Jòb 28
1 Anverite, gen yon min pou ajan e yon plas pou rafine lò.
Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.
2 Fè retire nan pousyè a e kwiv la fonn soti nan wòch la.
Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.
3 Lòm fè tenèb la pati, e rive jis nan dènye limit lan. Li chache twouve wòch kap kache a, ak nan pwofon fènwa.
Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.
4 Li fouye yon twou fon byen lwen kote moun rete, kote ki bliye nèt pa pye moun. Konsa, yo pandye, yo balanse byen lwen limanite.
Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.
5 Pou tè a, depi nan li, manje sòti, men anba, li boulvèse tankou dife.
No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.
6 Wòch li se sous a pyè safi yo. Epi nan pousyè li, genyen lò.
Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.
7 Chemen li pa rekonèt pa koukou, ni zye grigri pa janm wè l.
Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.
8 Bèt pi fewòs yo pa mache la, ni lyon pa pase sou li.
Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.
9 Li mete men li sou wòch silèks la. Li chavire mòn yo soti nan baz yo.
Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;
10 Li kreve kanal ki pase nan wòch yo, e zye li wè tout sa ki presye.
Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;
11 Li bouche flèv yo pou dlo pa koule e sa ki kache yo, li fè yo parèt nan limyè.
Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.
12 “Men se kibò yo twouve sajès? Epi kibò yo jwenn sajès la?
Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?
13 Lòm pa konnen valè li, ni valè li pa kab twouve nan peyi moun vivan yo.
Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.
14 Labim nan di: “Li pa nan mwen”. Lanmè a di: ‘Li pa bò kote m’.
Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.
15 Lò pi pa egal ak valè l, ni ajan pa kab peze kon pri li.
Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.
16 Valè li pa kab konpare ak lò Ophir, oswa oniks presye, oswa safì.
To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.
17 Ni lò ni vit pa egal avè l, ni li pa kab fè echanj pou bagay ki fèt an lò fen.
To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.
18 Koray ak kristal, bliye sa nèt. Posede sajès se pi wo ke pèl.
Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.
19 Topaz a Éthiopie a pa kab konpare avè l; ni li pa kab valorize an lò pi.
Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.
20 E byen, se kibò sajès la sòti? Epi kibò anplasman bon konprann nan ye?
Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?
21 Konsa, li kache a zye de tout èt vivan yo e kache menm a zwazo syèl yo.
Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.
22 Labim nan ak lanmò a pale: ‘Ak zòrèy nou, nou konn tande rapò bagay sa a.’
Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.
23 Bondye konprann chemen li e Li konnen plas li.
Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.
24 “Paske Li chache jis rive nan dènye pwent latè e wè tout bagay anba syèl yo.
Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.
25 Lè L te bay pwa a van an e te divize dlo yo pa mezi,
Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,
26 Lè L te etabli yon limit pou lapli e yon chemen pou kout eklè,
Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,
27 Li te wè l e Li te deklare li. Li te etabli li e anplis, Li te konprann bout li.
Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,
28 Konsa, a lòm Li te di: ‘Gade byen, lakrent Senyè a, se sa ki sajès; epi kite mal, se sa ki bon konprann.’”
Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.
