp saviem pulkiem, kā noskumušu iepriecinātājs.
