Sòm 129

1 Se yon chante pou yo chante lè y'ap moute lavil Jerizalèm. Nou menm, pèp Izrayèl se pou nou rekonèt sa: Yo te fè nou pase kont mizè nou depi nou te jenn.

Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;

2 Wi, depi nou te jenn, yo te fè nou pase kont mizè nou, men yo pa t' janm rive mete pye sou kou nou.

Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.

3 Yo tonbe sou do nou, ou ta di moun k'ap bat tè pou plante.

Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.

4 Men, Seyè a pa nan patipri, li koupe kòd mechan yo te pase nan kou nou.

Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.

5 Moun ki pa vle wè moun Siyon yo, se pou yo wont, se pou yo fè bak.

Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.

6 Se pou yo tankou plant k'ap pouse arebò glasi: y'ap cheche anvan menm yo donnen.

Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,

7 Moun k'ap ranmase rekòt p'ap okipe yo menm, moun k'ap antre rekòt la p'ap mete yo nan pakèt li.

Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.

8 Moun k'ap pase bò la yo p'ap di: -Se pou Seyè a beni nou! N'ap beni ou nan non Seyè a!

Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.