< Sòm 122 >
1 Se yon chante David pou yo chante lè y'ap moute lavil Jerizalèm. Ala kontan mwen te kontan lè yo di m': -Ann ale lakay Seyè a.
Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.
2 Koulye a, men li: nou rive devan pòtay lavil Jerizalèm.
Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.
3 Jerizalèm, ou se yon lavil yo rebati, yon lavil kote tout bagay byen ranje.
Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,
4 Se la tout branch fanmi yo ap vin sanble. Tout branch fanmi pèp Seyè a, se la y'ap vini pou di Seyè a mèsi, jan li te ba yo lòd pou yo fè a.
Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.
5 Se la pitit pitit David yo rete pou yo dirije, pou yo gouvènen pep la.
Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.
6 Lapriyè Bondye pou pa gen dezòd lavil Jerizalèm ankò. Se pou tout moun ki renmen ou yo viv ak kè poze.
Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.
7 Se pou pa gen lagè sou ranpa lavil la. Se pou nan palè wa a tout moun viv ak kè poze.
Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.
8 Poutèt fanmi m' yo ak zanmi m' yo, m'ap di: -Benediksyon Bondye sou lavil la!
Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.
9 Poutèt kay Seyè a, Bondye nou an, ki nan lavil la, m'ap mande Bondye pou fè kè ou kontan.
Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.