< Sòm 121 >

1 Se yon chante pou yo chante lè y'ap moute lavil Jerizalèm. Mwen leve je m', mwen gade mòn yo, mwen di: -Ki bò m'a jwenn sekou?
Svētku dziesma. Es paceļu savas acis uz tiem kalniem, no kurienes man nāk palīdzība.
2 Sekou mwen soti nan men Seyè a. Se li menm ki fè syèl la ak latè a.
Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas debesis un zemi radījis.
3 Li p'ap kite pye ou chape, moun k'ap veye sou ou a p'ap janm dòmi.
Viņš tavai kājai neliks slīdēt; kas tevi pasargā, Tas nesnauž.
4 Moun k'ap veye sou pèp Izrayèl la p'ap kabicha, li p'ap dòmi.
Redzi, Israēla sargs nesnauž un neguļ.
5 Se Seyè a k'ap veye sou ou, l'ap kanpe bò dwat ou tankou lonbraj ou. Se li ki tout pwoteksyon ou.
Tas Kungs tevi pasargā; Tas Kungs ir tava ēna pa tavu labo roku,
6 Lajounen, solèy la p'ap fè ou anyen, lannwit, lalin lan p'ap fè ou anyen.
Ka dienā saule tevi nespiež, nedz mēnesis naktī.
7 Seyè a ap pwoteje ou pou anyen pa rive ou, li p'ap kite anyen rive ou.
Tas Kungs lai tevi pasargā no visa ļauna, lai Viņš sarga tavu dvēseli.
8 L'ap pwoteje ou kit w'ap antre, kit w'ap soti, depi koulye a ak pou tout tan.
Tas Kungs lai pasargā tavu iziešanu un ieiešanu, no šī laika mūžīgi.

< Sòm 121 >